Sabiedrībā pazīstamu personu sašutumam par to, ka Latvijas politiskā elite izvairās pētīt un analizēt pašreizējos procesus, ir nozīmīgs pamats. No 2016. gada vidus Ekonomikas ministrija vispār pārtrauca veikt aktuālo ekonomisko procesu analīzi.
Katrs ministrs nāk ar savu redzējumu par valstij un sabiedrībai nepieciešamo. 2016. gada februārī notika valdības maiņa un Ekonomikas ministrijas vadību pārņēma Arvils Ašeradens. Līdz Ašeradena ienākšanai Ekonomikas ministrija bija viens no svarīgiem un ietekmīgiem ekonomiskas analīzes un ekonomisko prognožu veidotājiem Latvijā.
2016. gada vasarā tika publiskoti tolaik vēl gatavotie Ekonomikas ministrijas ekonomiskās analīzes un prognožu ziņojumi:
• Latvijas tautsaimniecība: makroekonomiskais apskats,
• Informatīvais ziņojums par makroekonomisko situāciju valstī,
• Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību,
• Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm.
Pēc tam šādu ziņojumu sagatavošana tika izbeigta. Ekonomikas ministrija sabiedrību informēja par ekonomiskiem procesiem, gatavojot īsus paziņojumus plašsaziņas līdzekļiem. Tikai šogad, pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma, tika atjaunots un publiskots Latvijas tautsaimniecība: makroekonomiskais apskats.
Neatkarīgā vērsās pie ekonomikas ministra ar vairākiem jautājumiem par to, kāpēc ir tika pārtraukta ekonomiskā analīzes gatavošana un publiskošana. Atbilstoši EM Sabiedrisko attiecību nodaļas sagatavotajai atbildei, krīzes gados informatīvajam ziņojumam par makroekonomisko situāciju valstī «tika veltīta liela valdības interese, aktuālākās tendences ekonomikā tika skatītas MK sēdē». Taču, krīzei beidzoties, par to interese zuda. Ņemot vērā to, ka «sagatavotā analīze daļēji pārklājas ar citiem Ekonomikas ministrijas sagatavotajiem materiāliem - Latvijas tautsaimniecība: makroekonomiskais apskats un Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību, 2016. gada vasarā tika ierosināts informatīvā ziņojuma sagatavošanu pārtraukt. Valdības sēdē tas arī tika akceptēts.»
Šeit ir jāpievērš uzmanība tam, ka valdība piekrita pārtraukt gatavot informatīvo ziņojumu par makroekonomisko situāciju valstī tikai tāpēc, ka bija citi līdzīgi izdevumi, ar kuriem attiecīgais ziņojums dublējas. Taču tiklīdz valdība piekrita pārtraukt gatavot informatīvo ziņojumu par makroekonomisko situāciju valstī, Ekonomikas ministrija nāca klajā ar priekšlikumu likvidēt visus analītiskos ziņojumus, ar kuriem tas dublējās. Atbildē Neatkarīgajai Ekonomikas ministrija par to ir lakoniska: «Analītisko publikāciju Latvijas tautsaimniecība: makroekonomiskais apskats un pusgada Ziņojuma par Latvijas tautsaimniecības attīstību sagatavošana un publicēšana tika pārtraukta pēc ministrijas iniciatīvas.»
Rezultātā Ekonomikas ministrija patrauca gatavot un publicēt visas aktuālās ekonomikas analīzes, izņemot tās, kas ir «plānošanas dokumentos». To, ka šāda rīcība nebija sabiedrības interesēs, tagad daļēji atzīst arī ministrija: «Vienlaikus jāatzīst, ka pēc analītisko pārskatu sagatavošanas pārtraukšanas ministrija saņēmusi neplānoti lielu valsts pārvaldes iestāžu, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju, nozaru asociāciju, ārvalstu vēstniecību, studentu un citu interesentu izrādīto interesi.»
Kļūda jau ir daļēji izlabota, tāpēc 2018. gadā Ekonomikas ministrija atsāka analītisko materiālu izstrādi. Pirmais atjaunotais Latvijas makroekonomiskais apskats jau ir publicēts EM mājaslapā, bet līdz gada nogalei EM sola sagatavot arī plašāku ziņojumu.
Par darba tirgu Ekonomikas ministrija ir mierīga. Tas ir tik stabils, ka gada laikā nekas nemainās, un vispār, pie darba tirgus prognožu gatavošanas reizi divos gados ir vainīgs Ministru kabinets, jo «Ministru kabinets pieņēma lēmumu, ka Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes turpmāk ir jāgatavo reizi divos gados». Ekonomikas ministrija sola svaigākās darba tirgus prognozes publicēt jau 2018. gada jūnijā.
Lai gan Ašeradena eksperiments pārtraukt veikt ekonomikas procesu ir izbeigts, kļūdas tiek labotas, tomēr ir jāsecina, ka ekonomikas ministra lēmums atstāt sabiedrību, uzņēmējus, potenciālos investorus, studentus un pētniekus, plānotājus un ekspertus bez korektas un objektīvas ekonomiskās analīzes ir jāuzskata nevis par vienkārši neveiksmīgu lēmumu, bet par valsts attīstībai kaitīgu lēmumu.
Cerams, ka nākamā valdība un nākamais ekonomikas ministrs, kurš Arvilu Ašeradenu nomainīs šoruden, nekāps uz tā paša grābekļa, uz kura uzkāpa Vienotības līderis, un neatstās sabiedrību bez sapratnes par valsts ekonomikas tendencēm.
Ar visiem Neatkarīgās uzdotajiem jautājumiem ekonomikas ministram un Ekonomikas ministrijas sagatavoto atbildi var iepazīties portālā nra.lv
