Daudzās Eiropas valstīs vietējās transporta nozares konkurētspēju palielina, pilnīgi vai daļēji atgriežot samaksāto degvielas akcīzes nodokli transporta nozares uzņēmumiem. Šāda kārtība ir Beļģijā, Francijā, Itālijā, Spānijā u.c.
Kad Latvijā notika diskusijas par līdzīga atbalsta mehānisma ieviešanu transporta nozares konkurētspējas uzlabošanai, nozare vienojās ar valdību, ka dīzeļdegvielai tiks noteikta mazāka akcīzes nodokļa likme nekā benzīnam. Šobrīd svinu nesaturošam benzīnam Latvijā akcīzes nodokļa likme ir 436 eiro par 1000 litriem, savukārt dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa likme ir 341 eiro par 1000 litriem. Pašlaik Latvijā dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa likme ir augstāka nekā Lietuvā (330 eiro par 1000 litriem), taču pietiekami zema, lai novērstu lielu degvielas cenu atšķirību starp Latviju un Lietuvu. Pie pilnīgi vienādiem citiem apstākļiem Lietuvā dīzeļdegvielai būtu jāmaksā nedaudz vairāk par vienu centu dārgāk nekā Latvijā, un šāda atšķirība nerada Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem īpašu izdevīgumu regulāri braukt pēc degvielas uz Lietuvu.
Ar Lietuvu izlīdzināta degvielas cena noteikti izlīdzina konkurences apstākļus starp Latvijas un Lietuvas uzņēmumiem.
Savukārt pēc tam, kad 2016. gadā Igaunija paaugstināja akcīzes nodokli dīzeļdegvielai no 393 eiro līdz 493 eiro par 1000 litriem, ir izveidojusies ievērojama dīzeļdegvielas cenu atšķirība starp Latviju un Igauniju. Pie pilnīgi vienādiem citiem apstākļiem dīzeļdegvielai Latvijā būtu jāmaksā par 15 centiem lētāk nekā Igaunijā. Tā ir ievērojama starpība. Vislielākais ieguvējs no cenu starpības ir Latvijas valsts budžets. Atbilstoši degvielas tirgotāja Virši A veiktajiem aprēķiniem, Latvija gada laikā no Igaunijas uzņēmumiem un privātpersonām iegūst papildus 25 miljonus eiro akcīzes nodokli par Latvijā nopirkto dīzeļdegvielu. 92% no papildu nodokļu ienākumiem nodrošina Igaunijas juridisko personu pirkumi, bet privātpersonu daļa papildu dīzeļdegvielas akcīzē ir tikai 8% . Tā kā par dīzeļdegvielu tiek maksāts arī PVN, tad, pateicoties cenu starpībai starp Latviju un Igauniju, Latvijas nodokļu ienākumi gada laikā tikai no dīzeļdegvielas pārdošanas ir apmēram par 30 miljoniem eiro vairāk, salīdzinot ar to, kādi tie būtu pie vienādas akcīzes un vienādām degvielas cenām Latvijā un Igaunijā.
Ko ir iecerējusi Latvijas finanšu ministre, uzzinot par tik veiksmīgiem nodokļu iekasēšanas rezultātiem? Izbeigt tādas nekārtības! Finanšu ministre aicina nekavējoties pasliktināt Latvijas transporta nozares konkurences apstākļus, ierosinot no 2018. gada paaugstināt dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa likmi līdz 378 eiro par 1000 litriem, bet 2020. gadā noteikt dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa likmi 425 eiro par 1000 litriem degvielas. Valdībai un Finanšu ministrijai ir nospļauties, ka dīzeļdegvielas cenas no 2018. gada 1. janvāra pieaugs vismaz par 4,5 centiem litrā, bet 2020. gada sākumā vēl par 6 centiem litrā. Ja akcīzes pieaugums sakritīs ar naftas cenu pieauguma fāzi, tad Dana Reizniece-Ozola būs galvenais pretendents, lai cīnītos par Latvijas transporta nozares kaprača svinīgo goda nosaukumu.
Papildus tam dīzeļdegvielas akcīzes paaugstināšana var izraisīt ļoti negatīvas fiskālas sekas. Ja Lietuva sinhroni neveiks savas dīzeļdegvielas cenas paaugstināšanu, no savas puses palielinot akcīzes nodokļa likmi, tad Latvijas uzņēmējiem būs izdevīgi braukt uzpildīties uz Lietuvas degvielas uzpildes stacijām. 500 km sauszemes robežas to īpaši veicinās! Savukārt Latvijas izmaiņas samazinās Igaunijas dīzeļdegvielas lietotāju interesi par uzpildīšanos Latvijā. Summējoties šīs abām tendencēm, atbilstoši Virši A aprēķiniem, Latvijas dīzeļdegvielas akcīzes iekasēšana 2018. gadā būs par 37 miljoniem eiro mazāka. Tiek lēsts, ka Latvijas uzņēmumi, uzpildoties Lietuvā, pārnesīs akcīzes nodokļa nomaksu uz Lietuvu vismaz par 18 miljoniem eiro, jo šādos apstākļos Lietuvā dīzeļdegviela būs ievērojami lētāka nekā Latvijā.
Turklāt šādu nodokļu reformu tiek pieprasīts pieņemt neiedomājamā steigā, bez nopietnām diskusijām un uzklausot tikai pāris valdības piebarotu pseidouzņēmēju glaimu dziesmas Kučinska valdībai.
Pēc šāda nodokļu reformas piedāvājuma ir jāsecina, ka apgalvojums, ka Dana Reizniece-Ozola rīkojas kā Latvijas finanšu ministre, neatbilst patiesībai. Atrazdamās Latvijas finanšu ministres amatā, Dana Reizniece-Ozola vairāk aizstāv Igaunijas, nevis Latvijas ekonomiskās intereses. Izskatās, ka kaut kāda pārpratuma dēļ Latvijas valdībā ir ielavījusies Igaunijas finanšu ministre, kura aicina strauji, bez domāšanas un apspriešanas Latvijas sabiedrību piekrist Igaunijai ļoti vajadzīgai nodokļu reformai Latvijā.
