26. aprīlī Valsts prezidents Raimonds Vējonis tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Paziņojums Valsts prezidenta mājaslapā liecina, ka Latvijas Bankas prezidents informēja Raimondu Vējoni par to, ka «2015. gada nogalē Latvijas tautsaimniecības attīstība sabremzējās». Tas nozīmē augstu nenoteiktību un riskus, «ko rada ārējās vides faktori, tostarp globālās ekonomikas norises, eiro zonas lēnie izaugsmes tempi, ekonomiskā krīze Krievijā un ievērojamais rubļa kursa kritums. Tas liek arī turpmāk īpašu vērību pievērst saprātīgai budžeta plānošanai, pārdomātai un prognozējamai nodokļu politikai, kā arī Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanai ar strukturālo reformu palīdzību.»
Ilmārs Rimšēvičs ir atbildīga amatpersona Eiropas līmenī – ECB valdes loceklis. Ikviens skarbāks vārds, kuru izteiks ES līmeņa vadītājs, var nonākt starptautisko biznesa ziņu aģentūru virsrakstos un radīt sekas ES līmenī. Tāpēc LB prezidents ir spiests lietot eifēmismus – brīdinājumus par ļoti nopietnām problēmām izteikt ar relatīvi neitrāliem vārdiem. Pamēģināsim no eirokrātu valodas pārtulkot latviešu valodā eifēmismu «2015. gada nogalē Latvijas tautsaimniecības attīstība sabremzējās».
Par spīti tam, ka šogad nodokļi tiek iekasēti vairāk nekā pērn, Latvijas ekonomikā jau ir jūtamas nopietnu problēmu pazīmes. Vienu no Latvijas ekonomikas balstiem – tranzīta pakalpojumu sektoru – jau ir skārusi ļoti nopietna krīze. Jau 2015. gada novembrī Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumi bija par 7,2% mazāki nekā 2014. gada novembrī. 2015. gada decembrī dzelzceļa kravu pārvadājumi jau bija par 14,6% mazāki. Kopumā 2015. gada pēdējos divos mēnešos tika pārkrauts par 1,2 miljoniem tonnu mazāk nekā 2014. gada attiecīgajos mēnešos. Šogad dzelzceļa pavadājumu apjomi turpina samazināties pieaugošā tempā. Janvārī Latvijas dzelzceļš pārvadāja par 16,5% mazāk nekā pērn janvārī, bet februārī jau par 19% mazāk nekā pērn februārī. Šī gada pirmajos divos mēnešos pavadājumu apjoms ir par gandrīz diviem miljoniem tonnu mazāks nekā pērn. Ja dzelzceļš pārvadā par 2 miljoniem tonnu mazāk, tad arī visas Latvijas ostas pārkraus tieši par 2 miljoniem tonnu mazāk. Katra pa dzelzceļu pārvadāta kravas tonna rada aptuveni 15 eiro pievienoto vērtību IKP bilancē. 2016. gada pirmo divu mēnešu tendenci ekstrapolējot uz visu gadu, IKP prognozē veidosies 200 miljonu eiro deficīts. Lai ekonomiska izaugsme notiktu kā plānots, izaugsmei citās ekonomikas nozarēs būs jārada par 200 miljoniem eiro lielāka pievienotā vērtība, nekā jau ir ieplānots visoptimistiskākajos valsts budžeta plānos.
Taču nozarēs, kas balstās uz vietējo resursu pārstrādi, arī ir mīnusa zīme. Dabas resursu nodokļa iekasēšana šī gada pirmajos divos mēnešos ir sarukusi par 10%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Patiesībā prognozējamā aina par 20% samazinājumu tranzīta nozarē, visticamāk, varētu būt vēl bēdīgāka. 2016. gada aprīļa kravu pārvadājumi starp Krieviju un Igauniju samazinājās par 50% pret iepriekšējo gadu. Kravas vilcienu skaits, kas šķērso Krievijas un Igaunijas robežu, ir divas reizes mazāks nekā pērn, bet, atšķirībā no Latvijas, igauņi precīzu statistiku neatklāj.
Kravu samazinājumam ir arī objektīvi apstākļi, neņemot vērā iespējamās Krievijas kontrsankcijas. Šī gada ziema bija ļoti silta, un akmeņogļu krājumi Eiropā netika pilnībā izlietoti. Tāpēc tieši akmeņogļu pārvadājami ir sarukuši visvairāk.
Kāds secinājums būtu jāizdara pēc Latvijas Bankas prezidenta brīdinājuma? Valdībai ir jāgatavojas nevis finansēt jaunas iniciatīvas, bet jāsamazina iepirkumu aktivitātes un jāgatavojas budžeta izdevumu samazinājumam. Manuprāt, tas arī bija LB prezidenta mērķis – lai Valsts prezidents ar savu autoritāti aicina koalīcijas politiķus pārtraukt «dzīres mēra laikā».
Ko no tikšanās izlobīja Valsts prezidents?
«Augstāka dzīves līmeņa sasniegšanai Latvijā nepieciešama straujāka ekonomiskā izaugsme. Lai varētu atļauties augošus valsts budžeta tēriņus, ievērojami jākāpina arī budžeta ieņēmumi, bet līdzšinējie ekonomikas pieauguma tempi nav pietiekami, lai tos nodrošinātu un Latvija varētu sasniegt Eiropas Savienības vidējo attīstības līmeni,» secināja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Prezidents ir pārliecināts, ka tūlītēja ēnu ekonomikas likvidācija ļaus turpināt tēriņus kā līdz šim un pat palielināt tos: «Saskaņā ar vietējo pētnieku aprēķiniem, ēnu ekonomikas apmērs Latvijā veido aptuveni ceturto daļu iekšzemes kopprodukta. Izvairīšanās no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas valstij ik gadu rada zaudējumus vairāk nekā 700 miljonu apjomā, kas pielīdzināms veselības nozares gada budžetam. Situācija ir dramatiska, tā jārisina nekavējoties.»
Prezidenta uzdevums ir izteikts, tagad vērosim, cik centīgi un cik ātros tempos tas tiks izpildīts.
