Viedokļi: Uzticības krīze un izglītības reforma 8 komentāri
 
Viedokļi

Uzticības krīze un izglītības reforma

 
F64
Ekrānšāviņš no avīzes
 
Uzticības krīze un izglītības reforma
1 / 2 Bildes 
 
 

SKDS 2017. gada decembrī, pēc Neatkarīgās pasūtījuma, veica reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par uzticību politiskajām partijām, politiķiem un valsts institūcijām. Attiecībā uz uzticību dažādām Latvijas institūcijām gada laikā ievērojamas pārmaiņas nav novērojamas, tomēr var secināt, ka ilgākā laika posmā ir iespējams radikāli uzlabot iedzīvotāju attieksmi, ja noteikta institūcija konsekventi un gadu no gada uzlabo savu darbu.

Piemēram, Valsta policija. 2000. gadā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju neuzticējās Valsts policijai. Tam bija ļoti nopietni iemesli - gan visatļautības izpausmes, gan korupcija, gan augstprātīga attieksme pret sabiedrību u.c. Taču policijas darba ilgstoša un konsekventa uzlabošana ir devusi rezultātus - 2017. gada decembrī jau mazāk par trešdaļu iedzīvotāju pauda neuzticību Valsts policijai.

Vērtējot Valsts policijas darba rezultātus, var secināt, ka Latvijas iedzīvotāju uzticību, ja tā ir pazaudēta, ir iespējams atgūt, bet, lai to paveiktu, ir vajadzīgs ilgstošs un neatlaidīgs darbs. Diemžēl prokuratūrai un tiesu sistēmai vēl ir jāiegūst stabila Latvijas iedzīvotāju vairākuma uzticība. Valsts ieņēmumu dienestam joprojām neuzticas iedzīvotāju vairākums, lai gan tendences ir pareizajā virzienā. Institūcija, kuru vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata par kauna traipu, ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Uzticības problēmu jomā KNAB pārspēja tik valdība, Saeima un politiskās partijas.

  1. gads bija veiksmīgs Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, kura vadītā valdība iedzīvotāju uzticības ziņā paradīja otro vislabāko rezultātu beidzamo astoņu gadu laikā. Augstāks uzticības reitings bija tikai Laimdotas Straujumas valdībai tās pirmajā gadā (2014. g). Zināms progress ir vērojams arī Saeimas vērtējumā. 2017. gadā Saeimas uzticība bija otra augstākā astoņu gadu laikā (visaugstāk Saeimas darbs tika vērtēts 2014. g.).

Tikai atšķirībā no Valsts policijas vai citām līdzīgām institūcijām, kurā vadības maiņas nenotiek bieži, valdības Latvijā mainās krietni biežāk, tāpēc valdībai ieturēt kādu noteiktu politiku ilgtermiņā ir visai neiespējami.

Visaugstākā iedzīvotāju uzticība 2017. gadā bija izglītības iestādēm (skolām, universitātēm u.c.), Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, veselības aprūpes iestādēm, radio, Valsts policijai, Valsts prezidentam, vietējai pašvaldībai, Latvijas Bankai, televīzijai un baznīcai.

Pretējā pusē institūcijas ar neuzticības līmeni divas trešdaļas un vairāk ir Ministru kabinets, Saeima un politiskās partijas.

Visbēdīgāk ir ar Saeimu un politiskajām partijām, kurām neuzticas vairāk par 70% no Latvijas iedzīvotājiem.

Šāda asimetrija iedzīvotāju uzticībā veido visai sarežģītus apstākļus, tajā gadījumā, ja institūcijas, kurām Latvijas iedzīvotāju vairākums neuzticas, izdomā sākt reformēt institūcijas, kas bauda augstu sabiedrības uzticību. Tas īpaši attiecas uz valdošo politisko partiju iecerētajām reformām izglītībā, veselības aprūpē vai valsts administratīvajā iedalījumā.

Ja institūcijas, kurām lielākā daļa no Latvijas iedzīvotājiem neuzticas, sāk smagi kritizēt un aicina nekavējoties un radikāli reformēt institūcijas, kas bauda iedzīvotāju vairākuma uzticību, tad var viegli prognozēt, pret ko veidosies negatīvs noskaņojums Latvijas sabiedrībā.

Ja pie izglītības, veselības aizsardzības vai pašvaldību iekārtojuma reformēšanas metīsies politisko partiju ielikteņi, tad šādi ir viegli radīt sabiedrības pretestību un negāciju pat pret saprātīgām un nepieciešamām reformām. Pie Latvijas iedzīvotāju uzticības asimetrijas racionālākais ceļš, lai uzsāktu reformas, ir panākt, lai to iniciatīva nāk no institūcijām pašām. Ja reformas uzspiedīs ministri, kas ir nepopulāri un nebauda sabiedrības uzticību, tad tas ir ceļš uz neauglīgu konfrontāciju un vēl lielāku neuzticību Latvijas varīgākajām valsts institūcijām.

Ekrānšāviņš no avīzes

Komentāri [8]
#
Komentēšana ir liegta – CENZŪRA.nra.lv 16.janvāris 2018 14:34 atbildēt
> nra.lv administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski profāniem bipgaļas izstrādājumu atkritumiem)

=======

Latvijas Republikas SATVERSME.

VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības
...
89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

=======

Ir sacīts: "Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS."
 
#
aina 15.janvāris 2018 0:46 atbildēt
Es to...nespēju izlasīt līdz galam.
 
#
savādnieks 12.janvāris 2018 9:14 atbildēt
Lasot šos pētījumus ar SKDS piesaukšanu gribot-negribot rodas vēlme pretstatīt vēl kāda ''pētnieka'' rezultātu un šoreiz tas ir Eirobarometrs;
--------------
66% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka neuzticas valdībai, kas ir par vienu procentpunktu vairāk, nekā pavasarī, bet 27% atbildējuši, ka tai uzticas. Tikmēr Lietuvā valdībai neuzticas 61%, bet uzticas 33% iedzīvotāju, tikmēr Igaunijā neuzticas 34%, bet uzticas 57% iedzīvotāju. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) nacionālo valstu valdībām uzticas 36% aptaujāto. Visvairāk savai valdībai neuzticas Grieķijas iedzīvotāji - 88%, bet visvairāk tic Luksemburgas iedzīvotāji - 68%.
--------------
Joprojām ļoti augsta neuzticība Latvijā saglabājas politiskajām partijām. Neskatoties uz to, ka tā kopš pavasara ir samazinājusies par diviem procentpunktiem, joprojām liels vairākums jeb 85% Latvijas respondentu neuzticas politiskajām partijām. Vien 9% norādījuši, ka tām uzticas, bet 6% nespēja sniegt atbildi uz šo jautājumu. Tieši tikpat zema uzticība politiskajām partijām ir arī Lietuvā - 85%, savukārt Igaunijā politiskajām partijām neuzticas 68% aptaujāto.
===========
Var jau saprast valdošās koalīcijas centienus visu pasniegt ''laimes indexa'' versijā,bet realitāte ir nepiedodami patiesāka un var izteikt līdzjūtību žurnālistiem,kuriem ar to ir jāsadzīvo,ja viņi nav kļuvuši par robotiņiem naudas,varas un ietekmes gribošajām partijām.
 
#
Psihiatrs 12.janvāris 2018 8:55 atbildēt
Pilsoņu kopums ievēl Saeimu, kam neuzticas 70% iedzīvotāju. Jāsecina, ka aptaujāti 1)nepilsoņi 2)tie, kas neaizgāja balsot 3)tie, kuru balsis aprija 5% barjera 4)tie, kuru ievēlētie deputāti nonāca opozīcijā. Šo to varētu uzlabot jauktā vēlēšanu sistēma, kā Lietuvā.
 
#
savādnieks » Psihiatrs 12.janvāris 2018 11:38 atbildēt
Iepriekšējā prakse rāda,ka Saeimas vēlēšanās piedalās nedaudz virs 50% vēlētāju.Vēlēšanu sistēma nenosaka dalībnieku skaitu,tātad pietiek,ja par sarakstu nobalso kaut viens vēlētājs,Saeima de'jure skaitās leģitīva.Ja arī vietējā mērogā partiju mafioziem ir vienalga,kā tiek ievēlēti,tad Eiropas kopskatā tomēr tam tiek pievērsta uzmanība,tamdēļ jau šobrīd klejo aptaujas ar jautājumu-vai piedalīsies vēlēšanās.
 
#
» Psihiatrs 15.janvāris 2018 8:41 atbildēt
Jauktā vēlēšanu sistēma situāciju var tikai pasliktināt, jo kaut kādos Rīgas rajonos uz vēlēšanām vispār nebūs vērts iet, jo iznākums būs skaidri zināms.
 
#
Mr.Susurs 12.janvāris 2018 7:35 atbildēt
Man ir vislielaka uzticiba VIDam. Vel pat likumu nebusu parkapis, bet sodu jau bushu sanemis.. Un galigi nav svarigi par ko. Luk iestade, kas strada. Stance sodus ar visam virstundam. Par darba aktivitati nu noteikti premijas pelnijushi. Pat ir iespeja menesha laika noprotestet administrativa soda lemumu, bet tikai lemumi parasti atnak jau pec 30 dienam, kad vinus nav iespejas parsudzet. Ari policija ipashi neatpaliek. Uz pasha firmu atnaca sods, par atrashanos dzeruma stavokli sabiedriska vieta. Smiekligakais, ka sods tika nosutits uz adresi , kuras neeksiste 27 gadus. Maja pardota un 27 gadus atpakal nojaukta..Redz es varu nesamaksat sho sodu, jo pats esmu firmas ipashnieks, bet Jums gtamatvediba no algas sodu atvilks un dzive nepieradisiet, ka neesat vainigs.
 
#
Inta » Mr.Susurs 12.janvāris 2018 22:39 atbildēt
Pastāsts gan visai skumjš, bet... žetoniņš nopelnīts...
Grūti iedomāties, kas vēl varētu būt sliktāks par dajebkuras Sistēmas birokrātijas muļķu pārcentību....
:)))
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers