Viena no svarīgām esības problēmām, kurai pieskaras 15. decembrī iznākusī Zvaigžņu karu sāgas astotā filma Pēdējie džedi (scenārists un režisors Rians Džonsons), – kādas būs blaknes, kad noteiktos apstākļos pret ļaunumu ir jāsāk pretoties ar vardarbīgiem līdzekļiem (karot).
Jau no vissenākajiem laikiem var secināt rūgtu patiesību. Varonis, kurš ar vislabākajiem un taisnākajiem nodomiem sāka cīņu pret noziedzīgu tirāniju, to uzvarēja, pats ar laiku pārtapa par vēl asiņaināku un nežēlīgāku tirānu. Uzvarot ļaunumu ar vardarbīgiem līdzekļiem un iegūstot to varu, kas pirms tam piederēja ļaunumam, vairāk nav nekādu ārēju barjeru, kas atturētu uzvarētājus no varas lietošanas pret jebkuru citu, reālu vai šķietamu, pretinieku.
Ļoti bieži bruņotā cīņā pret tirāna patvaļu uzvarēja sacelšanās dalībnieki un nīstais monarhs tika sodīts ar nāvi. Tā tas notika Anglijā 1649. gadā, Francijā pēc 1789. gada revolūcijas, Krievijā pēc 1917. gada revolūcijas utt. Pēc tam tie, kas uzvarēja tirāniju, paši pārtapa par vēl lielākiem tirāniem, kas savā nežēlībā, ļaunumā un varas tīksmē pārspēja jebko no viņu gāztā tirāna izdarībām. Tas, kurš nogalināja ļaunumu, pats pārtop par ļaunumu. Kaut kas līdzīgs notiek arī mūsdienās. Diktatora Muammara Kadāfi gāzēji Lībijā 2011. gadā pēc tam pārtapa par brutāliem slepkavām joprojām nebeidzamā brāļu karā.
Jautājums par sekām, kādas būs, iznīcinot ļaunumu ar varas līdzekļiem, ir ietverts Pēdējo džedu dziļākajā slānī. Kamēr lielākā daļa publikas seko spraigajai sižeta līnijai, jūsmojot par varoņu dēkām, tie, kas meklē dziļāku saturu, var iedziļināties esības jautājumā - kā jānotiek cīņai starp labo un ļauno un ko nozīmē līdzsvara nodrošināšana pasaulē.
Savulaik, pat vislielākos sāgas fanātiķus, nevarēja nemulsināt vairākas šķietamas bezjēdzības, uz kurām balstījās sāgas sižeta attīstības virpulis. Kā sāgas pirmajā daļās visvarenais Džedu ordenis (tic Lielajam spēkam, darbojas ar maģiskiem līdzekļiem, nodrošina līdzsvaru galaktikā, redz nākotni utt.) nevarēja nepamanīt, ka tā iekšienē rodas un milzu varenībā pieaug tumšo spēku - situ - ordenis, kurš sāgas trešās daļas beigās pārņem varu galaktikā, nogalinot teju vai pilnīgi visus džedus. Kā tas nākas, kad, zinot - saistība ar Lielo spēku tiek nodota ģenētiski (pēcnācējiem), džediem ir aizliegts veidot ģimenes, radīt bērnus un rūpēties, lai ar Lielo spēku saistītie gēni tiktu nodoti no paaudzes uz paaudzi.
Noteikta atbilde ir jaušama tikai sāgas astotajā filmā. Lielais spēks nodrošina līdzsvara saglabāšanu pasaulē, nevis atbalsta kādu no spēka pusēm. Tiklīdz viena no spēka pusēm pieaug spēkā un koncentrācijā, tad Lielais spēks radīs alternatīvu - kaut kur koncentrēsies un pieaugs spēks ar pretēju zīmi. Spēka tumšās puses līderi filmā Pēdējie džedi lāgā nezina, kā ar šo problēmu tikt galā, jo, vienam no tumšās puses līderiem - Benam Solo - pieņemoties spēkā, tikpat lielā mērā pieņemsies spēkā kāds no spēka gaišās puses varoņiem.
Šī atziņa ir cieši saistīta ar nesaprotamajām norisēm Zvaigžņu karu pirmajās trīs daļās. Savos ziedu laikos Džedu ordenis koncentrēja un palielināja spēka gaišās puses varenību, bet savu varu izmantoja nevis lai atjaunotu līdzsvaru, bet lai nepieļautu jebkādu tumsas puses spēku koncentrāciju galaktikā un novērstu jebkuru savas varas apdraudējumu. Pie šādiem apstākļiem tumšās puses spēks var veidoties un koncentrēties tikai Džedu ordenī vai struktūrās, kas ir ar to tieši saistītas. Vēl vairāk, tumšo spēku varenības pieaugumu nodrošināja Lielais spēks, un, jo stiprāks, varenāks kļuva Džedu ordenis, jo lielāku varenību ieguva spēka tumšās puses pārstāvji. Ar Džedu ordeni notika tas pats, kas ar tirānijas iznīcinātāju, tas radīja apstākļus, lai tā iekšienē izaugtu spēki, kas iznīcināja gandrīz visus džedus un radīja vēl lielāku ļaunuma impēriju.
Dilemma, ko filmā Pēdējie džedi apjauš viens no sāgas galvenajiem varoņiem Lūks Skaivokers, - Džedu ordeņa atjaunošana nozīmē tumšās spēka puses koncentrācijas un varenības pieaugumu. Varbūt džedu pieeja bija aplama un līdzsvara saglābšanai nākotnē ordenis vispār ir jāiznīcina?
Visticamāk, ļoti alegoriskā formā (nelietojot nevienu no pasaules lielāko reliģiju terminoloģijām, jo notikumi risinās «sensenos laikos kādā ļoti tālā galaktikā») Zvaigžņu karu sāgā tiek uzdoti jautājumi par to, kā uzturēt līdzsvaru mūsdienu reālajā pasaulē.
Lai uzvarētu lielāko ļaunuma impēriju mūsdienu cilvēces vēsturē (PSRS), ASV radīja gaišo spēku aliansi (NATO). Kad ļaunuma impērija sagruva, ASV, iesaistot NATO, sāka izmantot savu spēku, lai ar ieročiem uzturētu kārtību (līdzsvaru) pasaulē, bet patiesībā kārtības uzturēšana pārtapa par amerikāņu interešu uzspiešanu citām tautām un valstīm. Varas monopola apstākļos spēks ar pretēju zīmi var pieaugt varenībā tikai ASV iekšienē, un ASV strauju izaugsmi un noteiktu varu iegūst neizprotamu impulsu vadītais Donalds Tramps utt.
Kas būtu jādara, lai tie, kas iznīcināja ļaunumu, paši nesāktu līdzināties ļaunumam? Kas būtu jādara, lai tirānijas uzvarētāji nepārtaptu par jauniem tirāniem, kas īstenos vēl lielākas zvērības un noziegumus pret saviem pretiniekiem?
Zvaigžņu karu jaunākā filma ir savdabīgs aicinājums meklēt ceļus, kā, uzvarot karā pret ļaunumu, pašiem nekļūt par ļaunuma daļu.
