Šķiet, Latvijai kā Eiropas Savienības valstij būtu jāievēro minimālas labklājības valstij izvirzāmas prasības. Sociālā aizsardzība - tā ir ilgtspējīga, pārdomāta un taisnīga nodokļu politika. 19.septembrī Saeimā notikusī konferencē „Kādai būt Latvijas nodokļu politikai?” parādīja, ka viss var būt tieši otrādi. Saeimā pieņemtais Fiskālās disciplīnas likums diktē valsts budžeta veidošanas pamatprasību - stingrās ekonomijas režīmu, ka arī noteic ierobežojumus budžeta strukturālajai bilancei pret IKP (ne mazāk kā -0,5 procenti).
Likums ir pieņemts, un to izmainīt būtu sarežģīti. Tomēr par citām nopietnām likumdošanas izmaiņām ekonomikas stimulēšanai valdošie pagaidām neko nav teikuši.
Finanšu ministrija prezentēja Nodokļu politikas stratēģiju 2015.-2018.gadam, par pamatmērķi izvirzot stabilitāti un parredzamību. Tātad, valdība atklāti ir paziņojusi par to, ka nopietnas nodokļu izmaiņas nav gaidāmas.
Kas bija piedāvāts mums - parastajiem cilvēkiem, strādājošiem?
Kā bija nolemts gadu atpakaļ, 2015.gadā uz vienu procentu tiks samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme. Bet to vietā netiks palielināts neapliekamais minimums un atvieglojums par apgādājamiem. Sociālais nodoklis arī netiks mainīts. Valdība nolēma, ka pagājušā gada samazinājums kopumā uz vienu procentlikmi ir pietiekošs. Pie tam, valdība paziņoja par nevēlēšanos ieviest diferencētu (progresīvo) IIN likmi dažāda līmeņa ienākumiem, bet atņemt cilvēkiem ar ienākumiem virs 1500 euro neapliekamo minimumu.
Finanšu ministrijas pārstāvju paziņojums par minimālās algas paaugstināšanu izklausās nepamatots, jo pat nebija pateikta iespējamā summa. Atklāti bija paziņots par to, ka netiks pazeminātas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes un to, ka nav plānots ieviest jaunas pazeminātas likmes un citus atvieglojumus.
Šāda pieeja, manuprāt, nedod tiesības runāt par labklājības valsti un demogrāfijas problēmas risināšanu.
Kas bija piedāvāts uzņēmējiem?
Valdības prezentēta stratēģija vēstī, ka netiek plānotas izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa ietvaros. Nebija paskaidrots arī tas, kā ir plānots nodrošināt atvieglojumu sistēmas efektivitāti un konsolidēšanu. Vietējiem maziem uzņēmumiem izdzīvot ir grūti. Bet vairāki deputāti uzskata, ka tas tā nav. Deputāte Elīna Siliņa uzskata, ka mikrouzņēmuma statuss ir jālikvidē, ka arī viņa ir paudusi viedokli, ka cilvēki, kas saņem autoratlīdzību tīšām izvairās no nodokļu maksāšanas. Vai šāds apgalvojums ir pamatots - bez detalizētas analīzes to konstatēt nav iespējams.
Par vēlamām izmaiņām tuvākajos četros gados izteicās arī Darba dēvēju konfederācijas pārstāvji. Tas ir darba ražīguma pieaugums, investīcijas ekonomikā. Izteicās arī banku pārstāvji.
Apspriešanas pamatjautājums bija cīņa ar ēnu ekonomiku un nodokļu iekasēšanas sistēmas efektivitāte. Valsts Ieņēmumu dienests sniedza izvērstu situācijas analīzi attiecībā uz nodokļu iekasēšanu. Kāda ir situācija? Tikai 3 procenti uzņēmumu akurāti maksā nodokļus, valsts budžetā pārskaitot no 93 līdz 97 procentiem no saviem nodokļiem. Valsts Ieņēmumu dienests taisās ieviest lietderīgu metodi - laicīgi informēt uzņēmumus par nodokļu nomaksas termiņa tuvināšanos. Tas ir apsveicami! Tomēr vai tas atrisinās problēmu? Konferences dalībnieki nāca pie secinājuma, ka vēl līdz šim nav zināms ēnu ekonomikas procents ne Latvijā, ne Lietuvā, ne Igaunijā. Tātad, par ko īsi būtu jārunā? Iespējams, ka par to, ka saskaitot kopā sociālās iemaksas darba devējiem (23,59%), uzņēmumu ienākuma nodokli (15%) un pievienotās vērtības nodokli (21%), nodokļos aiziet vairāk par 59%.
Kas bija piedāvāts pensionāriem?
Šo tēmu valdības konferences dalībnieki nav skāruši. Atgādināšu, ka nesen Saeima pieņēma izskatīšanai likumprojektu, kas paredz palielināt pensiju indeksācijas procenlikmi, un tas jaunajā gadā varētu dot pensionāriem vidēji ap 9 euro ik mēnesi. Tiesa gan, šis likumprojekts izraisīja publisku ironiju valdošās partijas „Vienotība” pārstāvjiem.
Kas bija piedāvāts jauniešiem?
Šo tēmu valdības konferences dalībnieki arī nav skāruši. Tas liek domāt, ka netika paredzēti stimulēšanas mehānismi, lai jaunieši paliek Latvijā un integrējas darba tirgū.
Kas ir jādara un kur ņemt naudu?
Finanšu ministrija apgalvo, ka 2015.gadā ir gaidāms straujš nodokļu iekasēšanas kritums salīdzinājumā ar IKP. Vai tam par cēloni ir Krievijas atbildes sankcijas? Iespējams. Bet vēl mēnesi atpakaļ valdība optimistiski apgalvoja, ka Latvija tiks galā bez nopietna tirdzniecības partnera un izies uz jauniem tirgiem. Tiek apgalvots, ka budžetā ir nopietns līdzekļu trūkums. Izskatās, ka tieši tāpēc tiek pārdota banka Citadele par neticami zemu cenu - 65 miljoni euro, ieguldīta miljarda vietā. Šādā rīcībā loģika nav atrodama.
Pirmkārt, ir jāievieš 5% (pirmskrīzes) likmi pievienotās vērtības nodoklim (PVN) apkurei mājsaimniecībām, un pēc iepriekšējiem aprēķiniem tie ir ap 14 miljoni euro.
Otrkārt, jāpazemina PVN likme pārtikas produktiem. Vispirms jārunā par pārtikas produktu atsevišķām grupām, kas visbiežāk tiek izmantoti - tas ir kā minimums piena un graudaugu produkti. Pagājušā gada iepriekšēja analīze nedod viennozīmīgu priekšstatu par valsts budžeta zaudējumiem šajā gadījumā. Tas ir saistīts ar tādiem faktoriem kā Krievijas atbildes sankcijas, kuru dēļ grūti prognozēt pieprasījuma palielinājumu dažādām pārtikas preču kategorijām. Atgādināšu, ka šī gada augustā pēc embargo ieviešanas virknei pārtikas produktu, Latvijas Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome griezās valdībā ar aicinājumu rīkoties un pieņemt lēmumu par samazinātās PVN likmes ieviešanu pārtikas produktiem. Viņi netika sadzirdēti. Atgādināšu arī to, ka pilsoņu iniciatīvas ietvaros bija savākti vairāk nekā 13 tūkstoši paraksti par PVN samazinātās likmes ieviešanu pārtikas produktiem. Attiecīga Saeimas komisija izskatīja šo iniciatīvu un nolēma uzdot Ministru kabinetam līdz 2014.gada 31.decembrim aprēķināt iespējamus scenārijus šīm nodokļu izmaiņām. Pēc būtības, atbildība bija pārlikta uz nākamās valdības pleciem, jo lēmums bija atlikts uz „pēc vēlēšanu” periodu.
Treškārt, ir jāievieš progresīva iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme atkarībā no ienākumu apmēra, jānoteic neapliekamais minimums atkarībā no ienākumu apmēra, jāievieš nodoklis luksus klases precēm un jāpalielina nodoklis lieliem mantojumiem.
Ceturtkārt, jāpārskata netaisnīga pieeja pensijām, kas tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokļi.
Piektkārt, jāievieš uzņēmumu ienākuma nodokļa nulles likme reinvestētai peļņai, kā arī jāpaaugstina ienākuma nodoklis no dividendēm nolūkā motivēt uzņēmumus investēt savā ražotnē.
Un nobeigumā, jāstimulē pašvaldības veidot darba vietas un jānovirza daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa uz pašvaldību budžetu.
Jaunas nodokļu stratēģijas prezentācijas laikā viens no pazīstamiem ekonomistiem sakarā ar ekonomisko izaugsmi un fiskālo politiku izteicās: „Ja neko nemainām, tad paliekam esošo nodokļu likmju ietvaros - tad nav ko sapņot.”
Šodien rodas jautājums - vai ir pārdomāta valdības prezentēta stratēģija pēc būtības, jo pamatpostulāts, kas bija piedāvāts no valdības puses ir „NĒ izmaiņām”. Vai tas nozīmē arī „NĒ izmaiņām valstī”? To mēs redzēsim pēc 4.oktobra.
