Šodien vēsturiskā vizīte Latvijā viesojas Zviedrijas premjers Fredriks Reinfelts. Ņemot vērā Zviedrijas īpašo lomu Latvijas ekonomikā, abu valstu divpusējās attiecības pēdējos gados piedzīvojušas dažādus līkločus. Šodienas vizīte paver vēsturisku iespēju pāršķirt jaunu lapaspusi un vienoties par jaunu – ilgtspējīgāku – abu valstu sadarbības modeli Baltijas jūras ekonomiskās integrācijas procesa ietvaros.
Lai runātu par attiecību pacelšanu jaunā kvalitātē, mūsuprāt izšķiroši svarīgi šīs vizītes laikā ir, pirmkārt, vienoties par kopīgu izpratni par Latvijas ekonomiskās krīzes cēloņiem un izvēlēto atkopšanās modeli un, otrkārt, balstoties uz šādu vienotu izpratni, nodrošināt solidāru apņemšanos no Zviedrijas puses palīdzēt Latvijai veidot ilgtspējīgu reālās ekonomikas struktūru.
Ņemot vērā Zviedrijas atzīstamos makroekonomiskos rādītājus, pēdējā laikā attiecībā uz šīs valsts ekonomiku izskanējuši neskaitāmi komplimenti – „ziemeļu tīģeris”, „stipra kā Pepija Garzeķe” un „Eiropas gaismas bāka”. Nenoliedzami šādi epiteti glaimo Zviedrijas valdošajām aprindām. Tomēr atsevišķi Zviedrijas politiķu izteikumi norāda uz to, ka viņi nespēj vai nevēlas apzināties lomu, kuru Zviedrijas ekonomiskā brīnuma labā spēlējusi Latvija. Pēdējo mēnešu laikā esam dzirdējuši Zviedrijas ārlietu ministra Karla Bilta izteikumus par to, ka Latviju krīzē iedzina Parex bankas problēmas un ka zviedru banku ieplūdinātais kapitāls ne tikai nav līdzvainīgs krīzes radīšanā, bet gan šobrīd veicina atkopšanos no recesijas. Tajā pašā laikā finanšu ministrs Anderšs Borgs publiski vēršas pret savām bankām, pārmetot tām jebkādu jaunu ieguldījumu veikšanu Baltijā. Šajā sakarā izdarāmi vairāki secinājumi. Pirmkārt, Zviedrijas valdība, šķiet, nevēlas atzīt cēloņsakarības, kas rastos sistēmsvarīgās Parex bankas neglābšanas gadījumā. Ķēdes reakcijas atvaros Zviedrijai pašai būtu nācies glābt vai pat nacionalizēt kādu no tās bankām. Diez vai šāda scenārija gadījumā mēs šodien runātu par ziemeļu tīģeri. Otrkārt, ar starptautiskajiem aizdevējiem nolīgtā iekšējās devalvācijas programma netieši paredzēja, ka, stabilizējoties finanšu sistēmai un budžeta procesam, likviditāti reālajā ekonomikā atjaunos komercbankas. Ņemot vērā miljardu latu, ko bankas ik dienu tur virsnormas rezervēs Latvijas Bankā, diemžēl šis process joprojām nav sācies, un Zviedrijas finanšu ministra izteikumi to noteikti neveicina. Treškārt, Zviedrijas valdība nav izrādījusi patiesu izpratni un solidaritāti par upuri, kuru Eiropas, tai skaitā un lielā mērā arī Zviedrijas, vārdā uzņēmās Latvija. Gan finansiālā izpratnē, kur papildus Parex bankā ieguldītajiem līdzekļiem varam pieskaitīt vairāk nekā miljardu latu, ko Latvija iztērējusi ārvalstu valūtas izteiksmē, lai nodrošinātu lata stabilitāti, gan arī milzīgos procentu maksājumus, kurus Latvija ir spiesta segt par Valsts Kasē miljarda latu apmērā iesaldēto finanšu stabilizācijas rezervi, gan arī sociālā izpratnē, ņemot vērā strukturālā bezdarba, demogrāfisko problēmu saasināšanās, pieaugošās emigrācijas un sociālo pamatpakalpojumu pieaugošās nepieejamības radītās Latvijas iedzīvotāju ciešanas un Latvijas ekonomiskās suverenitātes un ilgtspējības apdraudējumu. Šajā sakarā Latvijas ārpolitika nevar atļauties būt vientiesīga, mūsu partneriem un sabiedrotajiem ir jāskaidro tie upuri, kurus Latvija reģiona vārdā uzņēmusies.
Tikai vadoties no šādas vienotas un līdzatbildībā balstītas izpratnes, Latvija un Zviedrija var virzīties uz jaunu padziļinātas sadarbības modeli, kas nodrošina praktisku Zviedrijas iesaisti jauna Latvijas reālās ekonomikas ietvara veidošanā visa reģiona ekonomiskās integrācijas kontekstā. Zviedrijas kapitāla, tehnoloģiju, zināšanu, tirgus iespēju un investīciju aktīva līdzdalība Latvijas industrializācijas procesā ir izšķiroši svarīga. Ir būtiski, lai Zviedrijas valdība gan savā publiskajā retorikā, gan praksē veicinātu reālās ekonomikas investīciju plūsmu uz Latviju (īpaši jomās, kur Latvija šobrīd eksportē resursus un izejvielas, pretī, savukārt, importējot Zviedrijā ražotus gala produktus), palīdzētu Latvijai pārvarēt strukturālā bezdarba problēmas (tai skaitā veicinot sadarbību arodizglītības un tehnoloģiskās pārneses jomā, kā arī Baltijas jūras reģiona ekonomisko integrāciju), kā arī veicinātu reālās ekonomikas kreditēšanas atjaunošanu no zviedru komercbanku puses. Ceram, ka Zviedrijas ilgtermiņa interesēs ir nodrošināt, lai Baltijas jūras otrā pusē būtu nevis iekšējās devalvācijas un resursu eksporta strupceļā stagnējošas satelītekonomikas, bet gan plaukstošas, reģiona kopējā ekonomiskajā asinsritē integrētas un sociāli stabilas ekonomikas.
Uzskatām, ka šie ir Zviedrijas premjera vizītes kontekstā svarīgākie Latvijas ārpolitikas jautājumi, un šajās vēsturiskajās krustcelēs paužam cerību uz jauna, kvalitatīvāka laikmeta iestāšanos Latvijas un Zviedrijas attiecībās.
