Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Viedokļi

Plastmasas aizliegums ir jaunas iespējas rūpniecībai

© F64

28. maijā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu sākt procedūru, lai noteiktu visā Eiropas Savienībā vienreizējo plastmasas šķīvju un salmiņu, vates kociņu un daudzu citu plastmasas izstrādājumu izmantošanas aizliegumu.

Vislielākie aizliegumi ir paredzēti plastmasas salmiņiem, kas tiek lietoti gāzētiem dzērieniem. Tiek plānots aizliegt arī vienreiz lietojamās plastmasas karotes, nažus un dakšiņas. Tiek rosināts no vienreizējiem plastmasas traukiem un glāzēm pāriet uz daudzkārt izmantojamajiem plastmasas izstrādājumiem. Ierobežojumi varētu attiekties arī uz cigarešu izsmēķu filtriem, mitrajām sintētisko materiālu salvetēm, kā arī uz plastmasas iepirkumu maisiņiem utt. Dalībvalstīm tiks uzdots samazināt plastmasas pārtikas taras, plastmasas dzēriena glāzīšu un citu plastmasu saturošu īslaicīgi lietojamo produktu iepakojumu izmantošanu līdz noteiktam līmenim. Ir paredzēts, ka plastmasas lietošanas samazināšanu dalībvalstis varēs panākt, arī nosakot maksu par līdz šim bez maksas izsniegtajiem vienreiz lietojamajiem plastmasas izstrādājumiem vai arī pieprasot lietot tādus bezmaksas ēšanas piederumus un pārtikas iepakojumus, kas dabā viegli un ātri dabiski sadalās.

Valdošajai koalīcijai ir jāizbeidz atbalstīts dažus t.s. startapus, kuru patiesais bizness ir naudas slaukšana no Latvijas valsts vai ES atbalsta instrumentiem.

Pamatojums aizliegumam ir piesārņojuma līmeņa pieaugums ar plastmasas atkritumiem, īpaši jūrās, iekšējos ūdeņos un ūdeņu piekrastēs. Plastmasas atkritumiem ir ļoti ilgs dabiskās sadalīšanās laiks. Plastmasas atkritumu daļas ir līdzīgas daudzu jūras un piekrastes dzīvnieku dabiskai pārtikai, un, to norijot, plastmasa nonāk zivju un putnu gremošanas sistēmā, izraisot dzīvnieku bojāeju utt.

Tomēr Eiropas Komisijas ierosinājums nestāsies spēkā tūlīt. Lai tas iegūtu obligātu spēku visā ES, tas vēl būs jāapstiprina citās ES struktūrās un tam būs jādod piekrišana ES dalībvalstu parlamentiem. Tomēr ir maz ticams, ka ES dalībvalstu demokrātiski vēlētie parlamenti varētu uzstāties pret mērķi samazināt piesārņojumu ar plastmasas atkritumiem visā ES teritorijā. Kurš atbildīgs politiķis atļausies atbalstīt piesārņojuma uzkrāšanos, kas bīstams dabai un cilvēkiem?

Iespējams, ka Eiropas Komisijas priekšlikumā tiks veiktas korekcijas, bet ir gaidāms, ka šāds visaptverošs aizliegums tiks pieņemts un dalībvalstis piekritīs atbalstīt Eiropas Komisijas mērķi panākt, lai līdz 2025. gadam Eiropas Savienības dalībvalstis pārstrādātu vismaz 90% no plastmasas dzērienu pudelēm, izmantojot vai nu atkritumu šķirošanu, vai arī dzēriena pudeļu depozīta shēmu.

Līdz ar to pārmaiņas tiks noteiktas. Tās ir neizbēgamas. Tāpēc tās ir jāuztver kā izaicinājums un iespējas, īpaši tāpēc, ka aizliegums uzreiz neizmainīs Eiropas patērētāju uzvedību un jau izveidojušās patēriņa tradīcijas. Vienreizējie plastmasas trauki tiks aizliegti, bet netiek plānots aizliegt kartona vienreizējos traukus un glāzes. Plastmasas karotes un dakšiņas tiks aizliegtas, bet tas ir izaicinājums izstrādāt analogus izstrādājumus no koksnes un/vai celulozes. Aizliedzot plastmasas vates kociņus, tos nomainīs koksnes vai presēta kartona kociņi.

Laikā, kas Latvijas valdībai nav skaidrības par Latvijas nākotnes specializāciju, par to, ar kādām nozarēm aizstāt izzūdošas biznesa nozares, plastmasas aizliegums var būt liela iespēja Latvijas kokapstrādes un poligrāfiskai rūpniecībai. Latvijas valdībai ir jānodrošina finanšu atbalsts jau eksistējošiem un veiksmīgiem rūpniecības uzņēmumiem, kas izteiks gatavību specializēties plastmasas izstrādājumu aizstāšanai paredzētas produkcijas ražošanā. Valdības atbalsts būtu jāparedz šāda virziena uzņēmumu inovācijām un ražošanas uzsākšanai. Latvijas uzņēmēju pieredze koksnes apstrādē, poligrāfiskajā un ķīmiskajā rūpniecībā, kā arī Latvijas potenciāls koksnes ķīmijas zinātnē var kļūt par labu platformu, lai Latvija specializētos dabai draudzīgu vienreizējo virtuves piederumu un pārtikas iepakojuma ražošanā.

Latvijas poligrāfiskā rūpniecība ir ar ļoti augstu eksporta potenciālu. 2015. gadā, vērtējot kopējo poligrāfiskās produkcijas (grāmatu un reklāmas materiālu) eksportu, Latvija bija 24. vietā pasaulē, apsteidzot Zviedriju (25. vieta pasaulē) un tikai nedaudz atpaliekot no Dienvidkorejas (23. vieta pasaulē). Latvijai ir labas izredzes specializēties uz kartona un celulozes izejvielu bāzes veidotu plastmasas iepakojumu aizstājēju (ar jebkura uzņēmuma simboliku) ražošanā.

Valdošajai koalīcijai ir jāizbeidz atbalstīts dažus t.s. startapus, kuru patiesais bizness ir naudas slaukšana no Latvijas valsts vai ES atbalsta instrumentiem.

Ir jāatbalsta tikai tie uzņēmumi, kuri ir apliecinājuši spēju darboties gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgos, lai tiem palīdzētu apgūt tādas produkcijas ražošanu, kas tuvākajos gados kļūs ļoti pieprasīta visā ES.