Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Viedokļi

Ebreji pret Rungaini

© F64

Konspirācijas teoriju cienītāji un tie, kuri vārda «ebreji» vietā lieto to šīs tautas apzīmējumu, kādu lietoja pirmskara Latvijā, šo rakstu var tālāk nelasīt, jo nekā tāda, ko varētu gaidīt no virsraksta, šajā rakstā nebūs.

Rungaini šeit pieminu kā redzamāko plaši izplatītas teorijas popularizētāju. Atbilstoši šai teorijai viss cilvēces progress notiek lielpilsētās un tur arī tiek radīta lauvas tiesa jaunradītās vērtības. No ekonomiskā pragmatisma viedokļa lauku uzturēšana ir ārkārtīgi dārgs un neracionāls prieks. Tāpēc, jo mazāk apdzīvotu vietu ārpus galvaspilsētas un atsevišķām lielākām pilsētām, jo labāk. Uzreiz jāsaka, ka tā arī ir. Šķietami. Ja gribam domāt absolūti racionāli, tad ekonomiski izdevīgāk būtu visus Latvijas iedzīvotājus sabīdīt ap dažām automaģistrālēm vai vispār visus pārvietot uz Rīgu. Tad nebūtu lielie izdevumi vietējo ceļu uzturēšanai un attālākām lauku pašvaldībām, kuras «apēd» milzīgu valsts budžeta daļu.

Kādreiz pazinu vienu šāda tipa «racionālistu», kurš pilnā nopietnībā aizstāvēja ideju, ka viss Rīgas centrs, ieskaitot Vecrīgu, ir jānojauc un tā vietā jāuzbūvē jauna, moderna debesskrāpju Rīga. Tāda, kas izskatītos pēc Ņujorkas Manhatanas. Pieļauju, ka šādām teorijām ir zināms pamats. Patiesi, Roma izskatās stipri vecišķa iepretim, teiksim, Frankfurtei pie Mainas. Nav brīnums, ka ES finanšu centrs ir Frankfurte, nevis Roma vai tāda pati «vecmodīga» Barselona. Atklāts gan paliek jautājums, kur cilvēkiem patīkamāka vide - Frankfurtē vai Barselonā?

Nepacietīgāks lasītājs var sākt uztraukties - bet kur tad tie virsrakstā pieminētie ebreji? Kāds viņiem ar to visu sakars? Es taču jau brīdināju. Nekāds. Vienkārši nupat viesojos Izraēlā un vēroju, kā pret līdzīgām teorijām izturas tur. Lielu Izraēlas teritorijas daļu veido tuksnesis. Turklāt nevis kaut kāds šāds tāds, bet tāds, kur neaug burtiski nekas. Vieni akmeņi. Pat ne smiltis. Tu brauc kilometriem gluži kā pa būvlaukumu vai akmens karjeru. Akmeņi, akmeņi, akmeņi. Un pēkšņi šī milzīgā, it kā nekad nebeidzamā būvlaukuma malā redzi atsevišķu māju puduri ar zaļojošām palmām, kokiem un ziedošiem košumkrūmiem. Pie šiem mazajiem ciematiņiem (kibuciem) parasti ir regulārās rindās sastādīti dateļpalmu lauki. Tās nav dabiski veidotas oāzes tuksnesī kā, piemēram, Marokā. Pārsvarā tās ir mākslīgi veidotas apdzīvotas vietas, kurās dzīvību uztur visu valsti pārklājošs ūdensvadu tīkls. Bez šī ūdensvada un apūdeņošanas sistēmas visas turienes palmas nokalstu dažu nedēļu laikā.

Taču tas vēl nav viss. Šie kibuci parasti ir dažus kilometrus atstatus no šosejas, un katrā no tiem, metot vairāku kilometru līkumu, iebrauc satiksmes autobuss. Tajā autobusā, kurā braucu es, nevienā no šiem kibuciem neviens cilvēks neiekāpa un neizkāpa. Visi šie iebraucieni (dažreiz augstu kalnā) bija pa tukšo. Cik gan daudz bezjēgā tika sadedzināts benzīns, varētu padomāt Rungaiņa tipa racionālisti. Taču ebreji, kuriem bieži vien tiek pierakstīts īpašs pragmatisms, tērē milzu resursus ne tikai šo kibucu uzturēšanai, bet jaunu un jaunu radīšanai. Sabiedriskā transporta iebraukšanai šajos kibucos ir milzīga simboliska nozīme, jo tādējādi tiek dots signāls - mēs (tas ir valsts) par jums domājam, mēs atbalstām, ka jūs šeit, tuksnesī, dzīvojat, un esam gatavi vienmēr palīdzēt. Tas, ka nedzīvojat Jeruzalemē, Telavivā vai Haifā, nenozīmē, ka jums kaut uz mirkli jājūtas kaut kā apdalītiem vai nepilnvērtīgiem.

Nevienam Izraēlas politiskajam spēkam pat prātā neienāktu doma, ka visa tā tuksneša kolonizācija un sapnis to pārvērst par ziedošu dārzu izmaksā pārāk dārgi un visi resursi jākoncentrē Jeruzalemei un pilsētām pie Vidusjūras. Šāda ideja tiktu traktēta kā galēji antipatriotiska, tātad - pretvalstiska. Latvijā turpretī Rungainis ar līdzīgām idejām nebūt nejūtas vientuļš. Pārliecība, ka lauki (reģioni kopumā) izmaksā pārāk dārgi; ka tie ir bezperspektīvi; jo ātrāk šīs mazās apdzīvotās vietas pazudīs no kartes, jo labāk, ir visai populāra zināmās aprindās, kuras cenšas uzdoties par baigi modernām un progresīvām. Šīs pašas aprindas bieži vien aicina mācīties no «gudrajiem» ebrejiem. Tad nu mācieties, Rungaiņa kungs & Co. Gan jau ebreji zina, ko dara, stimulējot kibucu attīstību vietās, kuras patiešām nav piemērotas dzīvošanai. Tad kāpēc mēs gribam iznīdēt apdzīvotās vietas, kurās ir viss nepieciešamais dzīvošanai?