Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes viedoklis saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumiem attiecībā uz Latvijas pārsūdzības sistēmas par valsts noslēpuma pieejas anulēšanu atbilstību starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem.
Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norāda, ka Satversmes aizsardzības birojs sniedz nepatiesu informāciju par Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumiem attiecībā uz Latvijas pārsūdzības sistēmas par valsts noslēpuma pieejas anulēšanu atbilstību starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. Satversmes aizsardzības biroja pieminētais 2014.gada 18.novembra lēmums ir lieta Nr.2631/10 un 12253/10 " Šo lietu tiesa nevis izskatīja pēc būtības, bet, ņemot vērā specifiskos lietas apstākļus un prasījumu saturu, uzskatīja, ka lieta nav pakļauta izskatīšanai Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tai pašā laikā ECT savā lēmumā vairākkārt norādīja uz 2014.gada 29.aprīļa spriedumu lietā Nr.33637/02 "Ternovskis v. Latvia" (lēmuma 36., 38., 39.§).
Kā jau Valsts kanceleja paudusi iepriekš, ECT spriedums lietā "Ternovskis v. Latvia" konkrēti norāda uz būtiskiem cilvēktiesību un objektivitātes pārkāpumiem Latvijas sistēmā attiecībā uz pārsūdzību par anulētu pieeju valsts noslēpumam. Pirmkārt, ECT uzskata, ka nav pieļaujams, ka tikai valstij ir visa informācija par iemesliem, kādēļ cilvēkam ir atteikta pielaide (sprieduma 71.paragrāfs). Tas ir, cilvēkam ir jādod iespēja uzzināt par visiem būtiskajiem apsvērumiem, kādēļ tiek pieņemts attiecīgais lēmums; demokrātiskā valstī nav pieņemams, ka cilvēkam ir "jāzina" vai "jāmin" šādi iemesli. Otrkārt, pārsūdzības process Ģenerālprokuroram neievēro pušu līdztiesības principu un nesatur pietiekamus elementus cilvēka interešu objektīvai aizsardzībai (sprieduma 72.paragrāfs). Īpaši jāuzsver, ka, arī iesniedzot pārsūdzību Ģenerālprokuroram, cilvēks faktiski iekļauj tukšu frāzi "nepiekrītu, lūdzu atcelt", jo pat nezina konkrētos iemeslus, kas ir bijuši par pamatu pielaides nepiešķiršanai. Treškārt, pārrunas Satversmes aizsardzības birojā nav uzskatāmas par pienācīgu tiesas procesu, kurā cilvēks var sniegt savu objektīvu izklāstu SAB versijai (sprieduma 73.paragrāfs). Praksē bieži vien dzirdēts, ka cilvēks bez advokāta tiek uzaicināts uz šīm pārrunām un tiek nostādīts provokatīvu un vienpusēji pozicionētu argumentu priekšā.
Dreimane uzskata, ka 20 gadu laiku ir mainījusies sabiedrības izpratne un apziņa, kāds mehānisms praksē novērš jebkādas manipulācijas un ļaunprātīgu varas izmantošanu. Taču attiecīgā norma (likuma "Par valsts noslēpumu" 9.panta trešās daļas 6.punkts: "[Pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai], par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu") nav mainījusies un ir saglabājusi savu piemērošanu praksē acīmredzot praktiski visos gadījumos, kas izskanējuši publiski.
Valsts kancelejas direktora norāda, ka viņai kā valsts amatpersonai ir jārunā par katru lietu, kas radījušas bažas par likuma piemērošanu pretēji Satversmē un starptautiskajos cilvēktiesību aktos norādītājiem principiem. Tāpat Dreimane norāda, ka ir kritizējusi esošo sistēmu kopumā, jo tās subjektīvisms un pārsūdzības fikcija kļūst arvien redzamāks. Dreimane cer, ka amatpersonas ir sasnieguši tādu briedumu, lai drosmīgi atzītu nepieciešamību sekot kaut vai kaimiņvalsts Igaunijas piemēram, kur sistēma nostāda vienlīdzīgā pozīcijā drošības iestādei un attiecīgo amatpersonu. Viņa uzskata, ka nav pamatoti runāt: uzticamies SAB vadītājam, jo to iecēlusi Saeima. Demokrātiskā valstī politiķiem un augstām amatpersonām nevis vienkārši uzticas, bet gan tiek radīts mehānisms, kādā šis politiķis un amatpersona ir tiesīgs darboties, izslēdzot jebkādu risku par subjektīvismu. Jāņem vērā arī tas, ka diez vai SAB vadītājs "varētu uzņemties politisko atbildību".
Runājot par konkrēto likuma normu ("Pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu") viņa norāda, ka jau pašā saknē nav skaidrs, kas ir atskaites punkts "bažām" (ar ko tās atšķiras no "redzējuma" un "viedokļa" vai "priekšstata") un kā tiek izvērtēts, vai saņemtā informācija nav vienīgi apmelojums vai baumas, vai citādi mēģinājumi diskreditēt konkrēto amatpersonu. Dreimane arī uzskata, ka arī pārsūdzība Ģenerālprokuroram diez vai novērš visas bažas, jo tieši SAB amatpersonas, kuru darbības tiesiskumu viņam nu jāpārbauda, var anulēt pielaidi arī pašam Ģenerālprokuroram (paradokss, bet to paredz likuma "Par valsts noslēpumu" 10.panta trešā daļa un 12.panta trešās daļas 7.punkts).
Dreimane atzīsts, ka ir svarīgi sniegt atbalstu konstitucionāli ievēlētajiem deputātiem un to apstiprinātajai likumīgajai valdībai attiecībā uz valsts drošības stiprināšanu, tomēr attiecīgo dienestu darbība nevar ignorēt demokrātijas principus un "iet pāri visiem citiem", tai skaitā, radīt būtisku risku, ka faktiski notiek netieša ietekmēšana pār profesionāla civildienestu, jo, ir pamatotas bažas uzskatīt, neviens SAB lēmums nevērtē cilvēka sniegumu un ieguldījumu valsts un sabiedrības interešu sekmēšanā un nodrošināšanā.
Turklāt šīs sistēmas trūkumi sāk maksāt arvien dārgāk tieši nodokļu maksātājiem. Tā, piemēram, lietā "Ternovskis v. Latvia" ECT piesprieda 5000 euro kompensāciju no valsts budžeta.
Valsts kancelejas direktore, visbeidzot, uzsver, ka ir svarīgi nošķirt pieeju valsts noslēpumam vispār un konkrētās amatpersonas pieejas anulēšanu vai atteikumu. Šķiet, bieži vien šīs lietas tiek jauktas, kas var radīt būtiskus pārpratumus un neizpratni. Nav šaubu, ka ir jāpastāv sistēmai, kā tiek nodrošināts, ka cilvēks, kas strādās ar valsts noslēpumu, būs godīgs un neizpaudīs to, radot kaitējumu valstij un sabiedrībai. Tai pašā laikā šai sistēmai ir jābūt loģiskai, saprotamai un taisnīgai, tā nevar būt patvaļīga un atkarīga no kādas amatpersonas vai amatpersonu kolektīva gribas vai subjektīvās izpratnes. Tādēļ ir svarīgi, ka tiek novērsts jebkāds risks par šis sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu.
