Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Viedokļi

“Zinātniskais mārketings” – pedagogu atalgojuma modeļa galvenais pamatprincips IZM darbībā

Kopš 25.aprīļa, kad Izglītības un zinātnes ministrijaprezentēja jaunā ministra vadībā izstrādāto pedagogu atalgojuma modeli ir notikušas daudzas diskusijas un viedokļu apmaiņa par noteikumos paredzēto. Iepazīstoties ar “Pedagogu darba samaksas noteikumu projektu”, nācās secināt, ka vienīgais un pozitīvais, ko ministrija ir iemācījusies darīt, izstrādājot jaunus nosacījumus pedagogu atalgojuma noteikšanā, ir “zinātniskā mārketinga” pieejas izmantošana. Kāpēc tā?

Pompozais paziņojums par 200.00 līdz 300.00 euro, jeb 62 % pieaugumu pedagogiem bija tikai un vienīgi skaļš paziņojums, kuram nav seguma, jo jau šobrīd pedagogi,kuri saņem minimālo atalgojumu 420.00 euro apmērā par likmi un strādā 30 astronomiskās stundas, saņem 600.00 euro. Paredzamais pieaugums ir 12%, taču rēķinot, ka par papildus obligāti iekļaujamajiem pienākumiem (gatavošanās stundām, burtnīcu labošana, konsultācijas)stundu skaits jaunajā piedāvājumā ir samazinājies, pedagogi faktiski strādājot vairāk kontaktstundu, saņems to pašu atalgojumu.

Šķietamais 62 % pieaugums tika paredzēts pirmskolas izglītības pedagogiem, tačukā izrādās, šiem pedagogiem naudas atalgojuma paaugstināšanai nav, bet 680.00 euro tie saņems strādājot 40 astronomiskās stundas, līdz ar to šobrīd tiem pieaugums ir paredzēts 21 % apmērā. Secinājums ir viens - 62 % patiesībā ir vai nu 12 vai 21 % pieaugums.

Neapšaubāmi pieaugums ir, taču tas būs ne vairāk kā 15-20 % skolām, kuru pedagogiem ir noteikta minimālā algas likme. Lielai daļai izglītības iestāžu mērķdotācijas apjoms samazinās vai paliek līdzšinējā līmenī.

Neapšaubāms ir vēl viens šī modeļa “ieguvums”. Pierīgas reģiona skolām un citām “lielajām” skolām (tai skaitā Rīgas pilsētā esošajām), kurās ir liels audzēkņu skaits un cienījams atalgojums ir nodefinēts, ka pedagogu atalgojums ir par lielu un to jāsamazina. Tiesiskās paļāvības princips šeit netiek piekopts, jo šobrīd izskatās, ka valstī iestājusies “finansiālākrīze”, un atalgojums nozarē strādājošiem ir jāsamazina. Kaut gan “lielajās”skolāsstrādājošie pedagogi var beidzot teikt, ka viņi saņem cienījamu atalgojumu un jūtas novērtēti no valsts puses.

Jāsecina, ka nedrīkst uz būtiskām lietām skatīties globāli. Protamsir nepieciešams sakārtot skolu tīklu, bet tikai individuāli skatoties uz konkrētām situācijām. Piemēram, Ludzas novada pierobežā esošajām skolām tiek samazināts mērķdotācijas apjoms un pašvaldībai ir jāmeklē papildus finansējums pedagogu atalgojumam. Vieglāk būtu šīs skolas reorganizēt un slēgt, taču vai šeit nebūtu jānosaka individuālais piegājiens mērķdotācijas aprēķināšanā, jo tas ir “nacionālāsidentitātes” un drošības saglabāšanas jautājums. Šīs skolas būtu jāuztur un jāpiešķir finansējums valstiskā līmenī, jo pastāv iespēja slēgt vienīgo “kultūras centru” pagastā, kurā liela daļa iedzīvotāju nerunā valsts valodā.Pieņemu, ka tādapati situācija ir izveidojusies citos austrumu pierobežu novados.

Šajās trījās nedēļās notika darba grupas sanāksmes, jauno modeļa pamatprincipu saskaņošanai, taču kā izrādās, tām vairāk bija “butaforiska” nozīme, jo priekšlikumi un iebildumi, kurus izteica sociālie partneri netika ņemti vērā. JoprojāmIZM atalgojuma noteikšanas pamatrpincipos ir nesaprotami piedāvājumi, kaut vai viens no tiem - 30 stundu darba nedēļa.

Izstrādājot “alternatīvā pedagogu atalgojuma modeli” mans pamatmērķis bija vienlīdzības un taisnīguma principa ieviešana atalgojuma noteikšanā visiem pedagogiem. Ministrijas piedāvājumā tas tiek ignorēts un saglabājas patreiz esošā situācija, ka par vienu un to pašu darbu pedagogi dažādās skolās saņems atšķirīgu atalgojumu.

Līdz ar to subjektīvi secinu un domāju, kamanam viedoklim piekritīs daudzi - IZM cenšoties ieviest un prezentējot jaunos pedagogu darba samaksas noteikumus ir izmantojusi “zinātniskā mārketinga” piegājienu - manipulē ar sabiedrību un skaitļiem, kuru ieviešana realitātē ir apšaubāma, jo publiskā telpā nosauktie procenti un simtos eiro mērāmais atalgojuma pieaugums ir tikai butaforisks piedāvājums.

Česlavs BATŅA, Ikšķiles vidusskolas direktors