Viedokļi: Lauksaimniecība un IKP matemātika 22 komentāri
 
Viedokļi

Lauksaimniecība un IKP matemātika

 
F64

Pagājušā gada ceturtā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējums mainījās apbrīnojami. Sākotnējais novērtējums (janvāra beigās) liecināja, ka 2016. gada 4. ceturksnī (salīdzinot ar 2015. gada 4 . ceturksni) IKP pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem pieauga par 2,1%, bet, jau visu pārskaitot daudz rūpīgāk (februāra beigās), atklājas, ka 2016. gada 4. ceturksnī IKP pieauga par veseliem 2,6%. Pamēģināsim izsekot, kas 2016. gada 4. ceturksnī notika vienā no Latvijas nozarēm – lauksaimniecībā – un kā tas iespaidoja šīs nozares IKP aprēķinu.

Atcerēsimies, kā aprēķina IKP. Atbilstoši CSP definīcijai, iekšzemes kopprodukts ir valsts teritorijā saražoto gala produktu un pakalpojumu summārā vērtība gada laikā, bet ikvienas nozares pievienotā vērtība tiek aprēķināta, kad no saimnieciskās darbības bruto ieņēmumiem atņem izdevumus par citu preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī nomaksātos nodokļus.

2016. gadā Latvijas lauksaimniecībai klājās bēdīgi. Salīdzinot ar 2015. gadu, vasarāju kopraža samazinājās par 22,3%, ziemas kviešu kopraža bija par 1,4% mazāka, rudzu kopraža - par 11,7% mazāka, bet miežu kopraža pat par 41,9% mazāka. Par 3,9% pret iepriekšējo gadu samazinājās arī rapša sēklu raža.

Augkopības apjomi veido divas trešdaļas no lauksaimniecības IKP (2015. g. no kopējās lauksaimniecības produkcijas izlaides vērtības 63,4% veidoja augkopības, bet 36,6% lopkopības produkcija, tāpēc tik dramatiskām izmaiņām vajadzētu atspoguļoties IKP aprēķinos par lauksaimniecību, bet tikai 2016. gada otrajā pusē, kad raža tika novākta un pārdota. Atbilstoši CSP publiskotajiem datiem, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības IKP faktiskajās cenās 2015. gada 3. ceturksnī bija 227 miljoni eiro, bet 4. ceturksnī 154 miljoni eiro. Savukārt 2016. gadā 3. un 4. ceturksnī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības IKP dati jau bija par kripatu zemāki. 2016. gada 3. ceturksnī - 225 miljoni, bet 4. ceturksnī 148 miljoni eiro. 2016. gada graudkopības kopražas kritums parādījās tikai kā par 6 miljoniem eiro (4%) mazāks nekā lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības IKP 2016. gada 4. ceturksnī.

Lai gan CSP ziņo, ka graudu vidējās iepirkuma cenas 2016. gadā samazinājās par 7,8%, lauksaimnieku bruto ienākumus vairāk ietekmē nevis gada vidējā cena, bet cena, par kādu graudi tika pārdoti pēc ražas novākšanas. Latvijas kviešu eksporta cenas ir zināmas. 2015. gada 4. ceturksnī vienas uz ārzemēm izvestās kviešu tonnas cena bija vidēji 177,8 eiro, bet 2016. gada 4. ceturksnī vairs tikai 149,0 eiro. 2016. gada 4. ceturksnī kvieši tika pārdoti par 16,2% zemāku cenu nekā gadu iepriekš. Tā kā 2016. gadā 83,7% no iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši, tieši kviešu cenu izmaiņas noteica lauksaimnieku ienākumu lielumu graudkopībā pagājušā gada nogalē.

Tā kā lielākā daļa no Latvijas graudkopības produkcijas tiek eksportēta, ir viegli aprēķināt bruto ienākumus no graudu eksporta. 2015. gada 4. ceturksnī ienākumi no kviešu eksporta bija 172,3 miljoni eiro, bet 2016. gada 4. ceturksnī vairs tikai 115,8 miljoni eiro. Gada laikā bruto ienākumi no kviešu eksporta samazinājās par 56,6 miljoniem eiro. 2016. gada 4. ceturksnī bruto ienākumi no miežu eksporta bija par 5,7 miljoniem eiro mazāki nekā gadu iepriekš. Bruto ienākumi no rudzu eksporta bija par 4,0 miljoniem eiro, bet ienākumi no auzu eksporta bija par 1,1 miljonu eiro mazāki. 2016. gada 4. ceturksnī bruto ienākumi no rapšu sēklu eksporta bija par 29,3 miljoniem eiro mazāki nekā 2015. gada 4. ceturksnī. Ja sarēķinām kopā, tad 2016. gada 4. ceturksnī Latvijas svarīgāko graudaugu un sēklu eksporta burto ienākumi bija gandrīz par simt miljoniem eiro mazāki nekā gadu iepriekš.

Pēc graudkopības svarīgākā nozare ir piena lopkopība. Šeit pagājušā gada nogalē ienākumi uzlabojās. 2015. gada 4. ceturksni Latvijā tika saražots 192 tūkstoši tonnu piena. Tā kā vidējā piena cena bija 21,6 centi par litru, piensaimnieku bruto ienākumi bija 41,4 miljoni eiro. 2016. gada 4. ceturksnī Latvijā tika saražoti 188 tūkstoši tonnu piena. Vidējā piena iepirkuma cena bija 27,8 centi par litru, un līdz ar to piensaimnieku bruto ienākumi bija 52,1 miljons eiro. 2016. gada 4. ceturksnī piena nozares bruto ienākumi bija par 10,7 miljoniem eiro lielāki nekā gadu iepriekš.

Kad bruto ienākumu samazinājumu graudkopībā par 100 miljoniem eiro saskaita ar bruto ienākumu pieaugumu par 10 miljoniem eiro piensaimniecībā, tad CSP iegūst, ka IKP lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā 2016. gada 4. ceturksnī faktiskajās cenās bija tikai par 6 miljoniem eiro mazāks.

Vienīgais, kas spētu kompensēt tik lielu bruto ienākumu kritumu, ir fantastiska brētliņu un reņģu nozveja tieši 2016. gada 4. ceturksnī vai neticami mežu izciršanas apjomi arī 2016. gada 4. ceturksnī.

Ja nekas tāds nav bijis, tad varam uzskatīt, ka ir radusies jauna - IKP matemātika, kas ir konstruēta tā, ka, saskaitot pat divus negatīvus lielumus, rodas pozitīvs pieaugums.

Tāpēc, lai kāda metodika tiktu izmantota, dati par IKP lauksaimniecībā faktiskajās cenās neatbilst faktiskajiem apstākļiem un nav ticami. Ja līdzīgā veidā tiek konstruēts IKP arī citās nozarēs, tad Latvijas IKP ir jāuztver kā matemātisks vingrinājums, kam nav tieša sakara ar reālajām norisēm ekonomikā.



Komentāri [22]
#
cilvēks 10.marts 2017 18:32 atbildēt
Izskatās, ka pašam Paideram šoreiz ar skaitļiem galīgi nojucis.
"...bet miežu kopraža pat par 41,9% mazāka."
Kur viņš to ņēma?

Ja nezini, kas un kā tiek rēķināts, pajautā profesionāļiem :) Lai nav pēc tam pašam kauns.
 
#
! » cilvēks 12.marts 2017 1:42 atbildēt
Mieži nav kvieši, tie neiet --- lauks, kalte, osta! Vajadzētu kaut ko zināt un draudzēties ar galvu, ja gribās komentēt!
 
#
Raimonds 10.marts 2017 6:46 atbildēt
Pēdējos divos gados pat ar neapbruņotu aci ir redzams, ka tiek slēgtas daudzas lauksaimniecības un zivjapstrādes ražotnes Latvijā... arī tas milzis Liepājas Metalurgs ir aizgājis pa pieskari ... un vienīgais jaunais kas ir radies ... tas ir Latvijas Finiera filiāle Igaunijā ...
Daudz prāta nevajag .. lai saprastu, ka valsts ekonomika krīt .... un IKP ir ar mīnus zīmi ...
Un ... lai valstī vispār nesāktos pilnīgs haoss ... tiek drusku noviltoti CSP dati ... : ))) ... tā teikt - tautas optimismam ... : D
 
#
cilvēks » Raimonds 10.marts 2017 18:36 atbildēt
Redzi draugs, ja IKP Latvijā tiešām kristu, tad mēs te nerunātu par algu pieaugumiem, nodokļu samazinājumiem un vēl nezin ko. Tad būtu kā 2009.gadā - varbūt jau aizmirsi?
Tautu sausie IKP cipari nez vai nomierinās, cilvēkiem interesē cik saņem un cik viss maksā. Tāpēc ja nezini, labāk paklusē.
Kauns vispār par to negatīvismu par valsti, par visu. Faktiski katrs raksta par sevi. Tiem kuri par visu nemierā, tiem arī allaž par maz.
 
#
! » cilvēks 12.marts 2017 1:38 atbildēt
Algas tiek "pieliktas" uz nodokļu rēķina -- elektrības nodokli maksā visi, gāzes arī "gatavojas" -- tās kapeikas ar darbaspēka nodokli ir cilvēku muļķošana. Kur vēl NĪN nodoklis, kā arī degvielas akcīze, ceļu nodokli, kuri aiziet neceļā --- budžeta "lāpīšanā", tik un tā nevienai nozarei nepietiek, ne inventāram, ne algām, ne attīstībai. Tagad vēl šmigai palielinās akcīzi, smēķi reizes 15 virs pašismaksas. Veikalus arī sākuši kontrolēt, lai mazāk derīguma termiņus "nepārsistu", tāpēc pārtikas cenas ceļas un nodokļi tiek vairāk iekasēti. Citreiz padomā pirms raksti!
 
#
Ots. » cilvēks 12.marts 2017 8:42 atbildēt
Nu ! vecais tu laid . Lielàkus nodokļus un algas nevar maksāt vairàk , ja nav ienàkumu . Vienkārši viss apstāsies. Citreiz padomà pats ko raksti!
 
#
nu protams 9.marts 2017 18:35 atbildēt
Ko gan lauksaimnieki iesāktu bez Paidera- neviens nebūtu pamanījis bruto ienākumu kritumu par nieka 40%! ha ha ha
 
#
Ots. » nu protams 12.marts 2017 8:46 atbildēt
Ja jūs būtu izbraukuši ārpus rīgas ,tad pamanītu ka arvien mazàk ir krūmu un vairāk tiek apsēts, tàka kopraža nu nevar būt mazàka kà gadus iepriekš. Manà pusē brīva zeme neapstràda ir gandrīz beigusies.
 
#
Antiņš 9.marts 2017 17:35 atbildēt
Tur tie skaitlīši ir tik mazi, ka mazliet uz augšu un vis mainās labajā virzienā. I ķīmiskos miltiņus ievedab, i piena pulverīti un galā sanāk makten labs saražojums, priekš IKP uzfrišināšanas.
 
#
K.Oms 9.marts 2017 15:52 atbildēt
A.god. J.Paidera k-gs un lasītāji !
Latvijas Zinātņu akadēmija jau ir sarīkojusi kādu desmitu konsīliju par valstij aktuāliem jautājumiem. Kļūstiet par iniciatoru vēl vienam konsīlijam par tēmu ( aptuveni ) : “ IKP aprēķināšana, tā saturs un izmantošanas iespējas”. Konsīlijā varētu piedalīties zinātnieki, publicisti, CSP darbinieki, kuri IKP reāli aprēķina, un valsts darbinieki, kuri to izmanto, kā arī Opis no laukiem.
Ja IKP izmantotu tikai kārtējā “veiksmes stāsta” radīšanai, lai tā paliktu. Bet no tā aprēķina arī visiem zināmos 2%. Kad summa ir aprēķināta, tā ir jāsamaksā nevis no IKP, bet no Valsts budžeta – no reālas naudas, ko savākuši nodokļu maksātāji. Tādēļ ar šo rādītāju nedrīkst spēlēties.
Noteikti būtu jāsalīdzina IKP struktūra, ko var rēķināt dažādi, Latvijā un valstīs, kuras eksportē kapitālu, piemēram, Anglijā, Vācijā, Zviedrijā u,c.
 
Skatīt visus 22 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers