Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Viedokļi

Ko brūķē, kam gaužas as’ras lej…

Šausmas! Nesen tikušas apvienotas divas ziņu aģentūras – BNS un LETA.

- Kādreiz tās savstarpēji konkurēja, un konkurence veicināja to dažādību, tagad nekā tāda vairs nav, - acīmredzot kā lielu sāpi izkliedz Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka (Neatkarīgā Rīta Avīze, 2016. 31. 05) un zina teikt: citur mediju daudzveidība ir nesalīdzināmi augstāka, mūsu līmenis paliek arvien zemāks. Un pie visa vainīga valsts, kas ar dažādiem regulācijas mehānismiem varētu saglabāt mediju tirgu, veicinātu satura daudzveidību, bet…

Tādi savādi teksti. Vispārzināms taču, ka mediji no jebkādas valsts regulācijas vairījušies kā velns no krusta, kur nu vēl satura veidošanā. Lielā gribēšana no valsts gan bijusi izsist iespējami lielākus budžetus, piemaksas, dotācijas vai ko tamlīdzīgu. Avīzes pusotru lappusi plašajā intervijā Līdakas kundze par naudu gan nav ierunājusies ne ar vārdu, toties viscauri skan brīdinājumi. Ziņu aģentūru apvienošana - tas ir trakākais, kas var notikt. Ziņu aģentūras ir galvenais ziņu avots, ko izmanto visi mediji. Ko tagad izmantos?

Mierinot Guntu, gribētos tradicionāli iesākt: ko darīt - labs jautājums. Tradicionāli arī vajadzētu izdarīt aptauju vai vienkārši iziet uz ielas un apvaicāties jebkuram pretimnācējam, kā viņš izjūt un vai vispār izjūt vienas ziņu aģentūras izzušanu. Katrs varam iedomāties, ko šajā sakarībā atbildētu, teiksim, tante Bauskā. Labi. Nesāksim ņirgāties. Kā kādreizējais labs paziņa gribu sacīt: Gunta, piedod… Ja neviens neko nav pat pamanījis par vienas aģentūras izzušanu, tad ko traci celt. Pats kā negants mediju produktu patērētājs varu izteikt pat sajūsmu: ja tik liegani, tik, šķiet, nevienam nesāpīgi var izdarīt optimizāciju, tad tik uz priekšu!

- Kas notika ar kanālu TV5? - jautā niknā Raidorganizāciju aizstāve un pati atbild: to iznīcināja. Tad nu atkal jāteic: piedod, Gunta, bet labi vien bijis, ka tāds nezin kam un nezin kādai vajadzībai radīts iestādījums beidzis eksistēt. Netika ne dzirdēts, ne redzēts, ka par TV5 izzušanu kāds būtu jel vienu asaru nobirdinājis; nu nezinu nevienu tādu vismaz sev zināmajās visai plašajās krievvalodīgo aprindās. Vai tad nav gana ar to, kas krievu valodā tiek raidīts sabiedriskās TV 7. kanālā? Ja ne citādi, tad vismaz kā pašpasludināts eksperts atļaujos dot diezgan atzinīgu vērtējumu vairums krievu valodā skanošo diskusiju raidījumu, visai solīdā līmenī tajās ir ziņas, reizumis itin jēdzīgas aktuālās intervijas. No visa jaušams, ka 7. kanāls aplaimots ar kaut kur rastām brangām investīcijām. Vai visam bijis izvērtējums - kaut kā nav dzirdēts. Tur gan Guntai Līdakai laikam būs simtprocentīga taisnība, ka “NEPLP nav spējīga uzturēt diskusiju par radio un televīzijas satura kvalitāti”. Bet, ja ticēt pašas nemiernieces tālāk paustajam, ka Latvijā ir varbūt kādi trīs ar pus cilvēki, kam ir drosme pateikt par mediju profesionalitāti, ko tad gribēt vai gaidīt no diskusijām? Varu apliecināt, ka tā drosme būtu vēl vismaz vienam puspratējam un sanāktu pilni četri. Jā, tikai no šiem četriem allaž ko publiski pasaka viena Anda Rožukalne. Diemžēl kādu laiku arī viņu vairs nedzird. Nē, izrādās, Rīgas Stradiņa Universitātes Komunikāciju studiju katedras vadītāja vienam interneta portālam e-pastā piesūtījusi savus komentārus SIA “Mediju nams” īpašnieku maiņas sakarā. Tas liecina, ka lai kurā pasaules malā atrastos, cienījamā mediju pārzinātāja seko līdzi pašmāju norisēm. Un interesanti, vai Rožukalnes kundze būs pamanījusi, ka TV žurnālistikas kvalitāte kļuvusi kritiski zema, analītikas mums nav vispār, saturs, ko mediji piedāvā, visbiežāk neatbilst sabiedrības gaidām un visas citas Guntas Līdakas aprādītās un avīzē izkliegtās norieta pazīmes.

Gaidījis un nesagaidījis nekādu reakciju no pašiem dziļi aizskartajiem televīzijās, atļaujos kā pirmīt pieminētais pusdrosmīgais vērtētājs vispirms pavaicāt: ja traģika pārņēmusi arī Līdakas pārstāvētos kanālus, ko dara Raidorganizāciju asociācija, lai šausmīgo lejupslīdi apturētu. Neba tur tikai valsts politika vainojama vai tieši nekam nederīgais nepls. Jā, savulaik, ne visai glaimojoši arī pats esmu izteicies par kādreizējo neplistu priekšnieku un savu uzvārda brāli. Lielās negantības sarunāju tad, kad Ainārs Dimants bija satrakojies uz TV un Radio apvienošanu. Paldies Dievam - nēsāšanās ar neprātīgo ideju pierimusi un pat piemirsusies. Taču nedrīkstētu piemirst, ka tieši daudz apsaukātā Dimanta laikā ir iedibinātas un itin solīdā līmenī darbojas Rīga TV24 un ReTV. Nojaušams, ka daudzi TV skatītāji nemaz vairs nespēj iedomāties dzīvošanu bez viena vai otra kanāla. Var jau būt, ka NEPLP tur nekādu lielo nopelnu nav. Dzirdēts, ka Rīgas TV 24 īstenie saimniekotāji esot privāto televīziju radīšanas tēva Andreja Ēķa dēli. Vispār jau būtu interesanti gūt kādu plašāku vēstījumu, kas un kā darās aizkadrā samērā vēl jaunajās televīzijās. Bet tas, ko redzam un ko dzirdam kadrā, daudzējādā ziņā ir iepriecinoši, pat ļoti. TV 24 ir diezgan daudz raidījumu vadītāju, un katrs ar savu manieri, izveicību. Jā, tur ir vairāki vecmeistari, kas katru dienu burtiski plosās ekrānā, tak dominē simpātiski un gana gudri jauni cilvēki. Raidījuma “Preses klubs” vadītājs Aivis Ceriņš - ievērojamākā uzlecošā zvaigzne pie Latvijas televīziju debesīm sabiedriskās tematikas jomā. Vizuāli kā tāds papildus bonuss - melnummelnā bārda, kas veidojas uz jaunā cilvēka vaiga, frizūra, iznesība. Domājams, ka tādejādi pie ekrāna par aktuālajām dienas tēmām var pievilināt arī dažu labu jaunkundzīti, kas citādi kanālu pārslēgtu, aizbildinoties - es par politiku neinteresējos. Šarms raisa pievilcību - tā viņš ir. Pazīstu kādu vīra cilvēku, kurš speciāli mēdz pārslēgties uz TV 1, kad pievakares programmā pēc laika ziņām ar tādu kā saspēli tiek pieteikta 4. studija - tad vienā kadrā saliktas smaidīgās Daira un Sandra. Saliktas vien mirklīgai pačalošanai. Bet kāds skaistums! Kāds izstarojums nāk! Domājams, ka televīzijas aplaimots jūtas ne tikai mans paziņa vien… Bet, ja par saturu, tad Aivim Ceriņam Preses klubā gan būtu jāielāgo, ka, cenšoties pēc iespējami brīvākas sarunas, jociņu palaišanas, dažkārt tāds lirinājums vien sanāk un stundu garā būšana otrpus ekrāna esošajiem - bezjēdzīga laika nosišana.

Par tādām visgudrām pamācībām varbūt vajadzētu lūgt piedošanu. Bet - lai paliek! Toties atvainojos tiem, kas dzirdējuši kādreizējo veco lauku korespondentu šķendējamies, ka televīzijas neko vai tikpat kā neko nerāda par norisēm ārpus Rīgas. Ne tik senā pagātnē tā arī bija, taču tagad… Mīlīši, ReTV rītā, vakarā, pat nakts melnumā viens pēc otra nāk raidījumi Jēkabpils laiks, Ventspils jaunumi, Viduskurzemes ziņas, Vidzemes ziņas, Latvijas Austrumu pierobežā, Ogres apriņķa ziņas, Par Liepāju un liepājniekiem, Ziņas Talsu novadam, Runā Latgale un kas tik vēl ne. Ar Latgali ir tā, ka to nereti vienlaikus rāda vairāki kanāli un plus vēl radio. Kādu pievakari nedēļas nogalē ReTV iet seriāls Sajūti Latgali, tadpat Latvijas TV 1. programmā Guntis Skrastiņš šlāgeraptaujā kopā ar sapucētiem latgaliešiem dimdina Preiļus, bet Radio 1 programmā skan raidījums Kolnasāta un plus vēl mūzikas pielikums Kolnasātai. Vo valns, kuru pūgu spīd - visur čangaļi. Un kas vēl turpmāk darīsies ēterā: teju taču darbu sāk speciāli veidota Latgales redakcija ar plaši izsludinātos konkursos izraudzītu vadītāju un darbiniekiem. Jaundibināmā Latgales redakcija, kā noprotams, top pilnīgā valsts apgādībā.

Tikmēr džinkst un džinkst ausīs Guntas Līdakas paustais: - Mēs savu mediju telpas stiprināšanai neesam izdarījuši neko. Neko!

Atgriežoties pie ReTV un Rīga TV24 - tie taču būtu uzskatāmi kā kaut kas nebijis mediju tirgū, 21. gadsimta projekti varbūt pat ar zināmu kultūrvēsturisku nozīmi. Tā vai citādi, izvērtējums būtu jādod. Kaut kādu izpaušanos varētu atļauties arī paši projektu īstenotāji. Par dažu labu raidījumu un tā dalībniekiem taču klīst visādas valodas un nevalodas. Dzird spriedelējumus, sak interesanti, kurš kuram maksā raidījumā “Kur tas suns aprakts?”: vai vienmēr kadrā esošais politiķis Edgars Jaunups žurnālistam Mārim Zanderam, vai otrādi - raidījuma vadītājs savam ieroču nesējam. Ne mazāk interesanti, cik šai darījumā zinoša ir NEPLP vadītāja Aija Duļevska un vai ko nojauš Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne. Ja visā būtu iespējami lielāka skaidrība, varbūt tik traki nedusmotos Gunta Līdaka. Tak viņa, negantniece, šausta visus, kas medijus nolaiduši līdz kliņķim. Un tiek arī nabaga žurnālistiņiem.

Jā, savu nicīgumu piespēlē arī Guntas Līdakas intervētāja Elita Veidemane. Viņai lielu nepatiku raisījis saklausītais dažādos radio: vieni un tie paši fakti, ietērpti vienos un tajos pašos vārdos…

Pats Elitu savās aprindās dēvēju par mūslaiku avīžniecības prīmu, viņas savijumus avīžu slejās bieži vien uzņemu kā svaiguma malku. Diemžēl arī tieši drukātajos medijos ir pārpārēm no visa tā, ko cienījamā žurnāliste pamanījusi dažādo Radio sniegumā. Nākas aizdomāties kaut kur vēl pirms gadu simteņiem fiksētus Krišjāņa Valdemāra mudinājumus. Līdzās plaši pazīstamajam latvji, brauciet jūriņā, kādreizējais jaunlatvietis lika: ak, kad tikai varētu jel vienreiz iemācīties skaidri rakstus salikt; tā esot liela un ļoti teicama skunste, pēc kā jādzenas. Ir ļoti ģeldīgi rakstos ko īsumā izteikt, bet arī kā savu rakstu papušķot, jāprot pie īsa notikuma daudz vārdu ar gudrību brūķēt… Ja nu mūsdienās ar to brūķēšanu kādam nesanāk ne viens, ne otrs, ne trešais - ko padarīsi. Man pašam nav nekādu problēmu: varu neskatīties, varu neklausīties netīkamas pārraides, varu nelasīt neprašu drukātos rakstus. Galu galā visi varam rēķināties, ka netīkami mediju piedāvājumi agri vai vēlu nomirst dabīgā nāvē. Jā, dažkārt, tās vai citas pazušanas medijos ne visai saprotamas. Sabiedriskajā televīzijā pēkšņi, bāc, pazūd pašu tik plaši izreklamēti “Deviņdesmitie”. Vēl pēkšņāk pazūd programmā jau nopublicēts “Skutelis IR studijā”. Šķiet, vajadzētu paziņot ka, raugi, mūsu šīs pirmdienas programmā izmaiņas, varbūt pat atvainoties skatītājiem. Viss aiziet pa kluso. Un lai! Par pēdējiem “zudumiem” sabiedriskajā televīzijā man pašam nav ne mazāko sirdssāpju, tāpat kā par vienas ziņu aģentūras un viena krievu kanāla izzušanu. Vai sabiedrībai kopumā būtu jāsatraucas?