Par spīti runām par pieaugošo interneta lomu dažādos procesos, televīzijai joprojām ir lielākā ietekme uz sabiedrisko domu. Tāpēc četru (no pieciem) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu ievēlēšana ir ļoti svarīga. Protams, ne jau NEPLP nosaka televīziju vai radio saturu un pat ne ievirzi, taču NEPLP nekādā ziņā nevar tikt uzskatīts par dekoratīvu iestādījumu ar simboliskām funkcijām.
Jau otrdien, 17. janvārī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija balsos par tiem četriem kandidātiem, kurus virzīs Saeimas balsojumam ceturtdien. Tā kā valdošajā koalīcijā ir pieņemts lēmums, ka visiem četriem kandidātiem jāgūst balsu vairākums tieši ar koalīcijas balsīm, nevis piepalīdzot opozīcijas balsīm, tad faktiskais lēmums tiks pieņemts jau pirmdien koalīcijas padomes sēdē un tālākie balsojumi būs tikai formāla šī lēmuma apstiprināšana. Tas nozīmē, ka līdz pirmdienai koalīcijas galvenajiem lēmējiem pēc kaut kādiem kritērijiem būs jāizdara izvēle no desmit kandidātiem. Svarīgi būtu nekļūdīties šo kritēriju noteikšanā.
Pirms runājam par kritērijiem, nevar nepieminēt to ārkārtīgo spiedienu, kādu uz politiķiem izdara dažādi raidorganizāciju lobisti, tajā skaitā mediju vadītāji, kuri šajās dienās lielu sava laika daļu patērē, lai ietekmētu politiķus, cenšoties tiem iestāstīt, kāpēc vieniem jākļūst, bet citi nekādā gadījumā nedrīkst kļūt par NEPLP locekļiem.
Politiķiem ir vairāk vai mazāk apzināta vēlme (pat ja viņi to kategoriski noliedz) amatos iebīdīt (formāli - ievēlēt) cilvēkus, kuri ir ietekmējami, kontrolējami jeb, citiem vārdiem, ir samērā paklausīgi. Lai arī skaidrs, ka paklausīgs, ietekmējams cilvēks, kurš dzied to dziesmu, kādu viņam noliek priekšā, ilgtermiņā ir neefektīvs, jo sistēmā mazina tās pašregulācijas funkciju, bremzē attīstību un palielina pieļaujamo kļūdu risku, politiķi īpaši nepretojas savām vēlmēm sev apkārt redzēt tieši šādus cilvēkus.
No otras puses, veselīgi funkcionējošai sistēmai ne mazāk bīstami ir ar kādu ideju apmāti cilvēki, jo ideoloģizēti cilvēki pasauli uztver nevis atbilstoši realitātei un saprāta balsij, bet gan atbilstoši noteiktām ideoloģiskām konstrukcijām. Proti, pasauli redz nevis tādu, kāda tā ir, bet gan tādu, kādai tai vajadzētu būt saskaņā ar sev mīļām konstrukcijām. Šo ideoloģisko apmātību nevajadzētu jaukt ar ideālismu vai, vēl trakāk, pragmatisku cinismu uzdot kā pozitīvu paraugu.
Sistēmai piemērotākie ir cilvēki, kuri patiesi vēlas sistēmu uzlabot, saglabājot spēju adekvāti reaģēt uz mainīgo situāciju un pieļautajām kļūdām. Jāatceras, ka NEPLP locekļi nav vadītāji ar iedvesmojošām, līderības funkcijām. Viņi ir kā rūpīgi vērotāji, kuru uzdevums ir sistēmā novērst pārmērīgas sānsveres uz vienu vai otru pusi un nodrošināt tās stabilitāti. Tāpēc NEPLP locekļiem nevajadzētu būt pēc sava rakstura revolucionāriem, kuri cenšas visu pārveidot pēc sava prāta. Viņu funkcija ir tieši pretēja - saglabāt pēctecību, nosvērtību un veselo saprātu.
Tāpēc galvenajam kritērijam, pēc kura vērtēt NEPLP locekļu piemērotību amatam, jābūt atbrīvotībai no pārmēru stingriem ideoloģiskiem iemauktiem. No šī viedokļa NEPLP locekļa amatam nav piemērota nedz «kristīgo vērtību» sludinātāja Žanna Helmane, nedz liberāli orientētā žurnāla Ir darbiniece Sanita Upleja-Jēgermane, nedz vēl jo vairāk Sorosa fonds - Latvija ilggadēja (1996.-2003. g.) izpilddirektore Vita Anda Tērauda. Iespējams, šīs sievietes ir ļoti jaukas un sabiedrībai labu vēlošas, bet konkrētajā gadījumā viņu ideoloģiskā ierobežotība liedz viņām ieņemt šo svarīgo amatu.
Tāpat šim amatam neder cilvēki, kuru pieredze medijos ir niecīga, jo Latvijas sabiedrībā priekšstats par to, kas notiek mediju vidē, ir stipri kroplīgs. Tāpēc tiem, kuri ir ilgstoši darbojušies dažādos medijos un kuriem ir sapratne par to, kā šī nozare funkcionē, neapšaubāmi ir priekšroka iepretim tiem, kuriem šī pieredze ir maza vai nav vispār, kā, piemēram, Nikolajam Lācim vai Ievai Beitikai.
Valdošajai koalīcijai šoreiz ir visas iespējas uz turpmākajiem pieciem gadiem nodrošināt profesionālu, uzskatos līdzsvarotu, patriotisku NEPLP, kas ļautu mūsu elektroniskajiem medijiem gan iet līdzi laikam, gan saglabāt tās vērtības un tradīcijas, kuras mūsu tautai vienmēr bijušas tuvas.
