Ceturtdien tika saņemta visai šokējoša ziņa, ka Krievija varētu apturēt ogļu kravu tranzītu caur Rīgas ostu. Šeit būtu jāatgādina, ka Neatkarīgā jau šā gada sākumā paauda bažas par to, ka viens no iespējamiem Krievijas pretsankciju soļiem varētu būt tieši ogļu kravu tranzīta apturēšana caur Rīgas ostām.
Šā gada februārī Neatkarīgā uzdeva jautājumu satiksmes ministram, vai, pastāvot visai augstam riskam, ka ogļu kravas var tikt apturētas, ir saprātīgi investēt desmitiem miljonu eiro infrastruktūrā jaunajam ogļu terminālim Krievu salā? Vai, mazinoties sadarbībai ar Krieviju, būtu jāizvērtē Krievu salas projekts? Vai tas nav pārāk optimistisks?
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss pirms pusgada bija piesardzīgi optimistisks: «Krievu salas projektu apturēt nav iespējams. Jau ir ieguldīti ļoti lieli resursi. Ir noslēgti līgumi ar būvniekiem un potenciālajiem nomniekiem. Ja sāktos projekta pārskatīšana, tad valstij, pašvaldībai un ostai vajadzētu segt zaudējumus, kas būtu ievērojami. Krievu sala tiek veidota kā universāls terminālis. Pagaidām tajā ir domāts pārkraut ogles, bet ar laiku tur var izveidot arī citu kravu pārkraušanas sistēmas. Teritorija un ostas dziļums to atļauj. Ja runājam par akmeņogļu pārkraušanu, tad Andrejostā un Eksportostā nav iespējams iekraut akmeņogles dziļas iegrimes kuģos. Kuģu iekraušana tiek pabeigta Žurku salā, ieraujot ogles no baržām. Tas sadārdzina pārkraušanu, un mūsu pakalpojumi ir dārgāki. Krievu salas projekts ļaus pārkraut akmeņogles lētāk. Šobrīd akmeņogļu apjomi Rīgas ostā pieaug. Tomēr, naftas cenām paliekot zemā līmenī, var pieaugt mazuta īpatsvars un akmeņogļu daudzums var samazināties. Kamēr ir pieprasījums pēc akmeņoglēm, tas mūsu ostām ir jāizmanto.»
Savukārt šā gada aprīlī Neatkarīgā publicēja interviju ar SIA Ernst and Young Baltic partneri Guntaru Krolu. Pagājušajā gadā pēc Latvijas dzelzceļa pasūtījuma SIA Ernst and Young Baltic pabeidza pētījumu par ar iespējamo tranzīta apturēšanas ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Kā paskaidroja Guntars Krols, ja notiek kravu plūsmas apturēšana, tad «var izdalīt trīs veidu ietekmes. Tiešā ietekme ir ietekme, kas attiecināma uz dzelzceļa pārvadātājiem un ostu stividoriem. Netiešā ietekme – ietekme, kas attiecināma uz atbalsta funkciju pildošajām kompānijām un uz nozarēm, kas sniedz pakalpojumus attiecīgās nozares uzņēmumiem, uz visiem, kas piedalās pakalpojumu ķēdē. Taču tas vēl nav viss. Trešā ir inducētā ietekme. Tā ir ietekme, kas attiecināma uz tiešās un netiešās ietekmes kompāniju darbinieku mājsaimniecību patēriņu. Ja dzelzceļa uzņēmuma darbinieki nesaņems ienākumus vai saņems mazākus ienākumus, tad viņi samazinās preču un pakalpojumu pirkumus. Kopumā ietekme uz ekonomiku būs ar multiplikatoru efektu.»
Atbilstoši Ernst and Young Baltic aprēķiniem, ja tiktu pilnībā apturēts Krievijas tranzīts, tas ilgtermiņā dotu 0,9–1,7 miljardus eiro lielu IKP samazinājumu.
Pirmajā gadā IKP izaugsme būs par 1,9 procenta punktiem mazāka. Pirmajā gadā valsts budžetā ir jāplāno nodokļu ieņēmumi par 130 miljoniem eiro mazāki, bet konsolidētā budžeta izdevumi ir jāplāno par 55 miljoniem eiro lielāki, jo šādu lielumu veidos izmaksas bezdarbnieku pabalstiem – 17,7 tūkstoši darba vietu tiks pazaudētas.
2014. gadā Latvijas dzelzceļš pārvadāja 57 miljonus tonnu kravu. Rīgas brīvosta 2014. gadā pārkrāva 41 miljonu tonnu kravu, no tām akmeņogles bija 14 miljoni tonnu. No tā izriet, ka gadījumā, ja akmeņogļu tranzīts caur Rīgas ostu tiks pilnībā pārtraukts, tad šāda lēmuma ekonomiskās sekas gada laikā veidos aptuveni ceturto daļu no Ernst and Young Baltic aprēķinu kontrolskaitļiem.
Ja ogļu kravu blokāde tiks īstenota un ievilksies, tad tas radīs ievērojamus riskus Latvijas sociālajai stabilitātei un drošībai. Tāpēc jau tagad valdībai ir pēdējais brīdis sagatavoties nopietniem izaicinājumiem. Jau nākamgad valsts budžeta izdevumu daļā ir jāieplāno izdevumi vismaz viena procenta apjomā no IKP, lai atbalstītu investīciju programmu, kas izveidotu no Krievijas neatkarīgas ekonomikas nozares. Latvijas valdībai ir jāpaskaidro NATO partneriem, ka superdārgu militāru metāllūžņu iegāde no korumpētajiem NATO partneriem Latvijas drošību neuzlabos, bet finansējums no Krievijas neatkarīgas ekonomikas izveidei ir uzskatāms par izdevumiem Latvijas drošībai un ir atbilstošs NATO mērķiem.
