Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis 16. janvārī negaidīti paziņoja, ka nav pārliecināts par to, vai Lietuva vispār parakstīs Rail Baltica līgumu. Tika plānots, ka Rail Baltica līgumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjeri svinīgi parakstīs 31. janvārī, kopējas tikšanās laikā. Tagad tiek ziņots, ka jaunā Lietuvas valdība izdomājusi sākt rēķināt, vai dalība Rail Baltica projektā Lietuvai vispār ir izdevīga.
Jaunā Lietuvas premjera ietiepība ir pamatīgi šokējusi Latvijas ekspertus. Latvija gadiem ilgi ļāva Lietuvai krāmēt sev uz galvas. Latvija nespēra pretsoļus, kad Lietuva demontēja sliežu ceļu, pārtraucot kravu plūsmu Rīgas-Mažeiķu dzelzceļa līnijā. Latvija neprotestēja un nerīkojās līdzīgi, kad ar dempinga metodēm Lietuvas dzelzceļš nobīdīja Latviju no Baltkrievijas un Kazahstānas tranzīta. Latvija izdabāja visām brāļu lietuviešu izdarībām, jo bija jāpiedabū, lai Lietuva parakstītu Rail Baltica saistības.
Publiski nosauktais kopējo iepirkumu skaitlis ir pieci miljardi eiro. Tiek apgalvots, ka Eiropas Savienība līdzfinansējumu varētu piešķirt līdz 85% no kopējām projekta izmaksām. Novērtējiet! Visi nodokļu ieņēmumi kopā Latvijas valsts budžetā 2017. gadā tiek plānoti 4 miljardu eiro apjomā. Rail Baltica tērēs piecus. Ak dievs! Tāda nauda! Iztēlojoties iepirkumu apjomu, rokas sāks drebēt ikvienam. PIECI MILJARDI EIRO. Protams, kaut kāda daļa no šīs naudas pārtaps reālās vērtībās. Būs jāpērk sliedes, gulšņi un dzelzceļa kustības signalizācijas iekārtas, būs jāveic liela apjoma būvniecības darbi utt. Taču tik lielas summas padarīs pasakaini bagātus visus, kas lems par iepirkumiem, un tos, kam tiks treknākie kumosi no iepirkumiem. PIECI MILJARDI EIRO. Daļa no šīs naudas izraisīs kumulatīvo efektu visai Latvijas ekonomikai. Diemžēl visi pieci miljardi netiks Latvijai vienai pašai. Būs jādalās! Bet, pat izdalot pieci ar trīs, summa paliks iespaidīga. Kas būs pēc tam, kad nauda tiks apgūta un sliedes uzliktas? Tagad par to nav jādomā! Turklāt tā nebūs problēma tiem, kas pakamps savu daļu naudas apgūšanas laikā. Par to, kas būs pēc tam, lai domā nākamā naudas apguvēju grupa. Lai izgudro jaunu projektu Rail Baltica 2 vai Rail Baltica atgriežas, un zelta lietus turpinās līt pār Latvijas ļaudīm.
Nenoliedzot, ka divu miljardu apgūšana ir labāka par nulles lieluma apgūšanu, tomēr ir jāatgādina par vairākiem riskiem. Vispirms - Rail Baltica sliedēm nav ieplānots ērts savienojums ar Somijas dzelzceļu. Ja kādreiz nākotnē radīsies vajadzība kravas vilciena sastāvu nogādāt no Liepājas (vai Daugavpils) uz Helsinkiem (vai arī pretējā virzienā), izmantojot Rail Baltica, tad katrā virzienā divas reizes būs jāmaina katra vagona riteņu rateļu izmēri. Somi nesaprot tos, kas cer kļūt laimīgi tikai tad, ja vilcieni brauks pa 1435 mm platu sliežu ceļu. Somija joprojām lieto un nekad nav atteikusies no Krievijas impērijas sliežu ceļa platuma standarta. Tāpēc arī ar gatavu Rail Baltica līniju somu dzelzceļa kravas vagonus uz citām Baltijas valstīm (ja pēkšņi šāda vajadzība radīsies) būs ekonomiski lietderīgāk sūtīt apkārt Somu līcim.
Šī nianse komplektā ar neizbēgamo iedzīvotāju (lasiet - potenciālo pasažieru) skaita sarukumu Baltijas valstīs paskaidro, kāpēc godīgs Rail Baltica ieņēmumu un izdevumu plāns drīzāk atgādinās melno caurumu, kas nākotnē izsūks līdzekļus no visu triju Baltijas valstu budžetiem, nevis ģenerēs peļņu un dividendes projekta dalībniecēm.
Taču ir vēl lielāks risks. Skaļajos paziņojumos par pieciem miljardiem eiro Rail Baltica projektā un to, ka ES finansēs līdz 85% no projekta kopsummas, vajadzētu vislielāko uzmanību pievērst vārdiņam «līdz».
Uzraksts uz veikala durvīm, ka atlaides ir līdz 50%, nenozīmē, ka ikvienai precei atlaide ir 50%, bet gan tikai to, ka nevienai precei atlaide nav lielāka par 50%, bet, visticamāk, ka lielākajai daļai preču vispār nav nekādas atlaides. Eiropa ir apstiprinājusi tikai pirmās Rail Baltica kārtas finansēšanu. Nākamo kārtu finansējuma līdzmaksājuma procents nav noteikts!
Tas nozīmē, ka Rail Baltica projektam līdzi nāk ļoti augsts risks. Viens no lielākajiem ES donoriem - Lielbritānija - savienību pamet. Pēc britu aiziešanas ES fondu finansējums būs jāsamazina vidēji par 10-20%. Pieņemsim, ka Baltijas valstis tagad uzņemsies visas projekta saistības, bet tad vienā jaukā dienā no Eiropas atnāks paziņojums, ka ES finansēs 50% vai tikai 40% no projekta kopējām izmaksām (arī tas ir daudz!). Kas notiks tālāk? Uz Lietuvas un Latvijas valstu budžetiem tiks uzkrauti papildu izdevumi pa vienam miljardam eiro katrai valstij. Latvijai tie ir nieki. Nolikvidēs pusi skolu, pusi slimnīcu un pāris gados miljardu sakasīs! Taču ko darīs Lietuva?!
Par papildus miljardu eiro, kas no Lietuvas valsts budžeta būs jāiegrūž Rail Baltica iepirkumos, būs jāsamazina Lietuvas vietējie iepirkumi!
Acīmredzot Lietuvas valdībai ir pēdējais brīdis apjēgt, vai ieguvumi no Rail Baltica iepirkumu zelta straumes atsver riskus, kas var apdraudēt Lietuvas valsts budžeta stabilitāti.
Latvijai šādas problēmas nav. Latvijas politiskās elites loģika ir skaidra. Viss, ko var apgūt un iztērēt tagad, arī tagad ir jāapgūst un jāiztērē, bet sekas strēbt uzticēsim tiem, kuri nomainīs pašreizējo politisko līderu ģenerāciju.
