Gribētos, lai mūsu ārlietu ministrs būtu bijis tik pat apņēmīgs savā rīcībā arī attiecībā uz karakuģu “Mistral” darījuma nosodīšanu, kā tagad attiecībā uz Krievijas popdziedātājiem.
Vai tiešām tik sekla un nespējīga ir mūsu ārpolitikā darbība, vai patiesībā tas ir smalks aprēķins, lai provocētu šeit iekšējo konfliktu, kas tik izdevīgi būtu kādam uz vēlēšanām?
Jo nav jau grūti iedomāties, kā šāda pēkšņi nepieciešamā izraidīšana tiks uztverta un komentēta, kāds sarkasms nāks no šo sabiedrībā populāro mākslinieku puses (tā vietā, lai viņi šeit dziedātu un dotu pozitīvu par Latviju), kā tas tiks tālāk pasniegts, un kādā noskaņā notiks “Jaunais vilnis”, centrālais mūzikas notikums krievvalodīgajā pasaulē - skaidrs, ka viss “Jaunais vilnis” būs šo cilvēku pusē, un tas radīs lavīnu. Lavīnu, kuras epicentrs atradīsies pašā Latvijas vidū! Diemžēl, izskatās, ka tieši to kādam arī vajag, lai varētu turpināt šķelt sabiedrību un piekopt savu visatļautību un nespēju. Skumji un nožēlojami.
