Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Viedokļi

Diegabikšu vilinājums

© F64

«Interesanti – cik daudzi, ja te sāktos reāls mahačs, ietu cīnīties? Es pie pirmās izdevības bēgšu – par to nemaz nekaunos.» Šis tviterieraksts tapis 2014. gada 14. augustā, un tā autors ir Didzis Melbiksis – tā vēsta portāls pietiek.com.

Ja šis jauneklis būtu Pampuļnieku ciema džondžiks bez noteiktas nodarbošanās, neviens nebrīnītos par viņa «drosmes» izpaudumiem, taču viņš ir ANO Bēgļu aģentūras reģionālās pārstāvniecības Ziemeļeiropā konsultants. Par to, ka Melbikša bēgšanas pārliecība gadu gaitā nav mainījusies, liecina tas, ka viņš ir organizators acīmredzami labi apmaksātajai velkamistu kampaņai Mēs darītu tāpat! - proti, ja Latvija nonāktu nepatikšanās, šie velkamisti pamestu valsti, un tā, pēc viņu domām, vajadzētu rīkoties arī citiem.

Kampaņas mērķis: veicināt līdzjūtību pret «bēgļiem», kuri, nonākuši eksistenciālās grūtībās, nu pieprasa patvērumu, pie reizes paģērot arī bezmaksas WiFi un vairāk naudas cigaretēm. Kāpēc viņi devušies «bēgļu» gaitās? Viņu dzimtenē esot karš. Un kam tad jācīnās par dzimtenes labklājību un mieru? «Visai pasaulei,» atbild «bēglis», kas Latvijā saņēmis alternatīvo statusu. Jācīnās nevis šiem jaunajiem vīriešiem, kuri izvairījušies no mobilizācijas vai vienkārši ir gļēvuļi, bet, raugi, «visai pasaulei». Velkamisti, izrādās, ir tieši tādi paši diegabikši.

Kampaņas rīkotāji uzsver, ka jāaizdomājas par stereotipiem un to, cik mūsos ir līdzjūtības, kad apkārtējiem vajadzīga palīdzība. Cik aizkustinoši! Bet kamēr mūsu valstī ir tūkstošiem cilvēku, kuriem nepieciešama elementāra palīdzība, tikmēr velkamisti aicina palīdzēt «bēgļiem»: vai tiem mūsu līdzjūtība ir vairāk nepieciešama nekā, teiksim, divām invalīdēm - mammai un meitai - Tukuma novadā vai daudzbērnu ģimenei Tērvetē, vai darbu zaudējušai vientuļai skolotājai Kurmenes pagastā? Vai, piedodiet, jebkurai dzīvai radībai, kuru nomoka bezatbildīgas un nežēlīgas cilvēkveidīgas būtnes? Šeit, Latvijā, ir milzīgs līdzjūtības un palīdzības lauks, kurā ir nepieciešamas atsaucīgas sirdis, bet jūs, liekulīgie velkamisti, muldat par «stereotipiem»! Vai esat kādreiz palīdzējuši kādam cilvēkam tepat, Latvijā, pirms grābstīties pa «augstiem plauktiem» ANO apcirkņos, izmantojot samākslotas bildes?

Taču grābstīšanās notiek ne tikai bilžu līmenī. Nule veikta socioloģiska aptauja, kurā, intervējot kādus 700 cilvēkus, iegūti galvu reibinoši rezultāti: 45% Latvijas iedzīvotāju atbalstot bēgļu uzņemšanu, vislielākais atbalsts ir jūtams no iedzīvotājiem vecumā pēc sešdesmit, bet viszemākais - vecuma grupās no 15 līdz 29 gadiem un no 40 līdz 49 gadiem. Kaut ko tik murgainu reti kad nācies lasīt. Taču kas ir veicis «aptauju»? Viss skaidrs: pētījumu aģentūra Norstat sadarbībā ar ANO Bēgļu aģentūru. Nu kurš gan varētu iedomāties, ka «autoritatīvā pētījuma» autori iepētīs kaut ko pavisam neizdevīgu ANO Bēgļu aģentūrai! Manipulācijas ar šādiem «pētījumiem» ir ierasta lieta, un izpildījums vienmēr atbilst pasūtījumam.

Bet šoreiz «pētījums» līdz ar sociālo kampaņu Mēs darītu tāpat! ir aizgājis par tālu. Šā gada sākumā SKDS arī veica aptauju, kurā atklājās, ka pret «bēgļiem» no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas ir 78,3% aptaujāto, vien 15,7% atbalstīja viedokli, ka Latvijai viņi jāuzņem. Nez vai Norstat nule apjausto sirds atvērtību veicinājuši asiņainie terorakti Briseles lidostā un Francijas kūrortpilsētā Nicā, kā arī «vientuļo islāmistu» uzbrukumi Eiropā? Vai arī velkamistus atbalstoši mediji ir tik intensīvi kāruši ļautiņiem makaronus uz ausīm, ka tās palikušas īpaši atvērtas slimīgajiem murgiem par to, ka līdz ar «bēgļiem» Latvija iegūtu «izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus» - kā teikts bēdīgi slavenajā velkamistu vēstulē?

Jābrīnās, ka Latvijas TV sauc uz studiju Didzi Melbiksi, lai skaidrotu augšminētās kampaņas jēgu: viņš savulaik izcēlies ar piederību sauklim «Zaimo karogu, piedrāz tēvzemi» (portāls pietiek.com). Kāds šodien ir mērķis noziedzīga absurda tiražēšanai, kurā ietilpst ne tikai aicinājums novērsties no valstij aktuālām problēmām, bet arī mudinājums bēgt no valsts brīdī, kad tā ir apdraudēta? Diegabikši vilina visus pārtapt par viņiem līdzīgiem radījumiem: pametiet valsti, piedrāziet tēvzemi, zaimojiet karogu, kļūstiet par nodevīgiem mēsliem! Mēs darītu tāpat? Mēs nedarītu tāpat. Lai to dara diegabikši.