Viens no Latvijas sabiedrībā ilgstoši kultivētajiem mītiem bija niecības iedvešana par vietējām iespējām un visa rietumnieciskā glorificēšana. Pie mums viss ir slikti, eksperti ir pilnīgi idioti, zinātnieki – nejēgas, bet ikviens, kas strādā valsts sektorā, ir potenciāls zaglis.
Taču tur - ārzemēs, tur viss ir tikai tīri un skaisti. Tur visi zinātnieki ir objektīvi un ģeniāli. Pasaules banka un Starptautiskā valūtas fonda eksperti izsaka tikai dievišķas atklāsmes, bet viņu rakstītie ziņojumi jāpieņem kā 21. gadsimta Jaunā derība. No SVF un Pasaules bankas (kas ir SVF atzars) puses var nākt tikai ģeniālas rekomendācijas, kuras ir jāievieš nekavējoties.
Tāpēc secinājumi ir nepārprotami. Vietējie pētnieki, ekonomisti un zinātnieki labākajā gadījumā ir tiesīgi tīrīt kurpes importētajiem ārvalsts ekspertiem.
Tāpēc Latvijas zinātne ir jātur bada maizē, lai varētu dāsni apmaksāt Pasaules bankas ekspertu pakalpojumus. Izskatās, ka Latvijā politisko varu ir sagrābusi ksenofilu (tie, kas pielūdz visu ārzemniecisko) sekta. Viens no spilgtākajiem ksenofiliem bija Roberts Ķīlis, bet tagad ksenofilijas epidēmija ir izplatījusies starp Vienotības līderiem. Tieši Vienotības līderi visenerģiskāk cīnās, lai valsts politikas pētnieciskos pasūtījumus nesaņemtu vietējie, bet tie nonāktu tikai ārzemniekiem. Priekšlikumu bez konkursa un 300 000 eiro vērto nodokļu auditu uzticēt tieši Pasaules bankas ekspertiem kaismīgi aizstāvēja viens no Vienotības spilgtākajiem līderiem, toreiz Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis: «Šie visi novērtējumi ir ļoti labi informatīvi, tie ir mūsu fotogrāfija. Bet šajā gadījumā mums vajadzīga ne tik daudz fotogrāfija, cik atbildes uz precīzi uzdotiem jautājumiem. Par Pasaules bankas pētījumu, cik es zinu, ir Labklājības ministrijai ļoti laba pieredze. Savukārt, runājot par pētniekiem, šeit ir ļoti svarīga pārliecība par kvalifikāciju un, kā lai to saka, rekomendācijas.»
Tātad Latvijas ekonomistiem ir pārāk zema kvalifikācija un Latvijas pētniekiem neviens nekādas rekomendācijas nesniegs. Vienotības ksenofilus Saeimas koalīcija lielā vienprātībā atbalstīja.
Līdz šim Latvijas politiskajā elitē neviens neuztraucās par to, ka pasaules slavenākie ekonomisti, Nobela prēmijas laureāti ekonomikā regulāri aicina kritiski izturēties pret Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas ieteikumiem. Džozefs Stiglics grāmatā Globalizācija un neapmierinātība ar to (Rīga, Biznesa augstskola Turība, 2010) norāda, ka valstis, kas pieņēma SVF padomus, nonāca lielākās nepatikšanās nekā tās, kas tos ignorēja (83. lpp.). Pols Krūgmens grāmatā Depresīvās ekonomikas atgriešanās un 2008. gada krīze (Rīga, Jumava, 2010) secināja, ka krīzes izraisa pārāk cītīga sekošana SVF padomiem (113. lpp.) utt.
Šogad vietējie speciālisti vairāk nebaidījās norādīt, ka Pasaules bankas «pētījumi» ir kļūdu un aplamību pilni. Piemēram, Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis Pasaules bankas «pētījumu» par Latvijas veselības aprūpes sistēmu nosauca par darbu «gandrīz apmierinoša bakalaura darba līmenī».
Padomāsim loģiski. Latvijā ierodas bijušais Horvātijas veselības aizsardzības ministrs, kurš ne vārda neprot latviski, un viss, ko viņš saraksta par Latvijas slimnīcām, mums jāpieņem kā Dieva baušļi.
Savu sašutumu par to, ka iecerētā 300 000 eiro dalīšana ārvalstu ekspertu algošanai ir pārmērība (Latvijas Bankas eksperti Pasaules bankas pētījumā neesot atraduši nevienu svaigu aspektu), 9. decembrī izteica Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs: «Esam arī teikuši, ka, mūsuprāt, ir jābeidz nekritiski ieklausīties ārējo ekspertu padomos, vēl vairāk - pirkt šo ekspertu nekvalitatīvos ieteikumus par lielām naudas summām. Mums pašiem ir pietiekami daudz finansistu, ekonomistu, kas spētu izstrādāt nepieciešamos lēmumus, un nav racionāli maksāt milzīgu naudu par ekspertu padomiem, kas ir veca, uzsildīta zupa.
Mēs pamazām tuvojamies kritiskajam punktam, kad absolūti zaudēsim konkurences cīņā ar kaimiņvalstīm un Latvijas tautsaimniecība varētu atgriezties ļoti zemas izaugsmes periodā, iekrist t.s. vidēju ienākumu slazdā, bez iespējām nākotnē būtiski uzlabot valsts ienākumus un tālāku attīstību.»
Var pilnībā piekrist LB prezidentam, ka Latvijā ir ļoti daudz finansistu un ekonomistu, kuri spētu sagatavot šādu nodokļu auditu un pārskatu par ievērojami mazākām summām nekā no tālienes piesaistītie eksperti.
Galu galā Latvija ir mūsu, nevis Pasaules bankas ekspertu valsts, un mēs taisāmies dzīvot šajā valstī, lai nodotu to mantojumā nākamajām paaudzēm. Tad mācāmies atbildēt paši par to, ko darām ar šo valsti, nevis novelt atbildību par ekonomiskām diversijām līdzīgiem lēmumiem uz caurkritušiem politikāņiem no Balkānu valstīm.
