"ABLV" iznīcināšana ir politisks lēmums
 
©F64

Pagājušās nedēļas nogale iezīmējās ar bezprecedenta notikumu Latvijas finanšu sistēmas vēsturē 21. gadsimtā.

Trešā lielākā Latvijas komercbanka tika iznīcināta, balstoties tikai uz to, ka tā nedēļas laikā nevarēja uzrādīt vienu miljardu eiro lielu naudas summu Latvijas Bankas kontā. Eiropas Centrālās bankas loģika bija vienkārša: ir miljards Latvijas Bankas kontā - drīksti elpot. Nav miljarda Latvijas Bankas kontā - pasūti katafalku, un Latvijas FKTK tev noorganizēs krāšņas bēres. Spriežot pēc ABLV publiskotās bilances, bankas vadība ECB ultimātu gandrīz izpildīja, un Latvijas Bankas kontā tika ieskaitīti līdzekļi (aptuveni 700 miljonu eiro), kas gandrīz divkārt pārsniedza summu, kas būtu nepieciešama, lai ABLV nokārtotu saistības pret noguldītājiem Noguldījumu garantiju likumā garantēto 100 000 eiro apjomā. Tas nozīmē, ka ABLV līdzekļu bija pietiekami, lai pat iespējamas likvidācijas gadījumā nebūtu jāiedarbina Noguldījumu garantijas fonds. Taču tam nebija nekādas nozīmes. ABLV liktenis tika izlemts, nevis balstoties uz ekonomiskiem rādītājiem, bet kā politisks lēmums.

Šajā brīdī tika padota vēsts, ka tūdaļ bankā ieradīsies alkatīgs maksātnespējas administrators, lai sāktu atgūt visu ABLV kontos uzkrāto. Pat pēc vispieticīgākajiem aprēķiniem, administratora tīrais guvums no iespējamās ABLV administrēšanas pārsniegtu simts miljonu eiro. Pirmais maksātnespējas administratora darbs būtu «atgūt» 700 miljonu eiro, kuri atrodas uz rēķina Latvija Bankā. Administrators aizpildītu vienu pārskaitījumu un par šo grūto darbu saņemtu 3% no 700 miljoniem eiro - tūdaļ pat saņemtu 21 miljonu eiro kā komisijas maksu. Viens klik, un esi miljonārs! Tikai labam Latvijas maksātnespējas administratoram tā ir sīknauda. Nesanāk pat, lai pirktu pa vienam Bentley Flying Spur W12 (168 000 eiro) katru dienu gada laikā.

Tāpēc nebrīnieties, ka maksātnespējas administratoru bizness Latvijā ienesīgumā pārspēj jebkuru citu tautsaimniecības nozari.

Vairāk nekā desmit gadu Latvijas valdības un valdošās politiskās partijas nelikās ne zinis, ka nauda, kuru iegūst ikviens maksātnespējas administrators, lai varētu pirkt bentlijus un citas dārgas rotaļlietas, palielina uzņēmumu kreditoru zaudējumus. Kreditori ir tie, kas nesaņems naudu par saviem sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātajām precēm maksātnespējas administratoru izsaimniekotajās drupās.

Nav jābūt pat šahistam, lai aprēķinātu, kāds būtu maksātnespējas administratoru kampiens, administrējot banku, kuras kontos ir miljardi eiro. To aptverot, pat finanšu ministre Dana ReiznieceOzola ierosināja Saeimu steidzami izskatīt grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai ierobežotu banku likvidatoru atlīdzības lielumu.

Valdošie politiķi, Ministru prezidentu ieskaitot, faktiski atzinās, ka Latvijā izveidotā maksātnespējas administratoru aplaimošanas sistēma tika radīta un uzturēta maksātnespējas administratoru kliķes, nevis maksātnespējīgu uzņēmumu kreditoru interesēs. Līdz šim valdošās partijas neizrādīja ne mazāko interesi, lai aizstāvētu maksātnespējīgu uzņēmumu kreditoru intereses, bet cīnījās par to, kura politisko korumpantu kliķe iebīdīs savu cilvēku par ienesīgo uzņēmumu maksātnespējas administratoru un likvidatoru.

Ja FKTK lemtu par strauju maksātnespējas administratoru uzrīdīšanu ABLV, tad tas liecinātu, ka maksātnespējas biznesa kliķe ir metusies paplašināt sava netīrā biznesa robežas un jau met acis uz lielajiem maksātspējīgiem uzņēmumiem. Tas ir pilnīgi saprotami. Likvidēt lielu un maksātspējīgu uzņēmumu ir daudz ienesīgāk par nelielu un patiešām maksātnespējīgu uzņēmumu likvidāciju. Līdz ar to, ja ABLV akcionāri vilcinātos, tad, visticamāk, ka Latvijas maksātnespējas biznesa kliķe mestos izlaupīt ABLV kreditoru līdzekļus un bankas akcionāru uzkrāto bagātību. Līdz ar to ABLV akcionāri bija spiesti pieņemt sāpīgu, bet racionālu lēmumu - veikt pašlikvidāciju, novēršot vismaz simts miljonu eiro nokampšanu no bankas kreditoru līdzekļiem.

Kā notiekošais ietekmēs Latvijas ekonomisko izaugsmi?

Jūs neticēsiet, visticamāk, ka Latvijas CSP aprēķinātais IKP augs! Pat tad, ja ABLV pārtrauks savus investīciju projektus, atlaidīs visus strādājošos no darba, pat tad, ja ABLV apturēšanas kumulatīvais efekts trīskāršos citu uzņēmumu un nozaru zaudējumus, Saeimas vēlēšanu gadā tas nedrīkst ietekmēt IKP aprēķinu. Par to jau lepni izkliedza bez Ilmāra Rimšēviča modrās uzraudzības palikušais Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, deklarējot, ka nav pamata mainīt Latvijas šā gada IKP prognozi! Savukārt politiski pietuvinātie eksperti jau dūdo, ka ABLV aiziešana dos kārtējo pozitīvo grūdienu Latvijas vēl straujākai izaugsmei! Jo mazāk Latvijā būs komercbanku, darba vietu un investīciju projektu, jo straujāk augs aprēķinātais IKP!