Kas gan ir 60 000 eiro vienas kārtīgas provokācijas uzrīkošanai? Galīgi nekas, ja to organizē galvenais Latvijas «antifašists» Josifs Korens kopā ar savu pielūdzēju bariņu, kas ieradīsies Rīgā tieši 16. martā, lai piedalītos «konferencē», kurā kārtējo reizi nosodīs «Waffen SS veterānu glorifikāciju Latvijā».
Lielos tūkstošus biedrs Korens piesolīja viesnīcai Hotel de Rome, taču tās pārstāve, bijusī iekšlietu ministre Linda Abu Meri, labi zinādama, ko var sagaidīt no «antifašistiem», viesnīcas rezervāciju atteica. Labi, ka vismaz sieviete spēj izrādīt drosmi un apņēmību, lai nostātos pret bezkaunīgām provokācijām, ar kādām nācās sadurties jau pērn, kad sirmie latviešu leģiona vīri 16. martā mierīgi un cieņpilni gāja uz Brīvības pieminekli, kur viņus sagaidīja Korena un viņa rokaspuišu ņirgas, kas tika spļautas caur skaņas pastiprināšanas ierīcēm...
Taču «antifašistu» centienus ne visi tā ignorē: Rīgas dome jau atļāvusi šiem «cīnītājiem» no pulksten 10 līdz 13 rīkot sapulci, gājienu un piketu pie Brīvības pieminekļa – laikā, kad uz turieni no Doma baznīcas dosies latviešu leģionāru gājiens. «Antifašistiem» gan tikšot liegts izmantot skaņu pastiprināšanas ierīces. Vai Rīgas domes izpildkungiem atmiņa aizsērējusi un viņi vairs neatceras ārprātu, kuru 16. martā izprovocēja salašņas, ko rūpīgi apsargāja Iekšlietu ministrijas specvienība? Vai Rīgas domes direktoriņiem rīkotājiņiem nav ienācis prātā, ka pretēju uzskatu paudējiem tā kā nevajadzētu vienlaikus ļaut atrasties mazā laukuma pleķītī? «Antifašistu» aizbīdīšana uz Bastejkalna pusi tomēr nešķiet pietiekami efektīvs līdzek lis pret profesionāliem provoktoriem.
Pēc pagājušā gada «antifašistu» izrādes Saeimas deputāti drīz vien pirmajā lasījumā atbalstīja Nacionālās apvienības (NA) rosināto Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu likuma pieņemšanu, ar kura palīdzību abiem objektiem iecerēts noteikt juridisko piederību, kā arī noteikt bargākus sodus par kaitnieciskām un cieņu aizskarošām darbībām pret šiem objektiem. Taču šobrīd likumprojekts ir iestrēdzis kādā no Saeimas garajām atvilktnēm: izrādās, joprojām nav noskaidrotas īpašumtiesības uz Brīvības pieminekli, bet bez šīs piederības noskaidrošanas nav iespējams pieņemt likumu. Tāda, kā smejies, bezsaimnieka manta. Rīgas dome arī neizrāda kvēlu interesi par likuma virzību, uz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēm atsūtot vien kādu ierēdni. Tā nu izrādās, ka korenveidīgajiem atkal ir dota zaļā gaisma kārtējo provokatīvo cūcību pastrādāšanai 16. martā, jo izskatās, ka parādi komandē ne LR Saeima, ne Iekšlietu ministrija, pat ne valdība vai, pasarg dievs, Drošības policija, bet gan «starptautiskā organizācija Pasaule bez nacisma».
Saeima,protams, kādreiz pieņems minēto likumu, bet ilūzijām par to, ka visādi «antifašisti» kādreiz beigs gānīties par Latvijas vēsturi, arī nevajadzētu pakļauties. Par to jautājumu nav. Sajūsmina kas cits. Leģionāru būtību skaidro tikai latviešu vēsturnieki, bet kur tad paliek politiķu labā griba no leģionāriem nogrūst melno vāku, kuru viņiem veiksmīgi uzlikuši «antifašistiskie» propagandisti?
Tostarp ļaunas mēles melš, ka Saeimas kuluāros klīstot Vienotības klusais, bet draudzīgais brīdinājums: ja vides ministrs Einars Cilinskis (NA) atļausies doties gājienā kopā ar leģionāriem, viņa dienas ministra krēslā būšot skaitītas. Nu neparko nenoticēšu! Vienotība nekad nenolaidīsies līdz tādai koalīcijas partnera uzmešanai! Toties labprāt noticēšu tam, ka gļēvuļu un divkošu ir pilna Saeima, bet Rīgas domē vietvietām snaikstās provokatori, un viņi visi patiesībā ir no vienas kompānijas, lai vai kādas partiju robežas tos šķirtu.
