Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Viedokļi

Svētku diena jeb Sēru diena?

Atklāta vēstule sabiedrībai un valdībai no Latvijas vispārizglītojošo internātskolu direktoriem, pedagogiem, tehniskajiem darbiniekiem, skolēnu vecākiem.

Ir pienācis 2018. gada 1. marts, un daudzas pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu par vispārizglītojošo internātskolu slēgšanu vai reorganizāciju ar 2018. gada 31. augustu.

Pieprasām izglītības un zinātnes ministra K. Šadurska demisiju, jo Izglītības un zinātnes ministrijas darbība ir pretrunā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, liecina par pedagoģisko neprofesionalitāti un ir pretrunā bērnu un cilvēktiesībām, jo nenodrošina valsts atbalstu kvalitatīvas izglītības (mācību un audzināšanas procesa vienotības aspektā) iegūšanai un būtiski grauj Latvijas valdības prestižu sabiedrībā:

1) Latvijas ilgtspējīgās attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam 31. punktā uzsvērtajam: «Investīcijas cilvēkkapitālā ir prioritārs ilgtermiņa uzdevums, lai nodrošinātu visa potenciālā cilvēkresursa, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu, līdzdalību darba tirgū, uzlabotu veselības, sociālās aprūpes un sociālās drošības, kā arī mūžizglītības sistēmu pakalpojumus un efektivitāti»;

2) esošajai situācijai Latvijā, ka 31,3% bērnu un pusaudžu vecumā līdz 17 gadiem ir risks dzīvot nabadzībā vai sociālā atstumtībā, kas ir astotais augstākais rādītājs ES valstu vidū (Eurostat jaunākie dati). Latvijā ģimenēs, kurās vecākiem ir zems izglītības līmenis, nabadzības un sociālās atstumtības riskam ir pakļauti 68,4% bērnu līdz 17 gadu vecumam. Pēc tiesībsarga J. Jansona domām, «Latvijas sociālās realitātes aina skaitļos viennozīmīgi norāda uz to, ka Latvija grimst nabadzībā. Nabadzībā, pie kuras lielākā daļa iedzīvotāju nemaz nav vainojami»;

BIRŽU INTRENĀTPAMATSKOLA; publicitātes foto

3) par to, ka Latvijā izglītības sistēma ir neefektīva un ka tajā ir krīze, liecina īstenojamais ES projekts 8.3.4. Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus līdz 2023. gada 31. decembrim 665 izglītības iestādēs, kur paredzētais kopējais finansējums ir 39 012 376 eiro; atbalsts 60 000 izglītojamo;

4) Izglītības un zinātnes ministra K. Šadurska vadībā veidotā izglītības politika un reformas izpildāmas tikai uz papīra, jo nav nodrošināta materiāli tehniskā bāze, nav pietiekami pedagoģiskie resursi;

5) mērķtiecīga vispārizglītojošo internātskolu prestiža graušana no 2016 .gada un veiktie grozījumi Ministru kabineta noteikumos bija būtisks apdraudējums izglītības iestāžu darbībā, konkrēti: samazināja internātskolu atbalsta un vadošā pedagoģiskā personāla skaitu; palielināja internāta skolotāja darba slodzi 40 stundu nedēļā, tādējādi samazināja internāta skolotāju atalgojumu; samazināja internāta skolotāju skaitu (viena internāta skolotāja likme uz 14 internātā dzīvojošiem izglītojamajiem); publiski tika pazemoti internātskolu pedagogi, konkrēti, internātskolas tika sauktas par «segregētu» vidi un «nezālēm, kas ir jāizravē», vārds «internātskolas» ir pēckara palieka, kas izslēdzams no Izglītības likuma. Tas nozīmē internātskolu likvidēšanu vai reorganizēšanu; Izglītības ministrija ir atteikusies finansēt internātskolu skolēnu izglītošanas procesu, kas sevī vienoti ietver gan mācīšanu un mācīšanos, gan audzināšanas procesu. Sākot ar 2018. gada 1. janvāri, internātskolas skolēnu uzturēšanai viena daļa izdevumu tiek piešķirti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Otru daļu vajadzētu nodrošināt no pašvaldībām vai kā citādi, kuru bērni mācās internātskolā un piecas dienas nedēļā pavada internātā. Diemžēl šiem konkrētajiem savstarpējiem norēķiniem nav izstrādāts finansēšanas modelis un ārējie normatīvie akti.

Ar šīm darbībām Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi demonstrēja, ka nepārzina reālo situāciju un problēmas, kādas ir skolēniem no trūcīgām, maznodrošinātām ģimenēm un bez vecāku gādības palikušiem vai bērniem bāreņiem, kāds atbalsts viņiem ikdienā nepieciešams un kā šīs skolēnu vajadzības nodrošināmas.

Vai šādā veidā valdība vēlas pierādīt ES, ka Latvijā ir samazinājies nabadzībā dzīvojošo iedzīvotāju skaits?

Vienpadsmit vispārizglītojošo internātskolu uzturēšanai gadā ir nepieciešami apmēram 3,5 miljoni eiro. Salīdzināsim:

1) projektam 8.3.4. Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus, kurā lielākais darbs ir veicams, lai sakārtotu projekta dokumentāciju, 39 012 376 eiro;

2) 2017. gadā 81 miljons eiro ministriju darbiniekiem ir izmaksāts prēmijās;

3) bankas u. c.

Izglītības un zinātnes ministrija, ar valdības atbalstu, radīja visus nepieciešamos priekšnoteikumus un piesolīja piešķirt atlaišanas pabalstus, ja pašvaldības pieņems lēmumus par internātpamatskolu likvidēšanu vai reorganizēšanu. Tādējādi atbalsta, lai :

• pie 1015 bērniem vecumā no 7 līdz 18 gadiem, kuri pašlaik neapmeklē skolu (Apollo, 03.02.2017; bieži masu medijos skolu neapmeklētāju skaits pārsniedz 10 000), pievienosies daļa likvidēto internātskolu skolēni;

• pamatskolu skolēnu vidū palielināsies:

• smēķēšanas un alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko un citu apreibinošu vielu lietošana;

• klaiņošanas gadījumi;

• iesaistīšanās prettiesiskās darbībās, veidojot nepilngadīgo likumpārkāpēju grupējumus;

• prettiesiskas darbības - vardarbība starp nepilngadīgajiem un pret nepilngadīgajiem, kā arī no nepilngadīgajiem pret pieaugušajiem, īpaši vientuļiem un veciem cilvēkiem;

• nepilngadīgo pašnāvību gadījumi un nelaimes gadījumi.

Šie iepriekšminētie fakti norāda, ka valsts atsakās izglītot skolēnus no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, bērnus bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus un papildus sniegt viņiem nepieciešamo atbalstu, lai internātskolu skolēni nepārmantotu nabadzību nākotnē un no tās izrietošās sekas.

Divu gadu garumā esam lūguši izprast internātskolu skolēnu sarežģītās dzīves situācijas un to, ka šiem bērniem nepieciešams papildu un īpašs atbalsts. Mēs diskutējām, runājām, rakstījām atbildīgajiem ierēdņiem Izglītības un zinātnes ministrijā, Latvijas augstākās varas pārstāvjiem, konkrēti, Valsts prezidentam R. Vējonim, Ministru prezidentam M. Kučinskim, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, visiem Saeimas deputātiem, politiskajām partijām un apvienībām (bija politiķi, kuri atsaucās un atbalstīja) u.c. institūcijām. Sadarbojāmies ar Pašvaldību savienību un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību.

Mēs klauvējām pie sirdsapziņām - mums neatvēra

Dzīve pierāda, ka izglītības sistēmā jau pieļauts daudz kļūdu. Viena no tām vispārējo internātskolu slēgšana. Tā vēl nav sākusies, bet sākam izjust negāciju no blakus skolām, kuras nevēlas uzņemt internātskolas skolēnus, kuriem ir uzvedības problēmas, hiperaktivitāte, kuriem jāveltī īpaša uzmanība un attieksme un daudz vairāk laika, lai viņus motivētu mācīties un attīstītu komunikācijas prasmes.

Šī ir kļūda, kuru esam pieļāvuši, riskējot ar pašu dārgāko - bērnu un Latvijas nākotni.

Tuvojoties 13. Saeimas vēlēšanām, ir pienācis laiks padomāt, par ko mēs atdosim savas balsis.

• APMAKSĀTA PUBLIKĀCIJA