Kārtējā eirozombēšanas pārraidē Latvijas Radio tika kritizēta Latvijas valdība, jo, lūk, jau ir nokavēts brīdis, kad bija jāsāk cenu uzraudzība. Cenu vērošana bija jāsāk jau sen. Kā izteicās kāda Slovēnijas eiroeksperte, bizness jau tagad ceļ cenas, zinot, ka to sāks uzmanīt pēc kāda pusgada. Slēdziens bija nepārprotams.
Latvijai ir nekavējoties jādibina Svara vērotājiem līdzīga organizācija – Cenu vērotāji, kas vēros, kā mainīsies cenas, pārejot uz eiro. Tikai netika paskaidrots, kāda jēga vērot cenas (cenu vērošanu katru mēnesi tāpat veic CSP), ja šī informācija nedos nekādu iespēju tieši ietekmēt tirgotājus vai ražotājus, kas cenas paceļ. Latvijā ir pilnīga brīvība noteikt cenas un tās var celt vai pazemināt jebkurā brīdī, un nekāds pamatojums nav vajadzīgs.
To saprotot, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pirms tam svēti nosolījās, ka valdība lūgs tirgotājus, lai tie neceļ cenas un neizmanto pāreju uz eiro, lai nopelnītu.
Vēl vakar visu koalīciju un pat opozīcijas partiju līderi aizgūtnēm stāstīja, ka bizness ir jāatbalsta par katru cenu. Jo lielāka būs peļņa, jo lielākas būs investīcijas, jo vairāk jaunu darba vietu tiks radīts, un jo bagātāki mēs visi būsim. Ja kaut kādu likumu maiņu dēļ uzņēmuma maksimālā peļņa samazinās, tad uz biznesu ir jāattiecina tiesiskās paļāvības princips un neiegūtā peļņa jāgarantē no valsts budžeta. Tā ir labēja politika!
Pēkšņi televizorā iekāpj valdības vīri un sievas un sāk lūgties kā arodbiedrību līderi: mēs jūs lūdzam, tagad nepalieliniet cenas, pēc naftas cenu kāpuma palieliniet, pēc globāliem satricinājumiem palieliniet, ja jūtat draudus Tuvajos Austrumos, tad noteikti palieliniet, bet pirms eiro, lūdzu, nepalieliniet! Peļņa, kas iegūta, biedējot klientus ar globālu krahu, ir laba peļņa, bet peļņa, kas iegūta no pārejas uz eiro, ir slikta peļņa! Mēs jūs ļoti lūdzam!
Aiz izmisuma valdība pat sāk izmantot sociālisma laikā pielietotās okupantu metodes. Lai gan vēl pirms dažiem mēnešiem viedais ministrs Roberts Ķīlis pravietiski noskandināja, ka padomju laiki nekad neatgriezīsies. Tikai okupanti tos, kas centīgi pildīja valdības lūgumus (pavēles), aplaimoja ar Sociālistiskā darba varoņa nosaukumu, tad Latvija Republikas versijā kapitālistiskā darba varoņa goda nosaukumam ir nedaudz politkorektāks skanējums – «Godīgs eiro ieviesējs». Būs diplomi un sumināšana sabiedrisko mediju eirozombēšanas pārraidēs.
Varam pat iztēloties, kā Valdis Dombrovskis tirgotāju priekšā nokrīt ceļos un lūdzas: «Neceliet cenas, es jūs lūdzu, ļoti, ļoti lūdzu!» Šajā brīdī pat iederētos ekumenisks aizlūgums, kad pilnīgi visi Latvijas ļaudis vienotos kopīgā lūgsnā tirgotājiem: mēs jūs lūdzam – neceliet cenas! Lūdzu, atsakieties no papildu pelņas. Lūdzu!
Tikai Latvijas sabiedrība un politiķi ir maldināti par to, kas ir demokrātija. Valsts iekārta, kurā valdības vadītājs uz ceļiem rāpo tirgotāju priekšā, lūgdamies apžēloties un necelt cenas, ir neveikla parodija par demokrātiju.
Rietumu pasaulē – ASV vadās no principa: ja biznesa alkatība var apdraudēt sabiedrības kopējās intereses, valdībai ir jārīkojas enerģiski. Ja ir sabiedriska vajadzība, ASV valdība pieņems lēmumu uz laiku iesaldēt algas un cenas. Kad 2001. gada septembrī panika fondu tirgos apdraudēja ASV ieguldītāju un pensiju fondu stabilitāti, tūdaļ uz laiku tika aizliegta tirdzniecība ar vērtspapīriem.
Gadījumos, kad būtu bažas, ka ražotāji un tirgotāji ar savu alkatīgo darbību var izjaukt sociālo stabilitāti, tad ASV valdība momentā iesaldētu uz laiku gan algas, gan cenas.
Eiropā ir tradīcija – rīkoties maigāk. Pat Grieķijas valdība divus gadus pirms pārejas uz eiro panāca, ka tika noslēgts labprātīgs biznesa organizāciju un arodbiedrību kopējs līgums par cenu un algu iesaldēšanu. Grieķijas valdībai nebija jālūdzas un jārāpo uz ceļiem tirgotāju priekšā. Kopējā līguma pārkāpējiem draudēja pircēju boikots.
Tikai valdībai, kura bīda eiro ieviešanas termiņu pretēji iedzīvotāju vairākuma noskaņojumam, nav iespēju īstenot pat Grieķijas pieredzi. Tagad atliek tikai lūgties un cerēt, ka tirgotāji Dombrovska lūgsnas uzklausīs.
