Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Viedokļi

Komunisms, fašisms un liberālisms

© F64

Šā gada 12. aprīlī Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs vērsās pie nācijas ar konceptuālu vēstījumu par to, kā būtu jāveido Kazahstānas nākotne. Latvijas mediju telpā no Kazahstānas prezidenta vēstījuma pamanīja tikai to, ka Kazahstāna 2025. gadā pāries uz latīņu alfabētu. Tomēr jautājams par visu tjurku tautu kopēju pāreju uz latīņu alfabētu bija tikai viena neliela detaļa kopējā vēstījumā.

Vēstījuma galvenā būtība bija ekonomiski neīstenojamu mērķu aizstāšana ar neekonomiska rakstura attīstības virzieniem.

Līdzīgi kā Latvijā, kurā sabiedrības vairākums noticēja, ka pašreizējā paaudze dzīvos eirokomunismā - labklājības ziņā pārsniegs ES vidējo līmeni, tāpat arī Kazahstanā elite un sabiedrības vairākums noticēja, ka, pieņemot liberālos ekonomikas principus un virzot sabiedrību uz liberālām vērtībām, ir iespējams ātri palielināt labklājību un vairot bagātību, sasniedzot bagātības ziņā pasaules attīstītāko valstu līmeni. Latvijā bija lozungs: divdesmit gados sasniegt ES vidējo, bet Kazahstānā bija lozungs - iekļūt starp pasaules 30 attīstītākajām ekonomikām.

Kazahstanā liberālo tirgus reformu rezultāts ir bēdīgs - pieaugoša nevienlīdzība un bagātības koncentrācija nelielas grupas rokās. Tiklīdz Kazahstānas ekonomika saskārās ar globālo izejvielu tirgus cenu cikliskumu, cerības ātri sasniegt labklājību izplēnēja. Savukārt Ķīna bez liberāliem eks-perimentiem guva arvien lielākus panākumus un ietekmes ziņā Kazahstanā jau pārspēj Krieviju.

Latvijas līderi turpina atkārtot glupības par Latvijas gaidāmo izrāvienu. No Latvijas kopā ar uzturēšanas atļauju ieguvušajiem Sīrijas bēgļiem bēg jau pat ārvalstu kapitāls. Savukārt Kazahstānas prezidenta dzīves mūžs tuvojas noslēgumam. Viņam vairāk nav vajadzības izdabāt ietekmes grupām. Kazahstānas prezidenta autoritāte un vecums nozīmē, ka ir laiks ieskicēt kontūras nākotnes virzībai, lai kaut kad nākotnē neizbēgamā varas maiņa nesagrautu valsts pamatus.

Nursultanam Nazarbajevam nav jāglaimo un jālaipo. Tāpēc nav jābrīnās, ka viņa jaunais vēstījums izceļ pilnīgu vilšanos globālajā liberālisma virzienā. Ekonomikas liberalizācija un masveida privatizācija komplektā ar pārspīlētu toleranci pat pret tiem, kuru mērķis ir iznīcināt tavu visai konservatīvo sabiedrību, nedod ieguvumus labklājības pieauguma jomā. Tieši pretēji. Pārspīlēta tolerance rada bīstamus valsts drošības apdraudējumus. Sabiedrība, kuras vienīgā ideoloģija ir cilvēktiesību primāts pār jebkuriem cilvēka pienākumiem, tolerance pret to, ko lielākā daļa sabiedrības uzskata par grēku, un konservatīvo vērtību noniecināšana, nevar efektīvi pretoties svešu virzienu reliģiskajam ekstrēmismam un terorismam. Tas ir maldu ceļš, no kura nākotnes Kazahstānai ir jānorobežojas. Nursultans Nazarbajevs: «Diemžēl vēsture sniedz mums daudz piemēru, kad veselas tautas, kuras virza nerealizējamas ideoloģijas, tiek sagrautas. Mēs bijām liecinieki, kā sabruka pagājušā gadsimta trīs galvenās ideoloģijas - komunisms, fašisms un liberālisms.»

Tāpēc Kazahstanas prezidents pasludina nacionālo vērtību primātu kā valsts nākotnes virzienu. Nursultans Nazarbajevs: «Jebkāda modernizācija, kas neparedz valsts kultūras saglabāšanu, ir jānoraida.»

Kazahstānas patriotismam jāsakņojas cilvēka dzimtas un paaudžu paaudzēs apdzīvotā apvidus apkārtnē: «Patriotisms sākas ar mīlestību uz savu zemi, uz savu pagastu, pilsētu, reģionu, ar mīlestību pret mazo dzimteni.»

Kad lasi Kazahstānas prezidenta izpratni par nacionālismu un nacionālajām vērtībām, tad pārņem skumjas par Latviju, kur zem nacionālisma maskas slēpjas bezprincipu nelieši kopā ar maksātnespējas biznesa oligarhiem. Jurģa Liepnieka eseja Nozagtais nacionālisms vispār ir tikai ļoti maiga t.s. Latvijas nacionālistu kritika.

Taču to, ko var atļauties Nursultans Nazarbajevs, nevar atļauties Eiropas politiskie līderi. Eiropā turpinās sabiedrības noskaņojuma programmēšana, nepieļaujot noskaņojuma maiņu konservatīvo vērtību virzienā.

Vēlētāji tiek iebīdīti un manipulēti stingrā rāmī. Kaut vai Francijas prezidenta vēlēšanas. Eiropas Komisijas prezidents dod vadošus norādījumus Francijas vēlētājiem, kā viņiem balsot pareizi. Specdienesti vajadzīgajā brīdī, gandrīz kā Latvijā, piespēlē presei kompromitējošus materiālus, fabricē krimināllietas, lai noņemtu no trases nevēlamus kandidātus un varas virsotnē iebīdītu elitei izdevīgus makaronus.