Viedokļi: Postobamas ģeopolitika 37 komentāri
 
Viedokļi

Postobamas ģeopolitika

 
F64

Piedāvāsim lasītājiem atbildēt uz jautājumu, cik daudz, pērkot no ražotāja vairumā, maksā viens vienā tonī krāsots T krekls? T kreklu vairumcenas Latvijas interneta vietnēs uzrāda skaitli 3,5 eiro par vienu kreklu. Lielveikalos akciju laikā var nopirkt viena toņa krāsojuma T kreklus nedaudz zem diviem eiro par kreklu. Krekls ar izšuvumiem un zīmējumiem vai uzrakstiem maksās starp 6 un 10 eiro, bet brendu kreklu cenas būs vēl vismaz divtik lielākas.

Cik liela ir Indijas rūpnīcu vairumcena par vienu kokvilnas T kreklu?

Pērkot T kreklu Indijā, rūpnīcās nav grūti atrast kreklus, kas vairumā maksātu 20 rūpijas kilogramā. Viens eiro ir vienāds ar 71 rūpiju, un, tā kā viens large (L) izmēra krekls vidēji sver 135 gramus, tad sanāk, ka T kreklu vairumcena, pērkos tos no rūpnīcas Indijā, ir 28 eirocenti par kilogramu jeb 4 eirocenti par vienu T kreklu.

Iegādājoties Latvijas lielveikalā viena toņa krāsojuma T kreklu par diviem eiro, līdz Indijas ražotājam nonāks 4 centi, pārējais būs maksa par transportēšanu un loģistiku, noliktavu pakalpojumiem, eksporta un importa nodokļi, tirgotāju izdevumi un tirgotāja peļņa, un, protams, visur esošais PVN.

T krekla piemērs paskaidro, kāpēc, pārceļot pat ļoti lielus ražošanas apjomus no bagātākajām valstīm uz mazāk attīstītajām valstīm, bagātās valstis nekļūst nabagākas, bet nabadzīgas valstis arvien vairāk atpaliek no attīstītajām valstīm.

Turklāt visai ilgstoši ražošanas pārnese uz Ķīnu vai citām Āzijas valstīm bija loģisks veids, kā palielināt peļņu ASV un Rietumeiropas uzņēmumiem.

Importējot kokvilnas diegus no Indijas un ražojot kokvilnas kreklus ASV, viena T krekla izmaksas varēja būt pat lielākas par 50 centiem. Pārnesot ražošanu uz Indiju vai Ķīnu, starpība starp piegādes vairumcenu un ražošanas izmaksām ASV pārtapa par uzņēmēja peļņu. Ilgu laiku ražošanas pārnese apmierināja visus. Ķīnā auga eksports un nodarbinātība, bet ASV un Rietumeiropa varēja atbrīvoties no netīrākajām ražošanas nozarēm. Taču šis process jau ir sasniedzis beigu fāzi. Gan ASV, gan Eiropā ir vērojama atkarība no Ķīnas rūpniecības produkcijas piegādēm. Ķīnas ražotāji, iegūstot arvien lielāku ietekmi, var pakāpeniski palielināt pievienoto vērtību savā pusē.

Ķīna (un jebkura ražotājvalsts) nav ieinteresēta lēti pārdot primitīvus viena toņa krāsojuma T kreklus, lai tos pēc tam apstrādātu un par daudz augstākām cenām pārdotu patērētājiem citās zemēs, bet ieinteresēta piegādāt uz ASV jau augstāka līmeņa preci - T kreklus ar attēliem, izšuvumiem un uzrakstiem, kuriem ir daudz augstākas vairumcenas.

Pārejot uz šādām attiecībām, daļa no pievienotās vērtības, kas līdz šim radās un palika ASV teritorijā, lēnām pārplūst uz Ķīnu.

Kamēr ASV teritorijā iekārta tika komplektēta no Ķīnā saražotām detaļām, pievienotā vērtība radās un palika ASV, bet, ja no Ķīnas tiek piegādāta jau sakomplektēta iekārta, tad ASV vidējais uzņēmējs un strādnieks to sajūt kā sava darba, sava biznesa, savas nākotnes apdraudējumu.

ASV vēlētājs Alabamā vai Ilinoisā izvēlējās balsot par Trampu nevis tāpēc, ka tika iedarbināta demokrātu politisko klaunu izdomātā «postpatiesība», bet tāpēc, ka Donalds Tramps piedāvāja risināt patiesās bažas, kuras ļaudis ASV vidienē uzskata par savu apdraudējumu.

ASV vidēja uzņēmuma īpašniekam ir pilnīgi vienalga, vai Krievija bombardēs vai pārtrauks bombardēt Sīrijas nemiernieku pozīcijas. Tas varbūt satrauc ASV austrumkrasta universitāšu intelektuāļus. Savukārt Ķīnas ekonomiskā ietekme un Ķīnas augošais spēks jau ir sajūtams pat Amerikas vidienē.

Tramps savus atbalstītājus pārliecināja, ka viņš saprot ASV biznesa vajadzības un panāks Amerikai labvēlīgu risinājumu.

ASV bizness no Trampa politikas gaida nevis brīvā tirgus slavināšanas turpināšanu, bet gan stingru amerikāņa biznesa interešu protekcionismu. ASV neizdevīgā globalizācijas politika ir jāizbeidz. Ja Ķīna vēlas palielināt savas eksporta produkcijas pievienoto vērtību, tad no Ķīnas tiks pieprasīts par tādu pašu lielumu iepirkt augstas pievienotās vērtības preces no ASV. Ja Ķīna būs nepiekāpīga, tad ASV var sākt atbalstīt Ķīnas ienaidniekus (viens no signāliem - Trampa saruna ar Taivānas vadību), ASV var sākt īstenot politiku, lai aizstātu importu no Ķīnas ar citu zemju importu. Ķīnas vietu ASV tirgū varētu pabīdīt Indija, Indonēzija, Vjetnama un daudzas citas valstis, kuras būs patiesi priecīgas, ja kāds gribēs pirkt viņu T kreklus par četriem eirocentiem gabalā.

Taču, ja ir paredzams neprognozējami ilgs konflikts ar Ķīnu, tad ASV ir jāizbrīvē resursi un jāizbeidz ASV interesēm mazāk svarīgi konflikti, tostarp ar Krieviju. Šeit nav nekādu sentimentu vai draudzības jūtu. Tikai bizness. Taču šāds pavērsiens neglābjami ietekmēs Latviju.

Ja no 20. janvāra Vašingtona nomainīs stratēģisko virzību, tad tas būs liels izaicinājums Latvijas politiskajai elitei, kurai būs jānomaina retorika un jāpielāgojas svarīgākā sabiedrotā kursa maiņai.



Komentāri [37]
#
Newsboys "God is not dead' 11.janvāris 2017 5:20 atbildēt
III pasaules karš nebūs, jo ievēlēts ir Trump. Rezultātā, militārām vajadzībām izšķiezto naudu, būtu janovirza tautas piespiedu aizbraukšanas apstādināšanai.
 
#
Lielā Baltā Cerība 9.janvāris 2017 19:14 atbildēt
Jā, ASV valstele ir strupceļā, bet reize ļoti vienkāršas dilemmas priekšā, vai nu Volstrītas plukatas tiek likvidētas un sazagtais konfiscēts, vai ASV valstes epilogs būs definējams kā Absolūtais KRAHS...Rotšildmēsli un cits skams sarīdījis un padarījis šos nabaga asv ļāutiņus par pasaules naida un apsmiekla objektiem un tagad pūlās novilkt sev līdzi bezdibenī..cerams, ka Krievija un KTR(ķīnieši) palīdzēs.
 
#
Latvis » Lielā Baltā Cerība 10.janvāris 2017 17:48 atbildēt
Ko tāda Krievija ir savu Nīderlandes izmēra ekonomiku var kādam palīdzēt? Paši savu pagalmu sakopt nespēj
 
#
to latvis » Latvis 11.janvāris 2017 13:24 atbildēt
Nu ko tad jūs, troļļi, tā satraukušies esat un neliekat Krievijai mieru?
 
#
to russo-latvis » to latvis 12.janvāris 2017 10:37 atbildēt
Nejauc terminus, kremlinu trollo! Troļļi ir tikai tie, kas Kremļa dienestā. Tie, kas viņiem oponē, ir elfi.
 
#
Cecīlija Koks 9.janvāris 2017 18:36 atbildēt
Kur problēma?
Domāju ka Latvijas politiskajai elitei nesagādās nekādas grūtības nomainīt retoriku un pielāgoties svarīgākā sabiedrotā kursa maiņai. Nebūs jau pirmā reize!
"Izdzīvo kas mainās" - ir viena no fundamentālākajām latviešu gudrībām.
 
#
forcemajeure 9.janvāris 2017 18:01 atbildēt
man patika komentārs. viena doma, kurai seko nākamā doma, pēc tam nobeigums. un ir par ko papriecāties
 
#
Fēlis 9.janvāris 2017 17:44 atbildēt
Līdz Trampa nākšanai pie varas, savedīs tankus pietiekamā daudzumā un kad Tramps gribēs mest mieru, mēs tos atpirksim par grašiem, jo transportēšana atpakaļ būs pārāk dārga. Ja ņem par piemēru Irāku, kur 1 Abramss sašāva vidēji 50 krievu tankus, tad jau ne mēs baidīsimies no krieviem, bet otrādi.
 
#
Janeks » Fēlis 9.janvāris 2017 17:56 atbildēt
Tri tankista vipiļi po trista, i pizdec mašiņe bojevoi.
Latvijas valstij nav nekādi tanki jāpērk , tu dalbojob! Mums vajag drošību, darba vietas un pārliecību par savu nākotni.
Varbūt tu varētu painteresēties par iespējām iegādāties privātīpašumā (ja jau tie maksāšot grašus) kādu Abramsu vai cita tipa tanku un tad braukāt ar šo tanku un biedēt ko nu tu uzskati par vajadzīgu biedēt...
 
#
Militārais Eksperts » Janeks 9.janvāris 2017 19:12 atbildēt
nemelo, miskaste, irākiesi pakaļoja Pentagona plukatas kā gribēja, šie maksāja milzu naudu , daudzus desmitus miljardu lai ļauj šiem aizmukt un kladzināt ka kaut ko uzvarējuši...tas līdzīgi kā vāji apbruņots Palestīnas Valsts arābs no Hezbollah preteroriusma vienības bieži sašāva dienā 3-4 jūēļu tankus, tāpēc jau šie iz(s)raēlas nīkuļi bumboja Libānas bērniņus no 4 km augstuma ar balto fosforu, tā krtot "drošāk:"
 
#
OHO » Militārais Eksperts 9.janvāris 2017 19:17 atbildēt
Fallūdžā Pentagona teroristi ar indīgajām gāžem noindēja aptuveni 1360 arābu bērniņus jo veselu pusgadu nevarāj pavirzīties ne pēdu uz priekšu...kritušo attiecība bija 1:80 Irākas tautas labā..Pentagona algotņi mira kā mušas un asins cena pasaules tirgos sasniedza ātri 4-5 kāršu cenu,līdz 450 eiro/250 ml.. tāpēc jau to tik bieži pūlās noliet vientiešiem apmaiņā pret 10 eirikiem vai teātra biļetīti..
 
#
to Fēlis » Fēlis 10.janvāris 2017 2:30 atbildēt
Fēli, Fēli, tavas rokas ir irākiešu asinīs.
 
#
Fēlis » to Fēlis 10.janvāris 2017 8:25 atbildēt
Latviešiem ar humora sajūtu vienmēr ir bijis pašvaki.
 
Skatīt visus 37 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *

Izglītība & Karjera

 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers