3.lapa
Visa pasaule kā “pārbūves projekts”?
Lai esošās ēkas vietā uzceltu ko citu, bieži visefektīvākais risinājums ir nojaukt esošo, nevis censties pārbūvēt to. ( Tas ir - nevis turēties pie esošās sistēmas un tās ietvaros censties ko panākt, bet gan veidot sev izdevīgus noteikumus un likt visiem spēlēt pēc tiem). Tramps par savu “attīstāmo projektu” nu ir izvēlējies visu pasauli. Un ir apņēmības pilns (vismaz pagaidām) to pārbūvēt pēc sava prāta, un rīkojas pēc sev ierastas un acīmredzami veiksmīgi atstrādātas darbības shēmas. Esošai sistēmai tā ir sveša un neizprotama (tāpēc pretrunīga), taču tā nav nekas jauns un nesaprotams, un lai cik tas dīvaini neskanētu - tai ir sava loģika: jau 5.gadsimtā pirms mūsu ēras tās principus aprakstīja Ķīnas militārais stratēģis Suņ Dzi savā traktātā “Kara māksla” - Vispirms sagatavot uzvaru, un tikai tad doties kaujā. Vislabākā uzvara ir tā, ko var panākt bez kaujas. Maldināšanai un neparedzamībai šeit ir liela nozīme. Tieši to arī izmanto Tramps - no sākuma satricinot pašos pamatos radīto sistēmu, liekot sajust, cik vērtīgas un nozīmīgas ir jau par pašsaprotamām kļuvušas lietas ( kuras nodrošina ASV ) tādejādi panākot “augstāku cenu” rīcībai, kas vajadzīga, lai saglabātu tās, un nosakot darījuma nosacījumus (alternatīvas) tādus, lai darījuma citas puses būtu laimīgas šo “augsto cenu” samaksāt. Un tad var uzsākt pārrunas par kārtējo veiksmīgo darījumu.
Uzskatāms piemērs tam ir Trampa retorika attiecībā uz NATO. Ko sākotnēji daudzi uztvēra kā apdraudējumu NATO (kas ir tik neloģiski un maksimāli naivi), bet kuras mērķis patiesībā ir pavisam pretējs - panākt tālāku NATO stiprināšanu, liekot par to maksāt ASV partneriem. Trampa izrakstītais čeks Vācijas kanclerei par summu, ko Vācija nav iemaksājusi, lai tiktu izpildīti valsts uzņemtās NATO finansēšanas saistības (2% no IKP), ir ļoti simbolisks tam apliecinājums. ( Tādejādi par atskaites punktu tālākām sarunām nosakot nevis esošo situāciju, bet gan to, kādai tai vajadzētu būt pēc Trampa uzstādījuma, kas nozīmē, ka tagad Vācijai vajadzēs tirgoties un kaut ko piedāvāt ASV, lai pamatotu sev mazāku NATO izmaksu pieaugumu, nevis ASV censties pierunāt Vāciju nodrošināt paredzēto finansējuma apmēru NATO.)
