Finanšu ministrija – ātro kredītu lobijs?
©F64

Daudzu paaudžu ekonomisti, sākot no Ādama Smita 18. gadsimtā līdz pat 21. gadsimta ekonomistiem un politiķiem, ilgus gadus lauzīja galvas par to, kas būtu jādara, lai veicinātu sabiedrības labklājību. Diemžēl ideāla recepte tā arī netika iegūta. Taču tas bija tikai līdz šai nedēļai.

Kā liecina Latvijas Finanšu ministrijas sagatavotā informācija par noteikumiem, kas šonedēļ tika akceptēti valdībā, tad tieši Latvijas Finanšu ministrija ir atradusi pilnīgi inovatīvu veidu, kā veicināt sabiedrības labklājību. Neatrisinātais uzdevums ir atrisināts, un varonīgā finanšu ministre Dana ReiznieceOzola jau šoruden ir jāapbalvo ar Nobela prēmiju ekonomikā. 15. maijā valdība atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādātos noteikumus, kas nosaka obligātu prasību visām Latvijas kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem turpmāk ik gadu iesniegt VID informāciju par klientiem, kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojuma sniedzēja ietvaros būs 15 000 eiro vai vairāk. Kā tiek apgalvots Finanšu ministrijas paskaidrojumos, tad «noteikumu mērķis ir sabiedrības labklājības veicināšana». Līdz ar to tagad ir skaidrs, kā paaugstināt sabiedrības labklājību. Danas ReizniecesOzolas recepte ir ļoti vienkārša. Tiklīdz Latvijas komercbankas ziņos Valsts ieņēmumu dienestam par katru Latvijas iedzīvotāju, kura izejošie vai ieejošie maksājumi no konta gada laikā pārsniegs 15 000 eiro, tad sabiedrības labklājība sasniegs nebijušus augstumus - visi dzīvosim pārticīgi un bagāti.

Nav jābūt šahistam, lai saprastu, ka pašreizējās ministres vadībā Finanšu ministrijas darbinieki gatavi jebkuru stulbumu, jebkuru idiotismu un pat pilnīgi greizu normu pamatot ar frāzi - «sabiedrības labklājības veicināšana».

Ielūkosimies Latvijas darba algu statistikā. Tiek prognozēts, ka šogad vidējā darba samaksa Latvijā varētu būt ap 10 000 eiro gadā (ap 850 eiro mēnesī). Bankas kontā ienākošie maksājumi 15 000 eiro gada laikā nozīmē, ka komercbankām uz VID ir jāsūta informācija par visiem, pilnīgi visiem, strādājošajiem, kuru pēcnodokļu alga pārsniegs 1250 eiro mēnesī. Ja līdz šim VID nebija kapacitātes pārbaudīt pat valsts amatpersonu gada deklarācijās sniegtās informācijas patiesumu (argumenti, kāpēc nepamanīja informāciju, kas bija pamats I. Koļegovas krimināllietas ierosināšanai), tad tagad pār VID velsies informācijas lavīna par lielāko daļu strādājošo no tām nozarēm (enerģētika, finanses, apdrošināšana, IT, vairumtirdzniecība utt.), kurās vidējā alga šogad pārsniegs 1250 eiro mēnesī.

Savukārt, ja tie, kas ir nelegāli nodarbināti, savus kredītus saskaldīs pa divām kredītu iestādēm un maksājumus (lai pārskaitītu kredītu atmaksu, ir jāiemaksā skaidra nauda kontā) veiks no divu atšķirīgu banku kontiem, varēs izvairīties no VID uzraudzības. Tie teiks: «Iepūtiet man ļipā!» VID analizēs Danas ReizniecesOzolas sagādātos datus par legāli nodarbinātajiem ar algu nedaudz virs vidējās, bet ēnu ekonomika turpinās rullēt kā līdz šim. Savukārt ministre priekšvēlēšanu forumos varēs taurēt par izmisīgo cīņu ar ēnu ekonomiku.

Protams, ir vēl viena ļaužu grupa, kuri ātri tiks izskaitļoti, - privāto kredītu ņēmēji un privāto kredītu devēji draugiem un tuviem radiniekiem. Pagaidām deklarācijas pienākums bija tikai tad, ja privāts aizdevums vai privāti ņemtais kredīts pārsniedza 15 000 eiro gadā. Daudzi izmantoja privātos kredītus no draugiem un attālākiem radiniekiem, lai izvairītos no komercbanku pieprasītajām ķīlām un galvojumiem, kā arī lai neiekļūtu ātro kredītu vampīru slazdos.

Tagad, ja cilvēks ar vidējo algu aizņemsies no draugiem bez procentiem 5000 eiro lietota auto iegādei, tad banka par to obligāti ziņos VID, bet VID, noskaidrojis naudas izcelsmi, varēs piemērot pret kredīta ņēmēju likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 8.2. pantu (Samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radītais ienākums), kas nosaka, ka bezprocentu kredītu gadījumā ienākuma nodoklis jāmaksā no kredīta summas, tai piemērojot «Latvijas Bankas noteikto pirmstaksācijas gada iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada vidējo svērto procentu likmi».

Vai sapratāt slazdu?

Līdz ar to, tiklīdz attiecīgā norma sāks strādāt, ātro kredītu konkurenti - draugu un attālu radu izskatā - tiks finansiāli sodīti, vienlaikus vairojot šā biznesa segmenta klientu bāzi.

No tā ir jāsecina, ka Finanšu ministrija ir maldinājusi valdību, apgalvojot - «noteikumu mērķis ir sabiedrības labklājības veicināšana». Patiesībā jaunie noteikumi vairos ātro kredītu firmu īpašnieku labklājību. Ļoti iespējams, ka finanšu ministre jau ir aizplivinājusies tādos Eiropas varas piramīdas augstumos, ka vienīgā sabiedrība, kuru tā saprot, ir augļotāju klans. Vienīgais, kā pietrūkst, lai šādus noteikumus drastiski vērstu pret sabiedrību, - jāpanāk, lai VID vadības krēslā nonāktu kāds kārtējais riepu dedzinātājs, kas smacēs sabiedrības vairākumu, lai izdabātu šīs zemes biznesa vampīriem.



 
Komentāri 20 Skatīt [20]
Skatīt komentārus [20]