arrow_downwardElita Veidemane / Viedokļi

Jūrmalā kaislības uzbangojušas tik augstu, ka brīžiem šķiet: tās noskalos abas skolas – Pumpuru un Jaundubultu – un priežu mežā starp kokiem aizpeldēs abu mācību iestāžu klašu, skolotāju istabas un sporta zāles paliekas… Faktiski bez sabiedriskās apspriešanas un bez risku analīzes Jūrmalas dome (JD) abas skolas nolēma reorganizēt. Vecāki joprojām turas pretim šim plānam un sola vērsties tiesā.

Desmit procenti no jaunuzsāktajiem biznesa projektiem Polijā ir Ukrainas pilsoņu veikums. Par to tiek ziņots poļu interneta vietnē “wnp.pl”. Laikposmā no 2002. līdz 2023. gadam Ukrainas pilsoņi nodibinājuši vairāk nekā 44 000 uzņēmumu, un notiek aktīva uzņēmējdarbība. Ukrainas pilsoņu vadītie uzņēmumi galvenokārt darbojas celtniecībā (24%), informācijas un sakaru jomā (18%). Vai Latvijā ir tikpat liela aktivitāte?

“Sociālā darbiniece pateica, ka es, iedama uz skolām un stāstīdama par karu un gūstu, sēju naidu Latvijā. Un vēl viņa pateica: “Būtu tu gudrāka, varētu te palikt vēl mēnesi.” Ir paredzēta vēl viena medicīniskā izmeklēšana, kas man ārkārtīgi svarīga, tāpēc uztraucos,” stāsta AZOV kareive Marija Čeha (Gerda), kas veic rehabilitācijas kursu Latvijā. Vai iespējams, ka Ukrainas kareivju rehabilitācijas laiku un iespējas Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA) tagad nosaka sociālie darbinieki, nevis iestādes speciālisti un vadība?

“Kad krievi iebruka Bučā un Irpiņā, es nebiju morāli gatavs ieraudzīt tās zvērības, ko viņi tur paveikuši. Neatpazinu sadeguša cilvēka ķermeni, noturēju to par melnu atkritumu maisu. Tas bija šausmīgi. Kad atgriezos no šīm pilsētām, kādu diennakti skatījos multfilmas par Tomu un Džeriju, neko neēdu un neatbildēju uz zvaniem,” atminas Volodimirs Birjukovs, stāstot par to, ko pieredzējis izpostītajās ukraiņu pilsētās.

Valsts akciju sabiedrību “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži” kopprojekts beidzot liek sevi manīt – sākušies izpētes darbi vēja parku ierīkošanai dažādās Latvijas vietās. Limbažu novadā ļaudis satraukušies ne pa jokam – kas notiks ar biosfēru un senču svētvietām? SIA “Latvijas vēja parki” mierina: bažām nav pamata – vēja parku ietekme uz vidi tiek pētīta, daba un svētvietas noteikti necietīs.

Koalīcijas vienprātību un tajā valdošo harmoniju ik pa laikam demonstrē politiķu saliedētība lēmumu pieņemšanā. Vairums aptaujāto – gan atklāto, gan anonīmo respondentu – uzskata, ka valdības atbalstītā iecere – no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes – Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi – ir mazliet ar tādu kā noslēpumainības piegaršu. Pēdējā no tām nonāks Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārraudzībā, bet Nodokļu un muitas pārvalde – Finanšu ministrijas pārraudzībā. Nav skaidrības: kam tas ir izdevīgi?

“Dzirdējāt? Slēgs arī Mellužu pasta nodaļu,” mani uzrunā kāda sieviete, kura stāv rindā tajā pašā Mellužu pasta nodaļā, lai saņemtu sūtījumu. Arī es saņemu sūtījumu – divas grāmatas. Atbildu, ka esmu dzirdējusi. Mani personīgi šis lēmums – slēgt pasta nodaļu – neietekmē, taču zinu, ka ir tūkstošiem cilvēku, kuri šā lēmuma dēļ ir izmisumā un neziņā. Uzdevu dažus jautājumus “Latvijas pastam”, lai saprastu, kas ar to notiek.

Ārlietu ministrs Krišjānis Artūrs Kariņš četru Ārlietu ministrijas amatpersonu pavadībā 5. februārī izlidoja no Rīgas caur Helsinkiem pasažieru reisa lidmašīnā uz Japānu, lai, citastarp, lasītu lekciju Tokijas universitātē, tiktos ar Japānas kolēģiem, Japānas parlamentāriešiem un uzņēmējiem. Kariņam un viņa delegācijai acīmredzams ieguvums – Japānas apmeklējums, bet kāds ieguvums no šis vizītes būs Latvijas valstij?

“Nacionālo apvienību neredz un nedzird,” īso sarunu pabeidzot, bilda kāds politiķis, kurš negribēja sevi publiskot. Un viņš to teica nevis ar dusmām, bet gan ar bažām, sak, šis ir Nacionālās apvienības īstais laiks – vērtēt notiekošo, cīnīties par un pret – atbilstoši politiskās partijas nostādnēm un idejiskajiem mērķiem. “Taču ir tikai klusums, un tas mani uztrauc,” viņš piebilda. Kas notiek ar NA?

Avoti vēsta, ka Valsts drošības dienests (VDD) ir zinājis par Tatjanas Ždanokas (Latvijas Krievu savienība) aktivitātēm vismaz kopš 2004. gada, kad viņa regulāri atskaitījās Krievijas federālā drošības dienesta (FSB) darbiniekiem un lūdza naudu pretvalstisku pasākumu rīkošanai.

Ja kāds mūsu valdībai uzdotu tiešu jautājumu par to, kādi ir Latvijas valsts mērķi, valdošie locīkļi uz vaicātāju droši vien paskatītos kā uz nepilnīgo: nu, kā – kādi?! Protams, ka klimatneitralitāte līdz 2050. gadam! Nē, nesmejieties, tā būtu nopietnība. Un, patiesību sakot, šī nopietnība biedē, rada spazmas pakrūtē un dzen skudriņas pār muguru.

Pašvaldībām plāno iegādāties elektroautobusus skolēnu pārvadāšanai, zinot to, ka tie mēdz aizdegties paši no sevis. Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis draudošās briesmas apzinās, savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) runasvīrs atbild, ka jautājumi par elektroautobusiem vēl neesot aktualizējušies.

Pēc publikācijas Neatkarīgajā par Latgales iedzīvotājam sarūpētajām problēmām ar "Latvijas pasta" pakalpojumu saņemšanu, valsts akciju sabiedrība, izanalizējot publikācijā aprakstīto un noskaidrojot notikušā apstākļus, apņēmusies situāciju vērst par labu – turpmāk Jānis Pīgoznis tiks pie pasta sūtījumiem.

“Esmu 2. grupas invalīds, pārvietojos ar palīglīdzekļiem, ārpus pagalma faktiski neizeju,” saka Jānis Pīgoznis, Rēzeknes novada Kantinieku pagasta iedzīvotājs. “Pasts man ir atteicis pakalpojumu: vairs nesaņemšu divus žurnālus un trīs avīzes, ko pasūtīju pērn,” viņš turpina. Kāpēc tā noticis?

Kājnieku mīnu mums nebūs, savukārt par bunkuriem, kādus Krievijas pierobežā jau sākuši būvēt igauņi, ir lielas šaubas – ja pat ar mūsu leģendāro robežas žoga būvi iet kā pa celmiem. Ideja par dronu koalīciju joprojām tīta miglā: uzņēmumus, kas gatavi ražot dronus, neviens nav informējis par to, cik lielā apjomā vajadzēs palielināt ražošanu un kāda būs lidaparātu specifikācija. Vienvārdsakot – pie mums viss kā parasti.

Tie paši ugunskuri, tas pats ziemīgums un no ietvēm nenotīrīts sniegs, tās pašas debesis un tā pati karstas putras smarža, kas plūda no lielā katla pie Saeimas nama durvīm. Viss bija tas pats. Kā pirms pieciem vai desmit gadiem, atminoties Barikāžu laiku un tiekoties ar kolēģiem, kuri toreiz, 1991. gada janvārī, strādāja, lai ļaudis uzzinātu, kas notiek Rīgā un Latvijā. Tikai krunciņu mums tagad vairāk, un mūsu rindas top retākas. Un tomēr… kaut kas pilnīgi cits bija jaušams 2024. gada Barikāžu piemiņas dienās.

Mūzika – īpatnā kārtā – ir palīdzējusi vienmēr. Dažkārt pat vairāk nekā taustāmas, materiālas lietas. Un Barikāžu mūzikai ir pavisam īpaša vieta 1991. gada janvāra notikumos. Tā toreiz bija kā svaiga gaisa malks, kā piparmētra, kā debesis. Ar mūziku sirds neiekrita bezcerības bezdibeņos, ar mūziku tai izauga cerības spārni.

“Mums te jābeidz skrūvēt viena lidmašīna, to gaida Amerikā,” saka Ingemārs Butkevičs, “tā paredzēta demo dīleriem. Bet varētu būt, ka īstais klients būs viens bijušais militārais pilots. Es jums varētu piezvanīt pēc pusstundas.” Nu amerikāņu pilots gaida konteinerā iepakoto “Tarragon Aircraft” supervieglo lidaparātu, kas ražots Latvijā, bet “Neatkarīgā” sarunājas ar Ingemāru Butkeviču, SIA “Pelegrin” valdes locekli, kurš vada šo unikālo uzņēmumu – lidmašīnu ražotāju.

“NATO gatavojas iespējamajam Krievijas uzbrukumam alianses austrumu flangam, pamatojoties uz slepenu dokumentu, kas nonācis tā rīcībā, vēsta vācu tabloīds “Bild”,” mūs informē ziņu aģentūra LETA. Interesanti, kā gan “slepenais dokuments” nonācis dzelteno ziņu žurnālistu rīcībā?

Balsot pašvaldību, Saeimas un Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās vajagot ļaut no 16 vecuma, bet līdz legālai cigarešu pirkšanai katram indivīdam gan būs jāpagaida četri gadi – pirkt smēķus un pīpēt drīkstēs tikai no 20 gadu vecuma. Tā lēma Saeima. Par balsošanu vēlēšanās gan vēl nav izlemts, par šo jautājumu šķēpi lūst krakšķēdami.

“Izglītības un zinātnes ministrijas dokumentā iecerētās darbības veicinās strauju lauku teritoriju degradāciju,” uzskata Lūcijas Rancānes Makašānu amatu vidusskolas direktore Gundega Rancāne. Runa ir par 2023. gadā sagatavoto un uz Ministru kabinetu virzīto informatīvo ziņojumu “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: ilgtspējīga izglītības ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis”. Situācija ar lauku skolām ir traģiska, un to veicina ministrija ar Andu Čakšu priekšgalā.

“Esmu pateicīgs Latvijai par neatslābstošu atbalstu,” teic Ukrainas prezidents, un es viņam ticu. Tīmeklī daudzi apgalvo, ka viņš izskatījies noguris. Ja kādam no mums būtu jāvada valsts, ko jau gandrīz divus gadus cenšas iznīcināt viens bandītveidojums, nezinu, kā mēs izskatītos. Prezidents Volodimirs Zelenskis preses konferencē, kas notika Rīgas pilī, izskatījās možs – pēc trīs Baltijas valstu apciemojuma, kas notika vienā nepārtrauktā skrējienā.