Pagājušā gada ceturtā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējums mainījās apbrīnojami. Sākotnējais novērtējums (janvāra beigās) liecināja, ka 2016. gada 4. ceturksnī (salīdzinot ar 2015. gada 4 . ceturksni) IKP pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem pieauga par 2,1%, bet, jau visu pārskaitot daudz rūpīgāk (februāra beigās), atklājas, ka 2016. gada 4. ceturksnī IKP pieauga par veseliem 2,6%. Pamēģināsim izsekot, kas 2016. gada 4. ceturksnī notika vienā no Latvijas nozarēm – lauksaimniecībā – un kā tas iespaidoja šīs nozares IKP aprēķinu.
Atcerēsimies, kā aprēķina IKP. Atbilstoši CSP definīcijai, iekšzemes kopprodukts ir valsts teritorijā saražoto gala produktu un pakalpojumu summārā vērtība gada laikā, bet ikvienas nozares pievienotā vērtība tiek aprēķināta, kad no saimnieciskās darbības bruto ieņēmumiem atņem izdevumus par citu preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī nomaksātos nodokļus.
2016. gadā Latvijas lauksaimniecībai klājās bēdīgi. Salīdzinot ar 2015. gadu, vasarāju kopraža samazinājās par 22,3%, ziemas kviešu kopraža bija par 1,4% mazāka, rudzu kopraža - par 11,7% mazāka, bet miežu kopraža pat par 41,9% mazāka. Par 3,9% pret iepriekšējo gadu samazinājās arī rapša sēklu raža.
Augkopības apjomi veido divas trešdaļas no lauksaimniecības IKP (2015. g. no kopējās lauksaimniecības produkcijas izlaides vērtības 63,4% veidoja augkopības, bet 36,6% lopkopības produkcija, tāpēc tik dramatiskām izmaiņām vajadzētu atspoguļoties IKP aprēķinos par lauksaimniecību, bet tikai 2016. gada otrajā pusē, kad raža tika novākta un pārdota. Atbilstoši CSP publiskotajiem datiem, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības IKP faktiskajās cenās 2015. gada 3. ceturksnī bija 227 miljoni eiro, bet 4. ceturksnī 154 miljoni eiro. Savukārt 2016. gadā 3. un 4. ceturksnī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības IKP dati jau bija par kripatu zemāki. 2016. gada 3. ceturksnī - 225 miljoni, bet 4. ceturksnī 148 miljoni eiro. 2016. gada graudkopības kopražas kritums parādījās tikai kā par 6 miljoniem eiro (4%) mazāks nekā lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības IKP 2016. gada 4. ceturksnī.
Lai gan CSP ziņo, ka graudu vidējās iepirkuma cenas 2016. gadā samazinājās par 7,8%, lauksaimnieku bruto ienākumus vairāk ietekmē nevis gada vidējā cena, bet cena, par kādu graudi tika pārdoti pēc ražas novākšanas. Latvijas kviešu eksporta cenas ir zināmas. 2015. gada 4. ceturksnī vienas uz ārzemēm izvestās kviešu tonnas cena bija vidēji 177,8 eiro, bet 2016. gada 4. ceturksnī vairs tikai 149,0 eiro. 2016. gada 4. ceturksnī kvieši tika pārdoti par 16,2% zemāku cenu nekā gadu iepriekš. Tā kā 2016. gadā 83,7% no iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši, tieši kviešu cenu izmaiņas noteica lauksaimnieku ienākumu lielumu graudkopībā pagājušā gada nogalē.
Tā kā lielākā daļa no Latvijas graudkopības produkcijas tiek eksportēta, ir viegli aprēķināt bruto ienākumus no graudu eksporta. 2015. gada 4. ceturksnī ienākumi no kviešu eksporta bija 172,3 miljoni eiro, bet 2016. gada 4. ceturksnī vairs tikai 115,8 miljoni eiro. Gada laikā bruto ienākumi no kviešu eksporta samazinājās par 56,6 miljoniem eiro. 2016. gada 4. ceturksnī bruto ienākumi no miežu eksporta bija par 5,7 miljoniem eiro mazāki nekā gadu iepriekš. Bruto ienākumi no rudzu eksporta bija par 4,0 miljoniem eiro, bet ienākumi no auzu eksporta bija par 1,1 miljonu eiro mazāki. 2016. gada 4. ceturksnī bruto ienākumi no rapšu sēklu eksporta bija par 29,3 miljoniem eiro mazāki nekā 2015. gada 4. ceturksnī. Ja sarēķinām kopā, tad 2016. gada 4. ceturksnī Latvijas svarīgāko graudaugu un sēklu eksporta burto ienākumi bija gandrīz par simt miljoniem eiro mazāki nekā gadu iepriekš.
Pēc graudkopības svarīgākā nozare ir piena lopkopība. Šeit pagājušā gada nogalē ienākumi uzlabojās. 2015. gada 4. ceturksni Latvijā tika saražots 192 tūkstoši tonnu piena. Tā kā vidējā piena cena bija 21,6 centi par litru, piensaimnieku bruto ienākumi bija 41,4 miljoni eiro. 2016. gada 4. ceturksnī Latvijā tika saražoti 188 tūkstoši tonnu piena. Vidējā piena iepirkuma cena bija 27,8 centi par litru, un līdz ar to piensaimnieku bruto ienākumi bija 52,1 miljons eiro. 2016. gada 4. ceturksnī piena nozares bruto ienākumi bija par 10,7 miljoniem eiro lielāki nekā gadu iepriekš.
Kad bruto ienākumu samazinājumu graudkopībā par 100 miljoniem eiro saskaita ar bruto ienākumu pieaugumu par 10 miljoniem eiro piensaimniecībā, tad CSP iegūst, ka IKP lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā 2016. gada 4. ceturksnī faktiskajās cenās bija tikai par 6 miljoniem eiro mazāks.
Vienīgais, kas spētu kompensēt tik lielu bruto ienākumu kritumu, ir fantastiska brētliņu un reņģu nozveja tieši 2016. gada 4. ceturksnī vai neticami mežu izciršanas apjomi arī 2016. gada 4. ceturksnī.
Ja nekas tāds nav bijis, tad varam uzskatīt, ka ir radusies jauna - IKP matemātika, kas ir konstruēta tā, ka, saskaitot pat divus negatīvus lielumus, rodas pozitīvs pieaugums.
Tāpēc, lai kāda metodika tiktu izmantota, dati par IKP lauksaimniecībā faktiskajās cenās neatbilst faktiskajiem apstākļiem un nav ticami. Ja līdzīgā veidā tiek konstruēts IKP arī citās nozarēs, tad Latvijas IKP ir jāuztver kā matemātisks vingrinājums, kam nav tieša sakara ar reālajām norisēm ekonomikā.
