Viņi ir varoņi, Latvija ar viņiem lepojas. Tomass Jaunzems un Boriss Rutkovskis sarežģītos apstākļos izglāba dzīvību cilvēkam, kurš krita no ceturtā stāva. Ugunsdzēsējs glābējs Tomass Jaunzems, palīdzot Borisam Rutkovskim, spēja notvert krītošo cilvēku, izliecoties no loga trešajā stāvā.
Šī situācija ir mazliet no fantastikas jomas, tomēr fakts ir reāls: cilvēks ir izglābts. Nofilmētais materiāls acumirklī aplidoja pasauli, un pateicības vārdi glābējiem bija patiesi un apbrīnas pilni.
Atliek cerēt, ka lielākās prēmijas saņēmuši tieši Jaunzems un Rutkovskis. Un tomēr šīs summas ir nožēlojamas, ja domājam par to, ka tiek glābta cilvēka dzīvība.
Drīz vien abi glābēji tika apbalvoti. Sākotnējā ziņa: ar godazīmi un godarakstu. Tas skanēja kaut kā savādi. Protams, ne jau nauda dzīvē ir galvenais laimes avots, un tomēr... Tāpēc mēģināju skaidrot, vai glābējiem tika vien gods, slava un medālis. Pēc pagaras sarakstes tomēr saņēmu atbildi no VUGD runasvīra (runassievas?): abiem glābējiem ir piešķirtas arī prēmijas. Citēju: «Pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku likuma 16. panta trešo un ceturto daļu - (3) Amatpersonu (darbinieku) atbilstoši valsts vai pašvaldības institūcijām noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem var prēmēt par drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību (..). Prēmiju kopējais apmērs attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) (..) kalendāra gada laikā nedrīkst pārsniegt 120 procentus no mēnešalgas, bet ikreizējās prēmijas apmērs - 60 procentus no mēnešalgas. (..) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vērtēšanas komisijā nolemts par pašaizliedzīgu rīcību, glābjot cilvēka dzīvību, piešķirt prēmiju vienas mēnešalgas apmērā piecām VUGD amatpersonām, kuras vadīja un iesaistīja cilvēka glābšanas darbos, kas katrai amatpersonai ir individuāla no 746 līdz 937 EUR.»
Atliek cerēt, ka lielākās prēmijas saņēmuši tieši Jaunzems un Rutkovskis. Un tomēr šīs summas ir nožēlojamas, ja domājam par to, ka tiek glābta cilvēka dzīvība. Cik vēl tādu varonīgu cilvēku ir mūsu VUGD dienestā? Šis jautājums ir ne tikai mans, to savā vēstulē Iekšlietu ministrijai uzdevusi arī Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko: «Cik VUGD darbinieku ir tikuši prēmēti par pašaizliedzīgu rīcību pēdējo trīs gadu laikā?» Saprotot, ka iepriekšminētie 120% un citi knauzerīgie nosacījumi (nedod, dies, ka tik nesaprēmē par daudz!) ir pašas pārstāvētās Saeimas likumdošanas meistardarbs, Stepaņenko uzdod jautājumu iekšlietu ministram: «Vai neesat domājuši, ka glābēju motivēšanai un profesijas prestiža celšanai Jums būtu jāpiedāvā grozījumi pie likuma, palielinot apbalvojuma apmēru VUGD darbiniekiem?» Tiešām, varbūt iniciatīva «no apakšas» var kaut ko mainīt šajā gratulēšanas sistēmā?
Bet arī tas vēl nav viss. Jūlija Stepaņenko jautā: «Ņemot vērā to, ka pašaizliedzīga un varonīga rīcība glābēju darbā nereti maksā glābējam veselību, vai Jūsu rīcībā ir informācija par to, kādus valsts apmaksātus rehabilitācijas un veselības uzlabošanas pasākumus glābēji var saņemt savas profesionālās karjeras laikā un pēc tās? Vai minētajiem varoņiem, ņemot vērā milzīgo slodzi, nav piedāvāta medicīniska izmeklēšana un papildu atvaļinājuma laiks?» Varbūt, pateicoties deputātes neatlaidībai, likumdevējs pievērsīsies situācijai glābšanas dienestā - ne tikai darba apmaksas, bet arī veselības aprūpes un sociālā nodrošinājuma jomā?
Uz niecīgās glābēju prēmijas fona gana interesants ir finansiālais «paldies», ko saņēmis pērn ar skandālu atvaļinātais policijas ģenerālis, Valsts policijas priekšnieka vietnieks un Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Guntars Marķitāns. Viņš bija spiests aiziet pensijā pēc televīzijā parādīta sižeta par to, ka ar dienesta auto pārsniedzis braukšanas ātrumu, bet pie atbildības par to nav saukts, jo apgalvojis, ka veicis pārbaudi. Lai aiziešanas sarūgtinājums būtu mazāks, ģenerālim uz atvadām piešķirta prēmija: 15 582 eiro.
Droši vien ģenerālis Marķitāns ir labs cilvēks un krietns profesionālis. Visticamāk, arī viņa dzīves gājums ir bagāts ar varonīgām epizodēm, un tālab viņš ir pelnījis bagātīgu prēmiju. Tikai - kāpēc viena resora robežās ir tik krasas atšķirības «paldies» teikšanā? Varbūt tāpēc, ka vienā gadījumā prēmijas devēji pieturējušies pie likuma kā pie mīļās mātes svārku krokām, bet citā - paplivinājušies starp likuma pantiem ar nolūku izdarīt ko labu savam ilggadējam kolēģim? Tas ir vērā ņemams pamatojums. Bet ne uz to rēķina, kuri veica varoņdarbu, nedomājot, ko par to dabūs.
