«Ja Viņķele nedabūs nekādu amatu, viņa var nenobalsot par valdību,» – tā runā politikas kuluāros, un tajos paustais nereti piepildās ar uzviju. Šis ir tas gadījums, ka tā var arī notikt. Protams, ja no ilgstoši būvēto stalažu pamata izrauj vienu dēlīti, lai arī cik tas būtu necils, stalažas var sagāzties, bet kurš tad to vēlas? Tāpēc Vienotības valdes sēdē notika – no vienas puses, savādas, no otras – pavisam saprotamas lietas.
2. februārī pulksten 11 Saeimas Vienotības frakcija sāka lemt par kandidātu uz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja vietu. Lēma ilgi un nopietni, līdz beidzot vienojās, ka šo amatu ieņems Ints Dālderis. Nepagāja ne puse dienas, kad pulksten 17 Vienotības valdes sēdē Ints Dālderis džentlmeniski atteicās no pielemtā amata – par labu Ilzei Viņķelei. Nē, neviens neapgalvo, ka uz visiem amatiem meistarīgā Viņķeles kundze būtu Dāldera kungu spīdzinājusi ar karstu gludekli vai kā citādi mīcījusi, lai viņš atteiktos no priekšsēdētāja krēsla. Taču rezultāts, kā mēdz teikt, «uz sejas»: Dālderis saprata, ka viņš nav piemērots atbilstošajam krēslam un līdz ar to arī nav cienīgs saņemt komisijas vadītāja algu dažsimtu eiro apmērā... Lūk, ko nozīmē Vienotības vīrieša pašaizliedzība, ja vieta jāatdod cienījamai, patiešām piemērotai kandidātei!
Palūkosimies uz piemērotību. Ilze Viņķele 2001. gadā beigusi Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolu Attīstība, iegūstot 2. līmeņa profesionālo augstāko izglītību sociālajā darbā un sociālajā pedagoģijā. Tas, ka lielākā daļa vēlētāju šodien neko nezina par tādu augstskolu, nav brīnums: 2014. gadā toreizējā izglītības ministre Ina Druviete (Vienotība) izdeva rīkojumu par SIA Vadības un sociālā darba augstskola Attīstība akreditācijas anulēšanu, jo «studiju process augstskolā nenotiek un to nav iespējams uzsākt, jo nav ne akadēmiskā, ne administratīvā personāla». Par to, vai šajā augstskolā bija akadēmiskais personāls tad, kad tur mācījās Viņķeles kundze, vēsture klusē.
Trīs gadus studējot Rīgas Stradiņa universitātē, Viņķeles kundze ieguvusi maģistra grādu sabiedrības veselībā. Savukārt no 2009. gada viņa studē Latvijas Universitātē, doktora studiju programmā Politikas zinātne, apakšprogramma Publiskā pārvalde un administrācija (specializācija sociālajā un veselības politikā). Daudzveidīgā Viņķeles kundze ir bijusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra preses sekretāre, Eiropas Parlamentā Viņķele strādājusi par deputāta Roberta Zīles palīdzi, 2006. gada novembrī viņa tika iecelta par īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās parlamentāro sekretāri, bijusi arī Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre. Un tā tālāk. Savādi gan, ka viņa vēl nav paguvusi tapt par Valsts prezidenti, premjerministri un ANO ģenerālsekretāri. Bet viss vēl ir priekšā, jo kundze ir «uz visām rokām meistare», kā teiktu mūsu draugi kaimiņos. Nav skaidrs tikai viens: kāds tam visam sakars ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, kas ir specifiska tajā izskatāmo problēmu dēļ. Vai amatos joprojām jāliek tikai tie, kuri «ļoti grib», nevis tie, kas profesionāli piemēroti un pārzina konkrēto jomu?
Par «piemērotību» liecina ne tikai kaisle uz dženderisma idejām, kuras Viņķele, būdama komisijas vadītāja, nu varēs pietiekami autoritatīvi izplatīt un ieviest izglītības iestādēs. Par «piemērotību» liecina arī 2014. gada priekšvēlēšanu skandāls: «vārda brīvības aizstāves» Ilzes Viņķeles dēls Jēkabs, «rotājies» ar jēlām rupjībām latviešu un krievu valodā, dižojās portālā YouTube. Tā vietā, lai komentētu dēla uzvedību, Viņķele pasūtīja žurnālistus trīs žogus tālāk, atcērtot, ka «mums ir šķirtas mājsaimniecības». Nepārprotami augsts kultūras un izglītības līmenis, nerunājot nemaz par zinātni. Protams, abiem – mammītei un dēlam.
Kad valdība taps apstiprināta, Viņķeles kundze rokrokā ar Kārli Šadurski (Vienotība), kuru bīda uz izglītības ministra amatu, varēs diet kulturālas uzvaras dejas. Viņiem kopīgas būs ne tikai darbības jomas, bet savā ziņā arī iepriekšējo vēlēšanu rezultāti: Viņķeles kundze bija visvairāk svītrotā no vēlēšanu sarakstiem – 10 053 svītrojumi, savukārt Šadurska kungs bija trešais – ar 8749 svītrojumiem (Diena, 16.10.2014.). Nav slikts rezultāts, salīdzinot ar Solvitas Āboltiņas 6300 svītrojumiem.
