Lielākā ekoloģiskā problēma
©F64

Vēlēšanu tuvums ir laiks, kad var atrisināt ilgi sasāpējušas, bet līdz šim nerisinātas problēmas, jo politiķiem pēkšņi parādās līdz tam latentā stāvoklī gulošā politiskā griba. Galvenais ir izdarīt pareizo izvēli un no politiķiem prasīt visvajadzīgāko, lai nav kā tajās daudzajās anekdotēs par vīru, kurš, izvilcis zelta zivtiņu, muļķīgi izvēlas trīs vēlēšanās, tās iznieko un beigās paliek tukšā.

Latvijas ekoloģiskie aktīvisti no politiķiem Saeimas vēlēšanu gadā ir izvēlējušies prasīt dzērienu pudeļu depozīta sistēmas ieviešanu. Līdzīga sistēma ir ieviesta daudzviet Eiropā, arī mūsu kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā. Ar saukli Būsim zaļi, būsim moderni šī depozīta sistēma tiek strauji dzīta arī pie mums. Politiskās pretestības tikpat kā nav, jo kurš gan grib būt tas nezaļais un nemodernais? Vienīgais no politiķiem, kurš bikli mēģina iebilst, ir zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Tiesa, šim politiķim tāpat nav ko zaudēt, jo tajās aprindās, kurās šie ekoloģiskie apsvērumi ir prioritāšu augšgalā, Dūklavs jau sen ir iecelts galvenā aizgājušo laiku dinozaura statusā. Taču arī Dūklavs it kā nav pret pašu sistēmu, tikai aicina rūpīgāk visu vēlreiz apdomāt.

Dūklavs kā jau vecs «kolhoznieks» (lasi: praktiķis, kurš ar abām kājām stāv uz zemes, nevis lidinās teoriju mākoņos) uzdod ļoti praktiskus jautājumus - cik tas maksās, kas maksās, un kāds no tā visa būs ieguvums? Vai vispār pasākums ir to vērts? Mēģināsim uz šiem jautājumiem atbildēt. Sistēmas ieviešana Lietuvā 2014. gadā izmaksājusi aptuveni 30 miljonus eiro, un Latvijā šīs izmaksas varētu būt līdzīgas, jo PET (plastmasas) pudeļu pieņemšanu nodrošinās automāti, kuru izvietošanas blīvums ir vairāk atkarīgs no teritorijas platības, nevis iedzīvotāju skaita. Latvija un Lietuva pēc platības ir gandrīz vienādas. Šie automāti tiek ražoti ārpus Latvijas, tātad par 30 miljoniem importēsim iekārtas, kuras nav paredzētas pievienotās vērtības radīšanai (kā, piemēram, ražošanas iekārtas). Paredzēts, ka šos līdzekļus dos tirgotāju un ražotāju organizācijas, lai gan tāpat skaidrs, ka galu galā par visu samaksās gala patērētājs, jo izmaksas tiks iekļautas preces cenā. Cik daudz maksāsim uzreiz? Gala produkta cena pieaugšot par apmēram 14-15 eirocentiem, no kuriem atpakaļ varēs dabūt 10 centus, bet 4-5 centi paliks kā sistēmas uzturēšanas izdevumi. Par šiem četriem vai pieciem centiem, kuri aizies nebūtībā, varētu arī īpaši nesatraukties, ja vien sistēmas ieviešana dotu būtisku ekoloģisko efektu. Tieši te arī parādās galvenās šaubas.

Vai ir izvēlēts pareizais mērķis? Esmu izbraukājis daudzas pasaules valstis četros kontinentos. Esmu redzējis Mumbajā un Katmandu upes un kanālus pilnībā pārklātus ar vairākus metrus biezu plastmasas atkritumu (pārsvarā PET pudeļu) slāni. Latvija ne tikai uz pasaules, bet pat uz Eiropas fona ir salīdzinoši tīra un nepiedrazota zeme. PET pudeles noteikti nav mūsu lielākā ekoloģiskā problēma, kuras risināšanā esam stipri atpalikuši no pārējās ES. PET pudeļu depozīta sistēmas ieviešana drīzāk ir tāds kā modes kliedziens, kas vairāk šķiet principa, nevis patiesas lietderības lieta.

Tad kāda ir Latvijas lielākā ekoloģiskā problēma? Kurš ir tas jautājums, kurā atpaliekam no ES vadošajām valstīm par 20 un vairāk gadiem? Tā ir sadzīves atkritumu šķirošana un pati atkritumu savākšanas sistēma. Daudzviet Latvijā (tiesa, ne visur) atkritumu savākšanas konteineru novietnes veido degradētas vides saliņas ar apdrupušām novietņu sienām, veciem, salauzītiem, bieži vien pārpildītiem konteineriem, kuru apkārtnē mētājas veci dīvāni, skapji, sadzīves tehnika un citādas drazas. Lūk, kur Latvija pamatīgi atpaliek un izskatās kā īsta trešās pasaules valsts. Lūk, kur būtu jāveltī vides aktīvistu spēki, lai likumdošanas līmenī šo problēmu atrisinātu. Tā vietā PET pudeļu pieņemšanas automātu ražotāju interesēs tiek dzīta modīga, bet ne pārāk vajadzīga lieta.

Kad biju Zimbabvē, mani tur visvairāk pārsteidza lielais skaits sieviešu garajos zābakos. Uz ielas +30 grādi, bet modes dāmas ar garajiem zābakiem kājās. Jo tā tur skaitās moderni. Pilnīgi nevajadzīgi, bet moderni. Arī dārgi, jo zābaki tomēr dārgāki nekā vieglas vasaras sandales.

Jāskatās, vai arī ar tukšās taras depozīta sistēmas ieviešanu nesanāk līdzīgi - par katru dzēriena pudeli maksāsim 14-15 centus vairāk, bet efekts būs gauži minimāls. Kaut vai tāpēc, ka tukšā tara ne tuvu nav lielākā Latvijas ekoloģiskā problēma.

 
Komentāri 10 Skatīt [10]
Skatīt komentārus [10]