Šodien valdības sēdē paredzēts skatīt Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) atstādinātās direktores Regīnas Simsones jautājumu: ir jau sagatavots lēmumprojekts par viņas atbrīvošanu no amata, pamatojoties uz Labklājības ministrijas (LM) juriskonsulta Māra Knoka 2013. gada 5. februāra atzinumu par disciplinārpārkāpumu konstatēšanu.
Rīkojumu birums
Tāpēc iespējams, ka direktori tiešām atbrīvo no ieņemamā amata. Taču var notikt arī tā, ka nekas nebeidzas: valdība, neiedziļinoties skandālā, ko uzkurināja LM un naski pārtvēra mediji, nobalso par R. Simsones atlaišanu un – kļūdās. Patlaban ir daudz vairāk jautājumu nekā atbilžu, kuras būtu jāsniedz ne vairs atstādinātajai direktorei, bet gan Labklājības ministrijai.
Pērnā gada 12. septembrī SIVA direktore
R. Simsone nosūtīja LM dienesta ziņojumu, kurā soli pa solim tika parādīts, kā SIVA amatpersonas atklāja aģentūras darbinieces Maijas Brokānes krāpniecisko shēmu uzņēmuma līdzekļu izzagšanā – kopumā par 13 790,14 latiem. Savukārt 18. septembrī SIVA direktore nosūtīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja priekšniekam Ģirtam Munduram iesniegumu ar lūgumu sākt kriminālprocesu sakarā ar aģentūrai nodarītajiem zaudējumiem un atzīt SIVA par cietušo šajā kriminālprocesā.
21. septembrī LM uz karstām pēdām izdeva rīkojumu, ar kuru paziņoja par disciplinārlietas sākšanu pret direktori R. Simsoni, pieprasot no viņas paskaidrojumu līdz 28. septembrim, tādā veidā reaģējot uz R. Simsones loģiski izrādīto satraukumu par SIVA darbinieces negodīgumu.
Savukārt 26. oktobrī LM, pamatojoties uz sev vien saprotamiem atzinumiem, ka dokumenti saistībā ar darbinieces izdarīto zādzību esot viltoti, ar rīkojumu atstādināja R. Simsoni no amata. 1. novembrī R. Simsone uzrakstīja paskaidrojumu uz deviņām lapām, ko ministrija atstāja bez ievērības. Tieši tad arī parādījās mistiskā summa – 306 350,13 latu, kas it kā aizplūdusi no SIVA kases.
Iesaistās biznesmeņi
Bet līdztekus notika kas cits. Proti, 23. oktobrī – divas dienas pirms labklājības ministres Ilzes Viņķeles rīkojuma par R. Simsones atstādināšanu no amata – LM nosūtīja vēstuli kādai SIA Nemo mājas ar atbildi uz šīs SIA vēstuli, kas savukārt nosūtīta ministrijai 20. septembrī. Vēstulē bija runa par piespiedu nomas attiecību izbeigšanu un nekustamo īpašumu maiņu. Jāpiebilst, ka minēto SIA interesējošie zemes īpašumi atrodas zem SIVA ēkām – netālu no jūras. Vēstuli parakstījis SIA Nemo mājas valdes loceklis Māris Niedra.
Un pilnīgi nejauši
SIA Nemo mājas valdes loceklis ir arī skandalozais Māris Dzenītis, Jūrmalas domes deputāts, kura interese par zemi, kas atrodas LM (tātad valsts) īpašumā un SIVA valdījumā, ir ilga un neatslābstoša. Ir informācija, ka viņš vairākkārt snaikstījies pēc šīm zemēm, taču SIVA vadība un LM iepriekšējie ministri vienmēr ir atraidījuši zemju tīkotāju. M. Dzenīša interese par SIVA valdījumā esošajām zemēm ir saprotama: apvienojot vairākus zemes gabalus vienā, viņam pavērtos lieliskas biznesa iespējas.
Tāpēc M. Niedra kala dzelzi, kamēr tā karsta, un jau šā gada 7. janvārī atkal nosūtīja vēstuli ministrijai ar plašu skaidrojumu par nekustamo īpašumu maiņu – cik tas viss būs izdevīgi valstij utt. Zemtekstā, protams, bija nojaušamas M. Niedras un M. Dzenīša biznesa intereses. Bet pagaidām – kaut arī atstādināta – kā traucēklis stāvēja direktore R. Simsone, kas nebija ļāvusies M. Niedras (un M. Dzenīša) vilinošajiem piedāvājumiem.
Tādiem gadījumiem parasti noder speciālisti, kas var palīdzēt atstādināšanu pārtaisīt par atbrīvošanu. Tāpēc jau laikus –
2012. gada novembrī – ministrija pavēlēja SIVA direktores pienākumu izpildītājai Ingrīdai Misūnai parakstīt līgumu, kas saucas «Vadības konsultācijas pakalpojumi» un ko no otras puses parakstīja
SIA Creative Consultation Centre – Ivara Girgensona personā. Līgums tika slēgts 23. novembrī. Ko bija paredzēts darīt I. Girgensona kungam? Novērtēt situāciju, identificēt riskus skaidras naudas aprites procesos, analizēt un sniegt vērtējumu utt. Par darbu (pakalpojumu) speciālistam nolīga samaksāt 3388 latus (ieskaitot PVN).
Patiesībā SIA Creative Consultation Centre darbojas nekustamo īpašumu sfērā. Tātad dotais uzdevums – sniegt it kā «neatkarīgu» atzinumu, pēc būtības dublējot Valsts kontroles darbu, neatbilst šā uzņēmuma kompetencei. Vai nav īpatnēji: firmas, kuras apgrozījumu lēš ap 10 000 latu gadā un kas reģistrēta dzīvoklī, pārstāvis I. Girgensons «identificēs riskus» uzņēmumā, kura apgrozījums ir ap divarpus miljoniem latu?
Taču Ivars Girgensons nesnauda: kā stāsta SIVA darbinieki, kam bijusi tieša koleģiāla saskare ar minēto kungu, viņš esot apmeklējis šo uzņēmumu veselas trīs (!) reizes. Ceturtā esot bijusi vien pusdienošana. Lai paveiktu visus darbus līdz galam, I. Girgensonam līgums pagarināts vēl līdz 20. februārim. Interesanti, ka I. Girgensons ir arī Latvijas kuģniecības padomes loceklis. Tagad viņam tiek no LM piespēlēti līgumi bez konkursa par neadekvāti lielām summām, tajā pašā laikā nepārsniedzot konkursa noteiktos summu griestus.
Rēķināšanas sviests
26. oktobra rīkojums par R. Simsones atstādināšanu no amata firmai Nemo mājas ir bijis kā dāvana, lai tiktu tuvāk ilgotajam mērķim. Varam arī pieņemt, ka ministrijai R. Simsones atstādināšana ir posms konkrētā ceļā, kura galamērķis ir uzņēmumam (valstij) piederošo īpašumu iznomāšana vai privatizēšana. Ne velti SIVA svaigi izremontētās un ar lieliski iekārtotās telpas jau esot atnācis aplūkot un novērtēt firmas Veselības centrs 4 īpašnieks Māris Rēvalds.
Bet R. Simsone nu reiz ir tāds cilvēks, kas nepiekristu šādam scenārijam, tāpēc viņu, kā mēdz teikt, vajag aiziet, un tam tiek izmantoti visi paņēmieni: gan bezkontroles piešūšana (darbinieces nozagtie 13 000 latu), gan izlaupīšana sevišķi lielos apmēros – jau minētie 306 000 latu, kuru reālajā dzīvē nekad nav bijis. Pakavēsimies pie šiem odiozajiem 306 000 latu. Lai būtu skaidrs, par ko ir runa, lūk, piemērs. Ja jūs kādā lielveikalā pērkat divas piena pakas, bet kasiere čekā kļūdoties izsit divdesmit divas piena pakas, čeka ietvaros to labo ar mīnusa zīmi, un galā čeks ir pareizs. Jūs samaksājat tikai par divām piena pakām un arī saņemat laboto čeku. Pārdevējai nav nekādas iespējas ne iekasēt, ne arī nozagt naudu par kļūdaini kasē izsistajām papildu 20 pakām. Neizskaidrojamā veidā personas, kas pārbaudīja aizdomīgos čekus, nepievērsa uzmanību čeka beigu labojumam. Varbūt nevajadzēja pievērst?
Bet tā vēl būtu pusbēda. Gada laikā SIVA kopīgais čeku skaits ir gandrīz astoņi tūkstoši, aģentūra sniedz 205 dažādus maksas pakalpojumus par ļoti atšķirīgām cenām – sākot ar dažiem santīmiem par kopēšanu un beidzot ar viesnīcas pakalpojumiem vairāku desmitu latu vērtībā un vairākiem simtiem latu par studiju programmām. Čekus izsitot, var gadīties kļūdas, un, piemēram, 2011. gadā ir bijušas nepieciešamas izmaiņas 126 pozīcijās, un tad arī veikti labojumi kases čekos. Viss ir noticis atbilstoši grāmatvedības normatīviem.
Taču ministrijas atsūtītās pārbaudītājas tomēr pieturējušās pie aizdomīgo čeku izlasīšanas līdz tai vietai, kurā nepareizās summas ir labotas. Un rezultātā sanācis, piemēram, tā: 0,5 gadu maksas vietā iesista piecu gadu maksa vai astoņu pakalpojumu vietā – 88 pakalpojumi. Naudas ziņā tā ir milzīga starpība. Citviet – analīžu cenas vietā ir ierakstīts klienta dzimšanas datums – 09081948, kas pārtapis par cenu 90 819,48 lati. Vēl citviet – sajauktā kārtībā ievadīts pakalpojumu skaits un kods, rezultātā 336 latu vietā izsisti 20 000 latu. Tā ir smalka matemātika: kartupeļus sareizināt ar baļķiem un rezultātā dabūt, piemēram, sviestu. Taču ministrijas atsūtītajām pārbaudītājām tas ir šķitis normāli, aprēķinot kopīgo piesavināto summu – vairāk nekā 306 000 latu.
Tieši pazudušie Ls 306 350,13 ir bijuši pamatojumā, lai rosinātu R. Simsones atstādināšanu no amata. Kādā veidā tik profesionāla pārbaude izgājusi cauri ministrijas kontroles sietam? Turklāt – vairākas ministrijas it kā konstatētās nepilnības SIVA grāmatvedības uzskaitē ir kļūdainas un ir pretrunā ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu. Ņemot to visu vērā, R. Simsone 13. novembrī un 4. decembrī nosūtīja vēstules uz ministriju, lūdzot iespēju iesaistīt zvērinātu revidentu, lai viņš izvērtētu visu situāciju ar it kā pazudušas naudas apriti. Ministrija arī šīs vēstules atstāja bez ievērības.
Augstais novērtējums nelīdz
Pērnā gada 20. novembrī Saeima, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, labklājības ministre I. Viņķele un Vācijas vēstniecība Rīgā saņēma vēstuli no Ulriha Vitvera, Hamburgas profesionālās rehabilitācijas centra direktora (līdz pensionēšanās brīdim 2004. gadā) un Vācijas profesionālās rehabilitācijas centru apvienības priekšsēdētāja, kurš, vispirms izstāstījis Vācijas un Latvijas speciālistu kopējo darbu, kas ilgst kopš 1991. gada, izteica neizpratni un sašutumu par «Latvijā sarīkoto publisko kampaņu pret SIVA un tās direktori Simsones kundzi, balstoties uz nepierādītiem un tikai pieņemtiem atzinumiem par viņas pārkāpumiem». U. Vitvera kungs saņēma atbildi tikai no Vācijas vēstniecības, pārējie adresāti neuzskatīja par vajadzīgu epistulāri komunicēt ar cilvēku, kurš kopā ar R. Simsoni izdarījis neaptverami daudz sociālās integrācijas un rehabilitācijas jomā Latvijā. Acīmredzot tobrīd R. Simsones liktenis jau bija izlemts, tad kāpēc gan vēl komunicēt par šo tēmu?
Sijājot ierēdņa darbības rezultātus (tas notiek katru gadu), R. Simsone saņēma visaugstākos LM novērtējumus gan personālvadības, gan plānošanas un kontroles, gan profesionālo zināšanu un citās jomās, un to pērnā gada jūnijā parakstīja ministre Viņķele un četras augstas ministrijas amatpersonas. R. Simsone palika slikta rekordātrā tempā, un ikvienam šobrīd ir tiesības uzskatīt, ka R. Simsone no iestādes, ko pati cēlusi 21 gada garumā un kam viņa faktiski atdevusi savu dzīvi, tiek padzīta personisku un savtīgu interešu dēļ. Par to, vai tas tiešām tā ir, vajadzētu atbildēt LM, konkrēti – ministrei I. Viņķelei. Vēl paliek jautājums: kurš stāsies R. Simsones vietā, ja viņu tiešām atbrīvos no amata? Visdrīzāk, kāds no I. Viņķelei pietuvinātajiem, kā tas noticis arī citos gadījumos, kad tika atbrīvoti LM pakļauto iestāžu vadītāji, nomainot tos ar savējiem kadriem.
