Viedokļi: Viedoklis: Āgenskalna tirgus ir Āgenskalna sirds 5 komentāri
 
Viedokļi

Viedoklis: Āgenskalna tirgus ir Āgenskalna sirds

 
Nora Krevneva/ F64 Photo Agency

Āgenskalna tirgus ir Āgenskalna sirds, jeb centrs. Tajā ik dienas saplūst cilvēki no visa Āgenskalna un apkaimēm. Mēs esam iestājamies par Āgenskalna tirgus saglabāšanu. Āgenskalna tirgus ir rajona pērle.

Bet mēs esam pret to, ka Rīgas domes opozīcijas pārstāvji, kā Juris Pūce un Mārtiņš Bondars izplata nepatiesas ziņas un izmanto Āgenskalna tirgu kā politisko platformu savas popularitātes celšanai.

2017.gada 8. decembra iedzīvotāju sapulces laikā Āgenskalna tirgū, no minētiem kungiem izskanēja tikai emocionāli un politiski lozungi. Viņi savās runās ne vārda neminēja Būvniecības valsts kontroles biroja 2017. gada 17. augusta atzinumu. Tajā, piemēram, ir atzīts, ka tirgus ēkas nesošas konstrukcijas starp pirmo stāvu un pagrabstāvu ir par 70 % pirmsavārijas stāvoklī.

Juri Pūci Zolitūdes traģēdijas komisija vienreiz jau atzina par politiski atbildīgu traģēdijā. Vai šis kungs vēlas atkārtot savus pagātnes "panākumus"?!!!

Āgenskalna tirgus ir jārekonstruē un tajā jālaiž tirgot vietējie zemnieki. Bet izskatās, ka Juris Pūce un Mārtiņš Bondars vēlas likt šķēršļus tirgus ēkas rekonstrukcijas procesam.

Mēs sekosim līdzi tam, lai Rīgas dome turētu solīto un Āgenskalna tirgus turpinātu pildīt tirgus funkciju!

Es uzskatu, ka Āgenskalna tirgus ekspluatācijas nepieļaujamības juridiskie aspekti ir šādi:

[1] Atbilstoši internetā publiski pieejamajai informācijai Āgenskalna tirgus ir vecākais, plašākais un tradīcijām bagātākais Pārdaugavas tirgus. Āgenskalna tirgus paviljona būvniecības darbi risinājās 20.gadsimta sākumā. Āgenskalna tirgus ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis;

[2] Būvniecības likuma 9.pants noteic, ka būve projektējama, būvējama un ekspluatējama atbilstoši tās lietošanas veidam, turklāt tā, lai nodrošinātu tās atbilstību šādām būtiskām prasībām: 1) mehāniskā stiprība un stabilitāte; 2) ugunsdrošība; 3) vides aizsardzība un higiēna, tai skaitā nekaitīgums; 4) lietošanas drošība un vides pieejamība; 5) akustika (aizsardzība pret trokšņiem); 6) energoefektivitāte; 7) ilgtspējīga dabas resursu izmantošana.

Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 158.pants paredz, ka būve ir jāsakārto, jāveic tās konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem), ja: 1) tās stāvoklis neatbilst Būvniecības likuma 9.pantā noteiktajām būtiskajām prasībām attiecībā uz būves lietošanas drošību, mehānisko stiprību un stabilitāti; 2) būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis vai ārējais izskats neatbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām (būve ir vidi degradējoša vai bojā ainavu), kuras ir noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 9.marta regulas (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK 1.pielikumā saistībā ar būves mehānisko stiprību un stabilitāti noteikts, ka būves jāprojektē un jābūvē tā, lai slodze, kas var iedarboties uz tām būvēšanas un izmantošanas laikā, neizraisītu šādas sekas: 1) visas būves vai tās atsevišķu daļu sabrukumu; 2) ievērojamas deformācijas, kas pārsniedz pieļaujamās robežas; 3) citu būves daļu vai savienojumu vai uzstādīto iekārtu bojājumus nesošas konstrukcijas deformācijas dēļ; 4) bojājumu, kas ir neproporcionāls cēlonim, kas to izraisījis.

Saistībā ar būvju lietošanas drošību un pieejamību minētajā regulas pielikumā noteikts, ka būve jāprojektē un jābūvē tā, lai būves ekspluatācijas un remonta laikā tās lietotājiem neizraisītu nepieņemamus nelaimes gadījumu vai zaudējumu riskus, piemēram, slīdēšanu, krišanu, sadursmes, apdegumus, nāvējošu elektrošoku, eksplozijas radītus ievainojumus un zādzības ielaužoties;

[3] Būvniecības valsts kontroles biroja 2017.gada 17.augusta lēmumā Nr. 4-2.5-17/040 „Par tehnisko izpēti, bīstamības un patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu tirdzniecības paviljonā Nometņu ielā 64, Rīgā” norādīts, ka saistībā ar Āgenskalna tirgus paviljona mehānisko stiprību un stabilitāti konstatēti šādi trūkumi: 1) ēkas pagraba telpu ķieģeļu mūra ārsienas, kā arī iekšsienas mitruma ietekmē bojātas, korodējušas to metāla konstrukcijas, kas liecina, ka pamatiem nav pilnvērtīga horizontālā hidroizolācija, turklāt, minētos bojājumus pastiprina arī lietus ūdens, kas gar pamatiem un caur pagraba lūkām notek ēkas pagrabos; 2) atsevišķās vietās velvētā pagrabstāva pārseguma vienlaiduma tērauda sijas ir sliktā tehniskā stāvoklī, tās ir sarūsējušas; 3) vairākās telpās pagrabstāva velvēm konstatētas garenvirziena un šķērsvirziena plaisas; 4) fasāžu ķieģeļu mūros un iekšsienās, pārsegumos izveidojušās būtiskas plaisas; 5) ēkas ārsienās vērojama mūra ķieģeļu virskārtas atslāņošanās, erozija; 6) ēkas dienvidrietumu galā jumta konstrukcijām, atsevišķās vietās sākusies trupe, bojāti spāru gali, mūrlatas un statņi.

Saistībā ar Āgenskalna tirgus paviljona lietošanas drošību konstatēti šādi trūkumi: 1) ēkas rietumu pusē ir bojāts kāpņu laids, ēkas kāpņu pakāpieni ar nolauzumiem un nodrupumiem; 2) otrajā stāvā bojāts, izdrupis flīžu grīdas segums; 3) jumta dekoratīvajos elementos, kā arī skursteņos ķieģeļu bojājumi; 4) ēkas elektroinstalācijas nolietojušās, tās kļuvušas lietošanai bīstamas. Tāpat Āgenskalna tirgus paviljonā konstatēti patvaļīgi veiktie pārplānošanas būvdarbi.

Turklāt iepriekš minētajā Būvniecības valsts kontroles biroja lēmumā norādīts, ka Āgenskalna tirgus paviljona ēkas tehniskais stāvoklis ir slikts: 1) galvenā būves funkcionālā (1.stāva tirdzniecības zāle) nesošā konstrukcija - pagraba pārsegums ir pirmsavārijas stāvoklī; 2) nav nodrošināta siltumapgāde, kas veicina temperatūras svārstību ietekmi uz ēkas nesošajām un norobežojošām konstrukcijām; 3) pamatu konstrukcijas nav nodrošinātas pret nokrišņu, lietus, mitruma iedarbību (nav/ vai ir bojāta vertikālā un horizontālā hidroizolācija); 4) ēkas ārsienās ir deformācijas plaisas; 5) telpās, kur bijis ugunsgrēks, nav veikta konstrukciju izpēte un nav atzinuma par konstrukciju derīgumu tālākai ekspluatācijai (informācija nav dokumentāli apstiprināta);

[4] Būvniecības jomu regulējošo normatīvo aktu mērķis, cita starpā, ir kvalitatīvas dzīves vides radīšana un droša būvju lietošana. Nodrošinot būvju atbilstību būvniecību reglamentējošajām tiesību normām, tiek panākts būtisks ieguvums sabiedrības interesēs - droša vide, aizsargātas fizisko un juridisko personu likumīgās tiesības uz dzīvību, veselību un īpašumu.

Būvniecības likuma 4.pantā, cita starpā, nostiprināts inženiertehniskās kvalitātes princips, saskaņā ar kuru būves inženiertehniskais risinājums ir lietošanai drošs, kā arī ekonomiski un tehnoloģiski efektīvs.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 9.marta regulas Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK 1.pielikumā noteikts, ka būvēm kopumā un to atsevišķām daļām ir jāatbilst paredzētajiem mērķiem. Jo īpaši ņemot vērā visā būves ekspluatācijas ciklā iesaistīto personu veselības aizsardzību un drošību;

[5] Ņemot vērā visu iepriekš minēto, pastāv pamats uzskatīt, ka turpmākā Āgenskalna tirgus ekspluatācija, neveicot neatliekamos pasākumus Āgenskalna tirgus paviljona ēkas lietošanas bīstamības novēršanai, var radīt ievērojamu tirgus darbinieku un apmeklētāju dzīvības un veselības apdraudējuma risku, kā arī padarīt neiespējamu Āgenskalna tirgus kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabāšanu.

Komentāri [5]
#
zz 21.decembris 2017 19:16 atbildēt
Vispirms vajadzēja izstrādāt tirgus renovācijas projektu un tad slēgt tirgu. Tagad viss ir otrādi, vēl gadu varēja mierīgi strādāt.
 
#
Latviete 20.decembris 2017 20:02 atbildēt
Es balsoju par tirgu, bet Latviešus vairs neviens Latvijā nesadzird...Prezidentu interesē cik naudas saņem ārvalstu fondi un ornitologi par dabas skaitīšanu, bet uzbrukums latviešu tirgum? Par to galva nesāp...
 
#
ērika paziņa 19.decembris 2017 1:15 atbildēt
pūlei šausmīgi smird mute:()
 
#
Ra 18.decembris 2017 15:10 atbildēt
Ja tirgus sabruks, tad Pūce un Bondars bļaus atkal, jo RD nav remontejusi, ieguvums būs abas reizes.
 
#
:( » Ra 20.decembris 2017 18:07 atbildēt
Nezinu, ko bļaus Pūce un Bondars, bet top pilnīgi skaidrs - Ušakova bandai no Centrāltirgus ir 2 mērķi: noteikti iznīcināt vēl šobrīd esošo latvisko Āgenskalna sirdi, pārvērst to par tādu pat bandītu un naudas midzeni, kāds ir kļuvis centrāltirgus! Ušakam taču jāvairo savs elektorāts, un ZZS atbalstīs!!!
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers