#

Sestdiena, 25.oktobris

Vārda dienas: Beatrise, Beāte

-1°C 5 m/s D uz plkst.2

Saule lec 08:19, riet 17:56

Netīrā diena

Rīt mums ir nenomazgājama kauna un riebuma diena. Melnās lentes, kas piesietas pie valsts karogiem, neizsaka dziļāko šīs dienas būtību, lentes ir tikpat formālas kā ikviens cits valstisks atribūts, ko krīzes nomāktā publika vienkārši neievēro vai pat apņirdz.

"Ko, atkal sēru diena?!" nicīgiem spļāvieniem līdzīgus vārdus izmet viens otrs hiperaktīvs sabiedrības loceklis. Es neapgalvotu, ka 17. jūnijam – Latvijas okupācijas dienai – galvenā nokrāsa ir sēras. Es teiktu tā: šī diena ir atgādinājums par latviešu vientiesību, mīkstčaulību un lētticību. Šī diena ir atgādinājums par cenu, kuru samaksājām, piecdesmit gadus tēlojot padomju laimes pārņemtu sabiedrību.

Tēlojam, protams, arī tagad: demokrātisku, eiropeisku valsti, kurā dzīvo apmierināti cilvēki, kam, neliegsimies, ir savas problēmas, bet tās taču ir risināmas, vai ne? Agrāk savu neapmierinātības tvaiku varējām nolaist virtuves politinformācijās, tagad šo uzdevumu veic komentēšanas iespējas internetā. Tikai nekas nemainās: šodienas valstiskais pazemojums, ko varas nesēji vērš pret iedzīvotājiem, ir tieši tāds pats kā padomju laikos – viņi, žvadzinot likuma vārdu, mūs piespiež darīt to, ko paši izdomājuši par pareizu esam, savukārt mēs klusēdami piekrītam. Atšķirība vien tā, ka toreiz to darīja "svešie", tagad to dara "savējie".

Līdzīgi ir arī ar tām varām, kas še valdījušas vai valda. 1938. gadā Vācijas galvenā drošības pārvalde atzina, ka Latvija un pārējās Baltijas valstis esot "diezgan bezperspektīvi veidojumi": Latvijā ir zema dzimstība, tāpēc tauta pamazām izmirst, taču svēta vieta, kā smejies, tukša nepaliks – te taču ienāks citi, kuriem šī brīnišķīgā zeme šķitīs kā medusmaize! Savukārt 1941. gadā baltvāciešu tirgotāju dzimtas atvase Vācijas reihsministrs austrumu jautājumos Alfrēds Rozenbergs rakstīja: "Var jau saprast, ka latviešu tauta 1918. gadā tiecās pēc neatkarības, jo Latvija bija eiropeiski orientēta un centās izrauties no Krievijas. Tagad laiki ir mainījušies, un neatkarīga valsts dārgi maksā – jāuztur armija un valdība. Kam latviešiem tas vajadzīgs? Lai viņi kopj savu zemi un kultūru, bet valstiskās lietas pārņemsim mēs – Vācija." Vārda "Vācija" vietā var ielikt arī Brisele, Maskava un tā tālāk – būtība tiešām nemainīsies.

Tas, ka Latvijas okupāciju Padomju Savienība gatavoja ilgi pirms 1940. gada 17. jūnija – jau trīsdesmito gadu beigās, arī zināms. Un vientiesīga bija Valsts prezidenta piekrišana 1939. gada 5. oktobrī noslēgt savstarpējās palīdzības līgumu ar krieviem – par PSRS armijas karabāzu izvietošanu Latvijas Republikā. Nākamā gada 15. jūnija naktī uzbrukt Latvijas Republikas robežai, nogalinot robežsargus un mierīgos iedzīvotājus, lai pēc tam 17. jūnijā iesoļotu Rīgā, – tas bija tikai tehniskas dabas jautājums, ko krievi arī spoži izpildīja. 17. jūnija rītā virs Rīgas plivinājās padomju okupantu lidaparāti, lai vietējo armijas daļu pretošanās gadījumā sāktu bombardēt Latvijas galvaspilsētu.

Padomju tanki izvietojās Stacijas laukumā, un pirmie, kas tos sveica, bija Teodors Borisovs un Jedelis Jofe. Uz tankiem ziedus meta arī strādnieki Aleksandrs Pjanko un Aleksandrs Kaļiņins. Toreizējais Rīgas prefekts Kārlis Jaunarājs ar policijas spēkiem mēģināja apturēt piedzērušo "sveicēju" aktivitātes, taču pūlis auga augumā, un policija izrādījās par vāju. Huligānus – kopā 26 cilvēkus – aizturēja. Starp viņiem bija jau pazīstamie nekārtību cēlāji un bandīti Mihails Sivoha, Šaloms Kaplans, Haims Kļackins, Genohs Kreiness, Konstantīns Juhanovs, Pēteris Garancis, Pēteris Lūsis un citi – etniski raiba kompānija, ko apvienoja krimināla pagātne un komunistiskas idejas.

Tālākais jau bija kā sniega pika, kas veļas no kalna. "Demokrātiskas" vēlēšanas, dažādu kirhenšteinu vēderlīšanas sacensības Maskavā, Latvijas iestāšanās "brīvajā republiksaimē", atbrīvošanās no "buržuāziskajiem izdzimteņiem", deportējot viņus no Latvijas, un tamlīdzīgas padomju "dāvanas". Kauns, šausmīgs kauns par mūsu ļaušanos šiem pazemojumiem, kurus atnesa mērķtiecīga un senilgota Latvijas okupācija. Domāju, ka okupācijas atzīšana, ko gaidām no bijušās Padomju Savienības un tagad – Krievijas, nav svarīgāka par mūsu pašu attīrīšanos no šīm pazemojuma jūtām, kas mūs vajā gadu desmitiem un, šķiet, ir pat ierakstītas mūsu mentalitātē. Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc mēs patlaban esam tur, kur esam – netīrā, skaudības un naida pilnā vidē, kas mūs savažo, nospiež pie zemes, padara aklus un nenovīdīgus. Kur mūsu latviskais lepnums un tīrība? Kad atnāks mūsu Tīrā diena?

DALĪTIES AR ŠO ZIŅU

Komentāri (60)
#
papucis

Ko,Elita kundze, ar to gribiet pasacīt?TAS NEVIENU VAIRS NEINTERESĒ!-tie nav man vārdi,bet to man pateica vienas lielvalsts diplomāts.Mani uztrauc 3 gājieni "'uz priekšu"'[kā šahā] pirms man piesaka vienlaicīgi:ŠAHS@MATS.kUR BŪSIM PĒC 20 GADIEM?MĒS ABI VARBŪT JAUNDUBULTU KAPOS,BET KĀ DZĪVOS MAZBĒRNI?

#
BETADINS

vajadzetu paraudat par to okupaciju kura mums patreiz ir no eiropas savienibas visu likvidet aizslegt un latviesus aizdzit stradat par baltajiem vergiem rietumeiropa tas serigas lentas jaizkarina katru dienu un jasaskaita bezpajumtnieki nepaedusie un no nabadzibas kuri bernus nelaiz skola un nevar apgerbt vot ta ir seru diena un laiks pie krieviem dzivojam daudz labak v vazanku pa miskastem nebitaisaties tik balelini atkal uz neliesu un zaglu velesanam bet vispirms apdomajiet vai to vajaga

#
okupācijas diena

Atklāta vēstule Valsts prezidentam Zatlera kungam
vai
17. jūnijs – diena, ko nedrīkst ignorēt.


Jau kopš neatkarības atjaunošanas pilnīgi tiek ignorēta latvju tautas pati tumšākā un briesmīgākā sēru diena – 17. jūnijs. Lai gan tās esamību likumīgi akceptēja Saeima, tomēr tikai kalendārā tai veltīta skopa atzīme – Latvijas okupācijas diena. Papildus vēl tiek paziņots par karoga izkāršanu sēru noformējumā. Tas ir viss, kas publiski tiek darīts un pēc tā – kapa klusums.

Neviens laikraksts, ne radio un televīzija, ne ziņu portāli ne ar pušplēstu vārdu to nepiemin. Tāpat mūsu tautas lielākai sāpju dienai netiek veltīti nekādi sarīkojumi. Bet tieši ar šo drausmīgo dienu 1940. gadā sākās brutālā Latvijas okupācija, Latvijas valsts totāla iznīcināšana ar genocīdu pret latvju tautu. Genocīdu, ar divām lielām izsūtīšanām, nevainīgu cilvēku nošaušanu, represijām, pārkrievošanu, īpašumu atņemšanu un daudz ko citu.

Normālam prātam nav aptverams, kādēļ varas elite tik ļoti vēlas slēpt šo milzīgo latvju tautas traģēdiju, kādēļ bēg no savas valsts un tautas vēstures? Šo nepatiku jo spilgti raksturo tas, ka skolās liedz mācīt Latvijas vēsturi un patriotismu. Varas kungi tik ļoti izvairās skatīties patiesībai acīs un mūk no tās kā velns no krusta, izvairās no vārdu LATVIJAS OKUPĀCIJA pieminēšanas, tos gandrīz nemaz nelietojot. Lai izdabātu Maskavai, šo faktu glaimīgi dēvē par komunistu diktatūru vai par „labajiem, mīļajiem padomju laikiem”. Vai tiešām neatkarīgās valsts elitei būtu tā jāklanās lielā austrumu kaimiņa priekšā uz mūsu tautas traģēdijas rēķina? Vai tiešām jāprasa svešiniekiem atļauja, ko drīkstam un ko nedrīkstam darīt savā zemē? Vēl nesen prezidents Zatlers atļāvās savos spriedelējumos nonākt tik tālu, ka nevajadzētu vairs pieminēt vārdu OKUPANTS, jo tam esot sakars ar okupāciju, kuras it kā neesot. Tas ir cinisma kalngals, vai tad Zatlerprāt to vietā būtu jālieto ATBRĪVOTĀJI un ATBRĪVOŠANA?

Līdz šim Zatlers 17. jūnijā vienmēr klusējis, viņš nekad ne ar vienu vārdu nav pieminējis un atcerējies šo latviešu tautas lielāko posta un traģēdijas dienu. Vai tiešam tās ir bailes, vai vienkārši negribēšana? Kad beidzot latvju tautai tās vislielāko sēru dienu ļaus brīvi atzīmēt un arī valsts elite beidzot to respektēs? Man kā politiski represētam, kas cietis no 17. jūnija okupācijas režīma, ir tiesības lūgt atbildi un Jūsu izskaidrojumu šai gļēvulībai un izdabāšanai Maskavai – lai tikai visi aizmirstu 17. jūnijā notikušo Latvijas okupāciju. Civilizētajā pasaulē tāds noziegums pret cilvēci, kā Latvijas okupācija nedrīkst palikt nesodīts un jādara viss, lai daudz cietušā latvju tauta beidzot saņemtu pelnīto kompensāciju, bet PSRS mantiniece Krievija - sodu par šo noziegumu.

Vai tiešām Jums, Zatlera kungs, un elitei ir bailes no 17. jūnija? Man nav bijušas bailes to nosodīt pat padomju režīma terora apstākļos. Tieši par to 1981. gadā no 6. līdz 8. jūlijam tiku tiesāts Augstākajā tiešā, jo prasīju izvest PSRS okupācijas karaspēku no Afganistānas un Baltijas, prasīju rīkot šajās valstīs brīvas vēlēšanas, lai tautas brīvi varētu izvēlēties savas valsts iekārtu. Tāpat prasīju atzīt par spēkā neesošu PSRS un Vācijas Reiha sadraudzības līguma slepeno protokolu, kurā Latvija nolemta PSRS okupācijai. Zatlera kungs, pat okupācija režīma terora laikā nebija tik gļēvu cilvēku, kā tagadējā valdošā elite un uz ceļiem nospiestā latvju tauta, kas baidās pat skaļi paklepot. Toreiz bija arī patrioti, kas ar Latvijas vārdu un Tēvzemes mīlestību sirdī, bija gatavi ziedot visu, lai būtu brīva Latvija.

Nezinu gan, prezidenta kungs, ko Jūs darījāt Latvijas labā okupācijas terora laikā? Ja Jums rodas šaubas par manu Dzimtenes mīlestību, varu aizsūtīt sava apsūdzības raksta kopiju, jo oriģināls ir arhīvā. Ceru, ka pēc manis teiktā Jums radīsies citādāks uzskats par 17. jūniju un latvju tautai labvēlīgāks tā izvērtējums. Varbūt beidzot no Jūsu mutes arī es kādreiz dzirdēšu sen gaidītos vārdus LATVIEŠU TAUTA, kurus līdz šim diemžēl vēl nekad neesmu no Jums dzirdējis!

Palieku gaidot Jūsu izsmeļošu atbildi. Esmu kopā ar Jums un visu latvju tautu drūmajā 17. jūnija okupācijas dienā. Prezidenta kungs, es nedaudz vēlāk griezīšos pie Jums pēc palīdzības, jo vēl 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas es nevaru atmaskot tos čekas spiegus, kas mūsu ģimeni izspiegoja desmitiem gadu un pat tagad neļauj iepazīties ar mani saistītiem čekas dokumentiem. Pat Satversmes tiesa nostājās čekas nagu maucēju, nevis latvieša patriota pusē.

Patiesā cieņā Lotārs Stūre,
Politiski represēts 17.jūnija PSRS okupācijas terorā.


.

#
Raimonds

Es gan nedalītu svešos un savējos pēc tautības. Kā rakstā jau zemāk nosauktie bandīti ir dažādi pēc tautības. Ne Padlatvijā ne tagad patiesībā nav nekādas atšķirības bandītu sejās. Vēl vairāk - tie ir vieni un tie paši cilvēkveidīgie.

#
Павел

Это день позора латышского народа и банкротства Латвии как государства. Народ ДАЖЕ не попытался отстоять свою независимость! И нечего теперь кого-то винить. Сами просрали страну, сами виноваты!

#
leo » Павел

klausies, urla, tu negribi iet pļūtīt uz saviem krievu portāliem?

#
SAKNE » leo

PIETIEK APSAUKĀTIES DURLA, DULLAIS DAUKA

#
leo » SAKNE

un tu arī varētu uz turieni aizcirsties, aizstāvis atradies.

Vairāk komentāru
Pievienot komentāru

Vārds *

Ziņojums *