Uzņēmumu reģistra sadarbībai ar Lursoftu ir ilga vēsture, kas stiepjas jau no 90-to gadu sākuma. Lursoft apmaiņā pret Uzņēmumu reģistra automatizētās sistēmas izveidošanu un uzturēšanu ieguva tiesības saņemt Uzņēmumu reģistrā uzkrāto publisko informāciju un izmantot to komerciāliem nolūkiem.
Taču šī gada 27. aprīlī valdība nolēma šo sadarbības līgumu nepagarināt pēc tā termiņa beigām 2011. gada 7. augusta. Vairāk par šo situāciju un iemesliem var izlasīt Latvijas Vēstneša rakstā - http://bit.ly/c9UdgM
Pilnīgi loģiski, ka nākošais solis bija izsludināt konkursu par jaunu Uzņēmuma reģistra informācijas sistēmas izveidi. Par laimi "Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas izveide" tika laicīgi iekļauta MK 2010. gada 15. marta rīkojumā Nr. 147 "Par elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstības prioritāro projektu sarakstu". Tātad pavērās iespēja uz nebēdu tērēt Eiropas Savienības fondu naudu. Sākotnēji šim projektam maksimāli pieejamais ERAF finansējuma apmērs bija 3 040 000 lati, ko vēlāk samazināja par 10% - līdz 2 736 000 latiem. Iesaku iepazīties arī ar pārējo projektu sarakstu - http://bit.ly/bqFspX
Šī gada 10. septembrī beidzot tika izsludināts konkurss "Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas izstrāde un ieviešana" ar identifikācijas numuru UR 2010/2 ERAF. Vairāk informācijas par konkursu var atrast UR mājas lapā - http://www.ur.gov.lv/iepirkumi.html Konkursa dokumentācija - http://bit.ly/daNy64 Lasītāju ērtībai izveidoju pārlūkprogrammā apskatāmu Nolikumu - http://bit.ly/c16pdK (PDF) un URIS tehnisko specifikāciju - http://bit.ly/9muUnI (PDF)
Šo konkursu nevar atstāt bez komentāriem. Es tikai uzskaitīšu dažas lietas, kas uzreiz iekrita acīs.
Lielākā darba daļa ir jāizdara līdz 2011. gada 1. augustam - jāizveido sistēma, kas aizvietos pašreizējo Lursoft sistēmu, pirms esošā līguma beigu termiņa. Žēl, ka kārtējo reizi kāds darbs ir atlikts uz pēdējo brīdi, jo mazais izstrādes laiks apgrūtina jaunas sistēmas izstrādi. Tātad uzsvars tiek likts uz pretendentu(iem), kuram(iem) jau ir gatava ļoti līdzīga sistēma.
Konkursa nolikuma 44.6. punktam par prasībām par pretendenta pieredzi ir veseli 8. apakšpunkti ar dažāda veida IT sistēmu uzskaitījumu. Es domāju, ka neesmu vienīgais, kas domā, ka Latvijas valsts iestāžu rīkotajos konkursos par IT sistēmu izstrādi ir tipiski uzlikt lielākas prasības par izstrādātāja pieredzi nekā prasa veselais saprāts, lai samazinātu nevēlamu konkurenci. Bet šī konkursa nolikumā redzētās prasības - 2 šādas sistēmas, 3 tādas, 1 šitāda utt., rada nelabas aizdomas, ka tas ir kāda pavisam konkrēta IT uzņēmuma portfolio uzskaitījums.
Ja ar šīm prasībām par pieredzi nepietiek, tad "Iepirkuma līguma projekts" (skat. nolikumu) satur punktu 5.5.1., kas pēc būtības nozīmē, ka izstrādātājs pirmo naudu par padarīto darbu saņems tikai pēc tam, kad būs pabeidzis un nodevis pilnībā funkcionējošu sistēmu (izņemot e-pakalpojumus) atbilstoši tehniskajai specifikācija līdz 2011. gada 1. augustam. Tas ir, ja vien pretendentam nav gatava ļoti līdzīga sistēma, tad tas uzņemas ļoti lielu biznesa risku. Pieņemšu, ka 6.5. punktā minētais drakoniskais līgumsodu par katru kavējuma dienu 2% apmērā no kopējās atlīdzības summas, ir normāli.
Pirmdien, 9. novembrī, tika paziņots šī konkursa uzvarētājs - Lursoft un Lursoft IT. Kāds pārsteigums, vai ne?
Lursoft un Lursoft IT (uzvarētāja) kopējā piedāvājuma cena - 2 155 036.61 Ls bez PVN. Šajā cenā iekļauta gan IS izstrāde, gan IS darbībai nepieciešamā infrastruktūra, gan uzturēšana uz 3 gadiem.
Kāds pārsteigums - konkursam tomēr pieteicās vēl viens pretendents - Tā bija piegādātāju apvienība SIA "Datorikas institūts DIVI" un SIA "RIM-NIHOL" (Uzbekistāna). Par laimi tālu netika - neatbilda iepirkuma nolikumā izvirzītajām pretendentu atlases prasībām. Kopējā piedāvājuma cena 1 287 894 Ls bez PVN - Šajā cenā iekļauta gan IS izstrāde, gan IS darbībai nepieciešamā infrastruktūra, gan uzturēšana uz 3 gadiem.
Vai nav dīvaini, ka uzvarētājs, kuram iespējams tikai jāpapildina esošā sistēma, piedāvā būtiski augstāku cenu nekā pretendents, kurš izstrādā šādu sistēmu no jauna (varbūt pielāgo kādu citā valstī esošu sistēmu)? Atliek cerēt, ka Lursoft un Lursoft IT godprātīgi izmantos uzvaru un reāli ieguldīs šo naudu esošās sistēmas uzlabošanā vai pat izveidē no jauna.
Izlemt to, vai šis konkurss par jaunu UR informācijas sistēmas izstrādi ir vai nav zelta izpletnis Lursoftam un kārtējais pierādījums valsts iestāžu mazspējai IT sfērā, atstāšu lasītāja ziņā.
P.S. No "Tehniskās specifikācijas" izcelšu tikai tekstu par esošo sistēmu -
Šobrīd 16 publisko reģistru informācija glabājas 64 tabulās. Sistēmas arhitektūra ir balstīta uz VisualFoxPro un Postgre SQL tehnoloģijām: programmatūra ir izstrādāta balstoties uz VisualFoxPro tehnoloģijām, savukārt, informācijas glabāšana tiek nodrošināta izmantojot Postgre SQL datu bāžu serveri.
Lūk, ko nozīmē tas, ka privātais uzņēmums saimnieko efektīvāk, skatās arī uz izmaksām, lai izvēlos konkrētajām vajadzībām atbilstošu datubāzi. Tai pat laikā valsts naudu neskaita un pieradusi arī pa zvirbuļiem šaut ar lielgabalu (lasi Oracle).
