Cilvēki bēg no sociāli nelabvēlīgām valstīm
©F64

Dažkārt tiek izteikts viedoklis, ka Latvijas lielās emigrācijas cēlonis ir mūsu sliktā izglītības sistēma (Ivars Ījabs, Rīgas Laiks 2018.02.). Lai noskaidrotu, cik lielā mērā šī versija atbilst patiesībai, izmantosim domnīcas Legatum institute ikgadējo pasaules valstu labklājības indeksa sarakstu.

Šis ir viens no izsvērtākajiem pētījumiem, kurā tiek mērīta cilvēku labklājība pēc deviņiem dažādiem kritērijiem.

2017. gada sarakstā Latvija starp 149 valstīm ierindojusies 37. vietā. Gluži turpat, kur arī 2015. un 2016. gadā. Igaunija ieņēmusi 27. vietu, bet Lietuva 41. Pirmajā trijniekā ir Norvēģija, Jaunzēlande un Somija.

Interesanta ir mūsu vieta pēc atsevišķiem kritērijiem. Visvairāk Latviju uz augšu paceļ 5. vieta pasaulē dabas vides ziņā. Pēc šī kritērija esam priekšā abām pārējām Baltijas valstīm. Vēl 2007. gadā Latvija šajā rādītājā bija tikai 31. vietā un pat vēl 2016. gadā 16. vietā. Kāpēc tik straujš kāpums pērn, grūti pateikt, jo publicētais saraksts nesniedz detalizētu skaidrojumu par ikvienas valsts sasniegumiem katrā atsevišķā rādītājā. Varētu domāt, ka Latvijai pērn palīdzējis lielais ūdens daudzums Daugavā, kas palīdzējis saražot vairāk elektroenerģijas no atjaunojamiem resursiem, taču indikatori, pēc kuriem tiek skaitīti punkti, ir citi - gaisa piesārņojuma līmenis; dzeramā ūdens pieejamība; zivju krājumi iekšējās ūdenskrātuvēs; saldūdens patēriņš no atjaunojamiem resursiem; no cilvēku ietekmes aizsargāto teritoriju īpatsvars.

Ar savu dabas vidi vienmēr esam varējuši lepoties, un tur īpašu pārsteigumu nav, bet otrs rādītājs, kas mūs pavelk uz augšu, ir Ījaba un citu stipri kritizētā izglītība. Pēc šī rādītāja esam 32. vietā. Šeit gan jāsaka, ka pašreizējam izglītības ministram ar šo salīdzinoši augsto rādītāju nav nekāda sakara, jo pēdējo četru gadu laikā neesam pavirzījušies uz augšu ne par vienu vietu.

Kuras tad ir tās jomas, kas velk Latviju uz leju? Viena no tām ir veselība, kurā esam 78. vietā. Pēc šī rādītāja esam zem daudzām pasaules valstīm, kuras mums varētu šķist atpalikušas un pagalam trūcīgas. Piemēram, Šrilankas, Albānijas, Ekvadoras un citām. Jāatzīst, ka šajā sadaļā ir liela subjektīvā faktora nozīme, jo vērtējamie indikatori ir: jaundzimušo paredzamais dzīves ilgums; mirstības līmenis; uztraukums par iespējamām veselības problēmām; prieka un raižu līmenis; apmierinājums ar veselības aprūpes sistēmu; sanitārais līmenis; pret difteriju un masalām potēto īpatsvars; tuberkulozes slimnieku dzīves kvalitāte; diabēta slimnieku un aptaukojušos cilvēku īpatsvars. Šajos rādītājos kopumā esam pasaulē zem vidējā.

Taču vissliktākais rādītājs Latvijai ir sfērā, kura reti tiek uztverta kā problēma pašu mājās. Latvija ir ārkārtīgi zemajā 105. vietā pēc sociālā kapitāla rādītāja. Kādi ir šī rādītāja indikatori? Iespēja atrast draugus; spēja paļauties uz ģimenes un draugu atbalstu; gatavība palīdzēt svešiniekam; cik bieži vari cerēt uz neformālu finansiālu palīdzību; savstarpējā cieņa; uzticība spēka struktūrām; gatavība ziedot, gatavība piedalīties brīvprātīgajos darbos; gatavība oponēt oficiālajam viedoklim un līdzdalība vēlēšanu procesos.

Acīmredzot šajās sfērās parādās latviešu tradicionālā viensētnieka daba. Jāatzīmē, ka Lielbritānija, kur nesen tika nodibināta vientulības lietu ministrija, šajā rādītāja ir salīdzinoši augstajā 16. vietā. Ja oficiālā vara un pilsoniskā sabiedrība vairāk ieklausītos šī pētījuma rezultātos, tad tai būtu jāatzīst, ka galvenais emigrācijas cēlonis nav tik daudz Latvijas «sliktā» izglītības sistēma, cik katastrofālā sociālā situācija.

Cilvēki Latvijā vienkārši jūtas nelaimīgi, jo tiem nav uz ko paļauties grūtā brīdī. Lielā mērā tās ir sekas ilgstoši valdījušajai «teorijai», ka valstij ne par vienu nav jārūpējas (sociālisms ir beidzies) un katram jāgādā pašam par sevi. Rezultāti ir uz delnas. Cilvēki bēg no tādām valstīm, kur katru valsts sociāli atbildīgu soli cenšas norakt ar vārdiem - atkal jau notiek centieni atgriezties pie sociālisma. Gandrīz visās valstīs ar augstu emigrācijas līmeni šajā rādītājā ir ļoti slikti rezultāti. Piemēram, Lietuva atrodas 135. vietā, Meksika 116. vietā, Albānija 119. vietā. Reemigrācijas plānu izstrādātājiem ir par ko padomāt.



 
Komentāri 29 Skatīt [29]
Skatīt komentārus [29]