Līdz ar aizķeršanos varas olimpā savas pozīcijas sabiedrībā nostiprina Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un atsevišķi tās politiķi.
Līdzīgi gan arī citas varas centra partijas baudījušas atbalstu pirmajos valdīšanas gados, bet to pamazām zaudējušas līdz ar visatļautības un augstprātības pieaugumu. Laiks rādīs, vai ZZS arī turpinās iet šo ciklu, bet pagaidām sabiedriskās domas aptaujas tai ir labvēlīgas, cik vispār tās var būt labvēlīgas Latvijā - uz Eiropas fona neizceļamies ar uzticēšanos valdībai un politiķiem.
Lai arī gada nogale bija raksturīga ar tādu valdības gara darbu kritiku kā nodokļu reforma, budžets, veselības aprūpes finansēšana, ZZS un atsevišķi tās politiķi nostiprinājuši pozīcijas. Par to liek domāt pēc Neatkarīgās pasūtījuma SKDS veiktā sabiedriskās domas aptauja decembrī. Lai gan partiju vidū augstākais reitings ierasti ir Saskaņai, ZZS tomēr ir pārliecinošā vadībā iedzīvotāju aptaujā par to, kurām partijām jāveido koalīcija. ZZS esamību koalīcijā atbalsta 31,7% aptaujāto, kamēr Saskaņu - tikai 22%. Papētot smalkāk, redzams, ka tikai 18% ZZS atbalstītāju piekristu Saskaņas iekļaušanai koalīcijā, kamēr valdības veidošanu ar ZZS atbalstītu 37% Saskaņas vēlētāju. Viņiem nav īpaši daudz citu variantu. Vēl 23% Saskaņas vēlētāju simpātiska šķiet Ingunas Sudrabas vadītā No sirds Latvijai, uz kuras iekļūšanu nākamajā Saeimā gan pašreiz nez vai kāds savu naudu liktu. Arī citām Saeimā pārstāvētajām partijām ZZS ir tīkamākais koalīcijas partneris, un izskatās, ka tai par palikšanu ārpus varas nākamajā Saeimā nav jābaidās. Pirmā izvēle ZZS nebūtu Jaunās konservatīvās partijas vēlētājiem, kā arī Kustībai Par, bet arī to atbalstītāju padsmit procenti būtu gatavi sadarbībai ar ZZS. Protams, nedrīkst neņemt vērā 43,8% aptaujāto īpatsvaru, kas nav varējuši pateikt, kam jāveido nākamā koalīcija.
Lai arī ZZS sevi uzskata par nacionāli konservatīvu partiju un ar īpašiem reveransiem krievvalodīgo auditorijai nav izcēlusies, tās esamību valdībā atbalsta teju tikpat daudz krievvalodīgo (31,5%), cik latviešu valodā runājošo (32,1%). Salīdzinot ar ne visai augstu partijas reitingu, koalīcijas partnera reitings ir samērā augsts Latvijas Reģionu apvienībai (LRA) - tās dalību valdībā atbalsta 16,5% iedzīvotāju. Vienotībai ar tās izjukušo Saeimas frakciju vēl šajā Saeimā nāksies iespringt, lai to neaizvietotu LRA, ar kuru koalīcijai sadarbība parlamenta līmenī pēc partijas vadības nomaiņas izveidojusies itin laba.
Arī atsevišķi ZZS politiķi aptaujā izskatās itin pieklājīgi un atrodas reitingu galvgalī. Ja neskaitām no šīs apvienības nākušo Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kurš nu ir bezpartejisks, tad iedzīvotāju vidū augstākais reitings ir aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim. Aizsardzības ministri, līdzīgi kā kultūras ministri, ja vien nozarē nav kādu būtisku negadījumu, parasti šādās aptaujās ir augstu vērtēti. Bergmanim, iespējams, tas ir īpaši izteikts tādēļ, ka viņam šis amats piestāv simboliski - kur vēl labāks Latvijas aizstāvis kā spēkavīrs! Jāteic, arī medijiem viņš ir atsaucīgs un pieejams un nav manītas zvaigžņu slimības pazīmes. Amatam netipiski labi novērtēta ir finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ar reitingu +20,5 iedzīvotāju vidū, bet latviski runājošo vidū viņa ir pat trešā populārākā politiķe, kuru atzinīgi vērtē 50,1% aptaujāto! Neraugoties uz peripetijām ap nodokļu reformu, kura sākotnēji deva lielas cerības, bet vēlāk to kritizēja vairākas interešu organizācijas, viņas reitings būtiski audzis un sasniedzis augstāko punktu līdz šim.
Ne tik augsts, bet pozitīvs reitings (+0,9) ir premjeram Mārim Kučinskim (ZZS), kas valdības vadītāja amatam nebūt nav norma. ZZS varētu rasties viela pārdomām, vai Saeimas vēlēšanās kā premjera amata kandidāti virzīt Reiznieci-Ozolu vai Kučinski. Pirmajai ir augstāks reitings, savukārt Kučinskis sevi parādījis kā pragmatisks vadītājs, kas spējis salāgot koalīcijas partiju dažādos viedokļus un intereses, ieklausīties kritikā. Sākotnējais pelēkums, kas tika uzskatīts par trūkumu, novērtēts, jo īpaši, ja papagaiļu un žagatu pietiek. Katrā ziņā Lemberga vizulis premjera amatā tai vairs nebūs vajadzīgs. Un tam arī neviens tāpat vairs neticēs.
ZZS tomēr nevajadzētu ieslīgt pašapmierinātībā - ne tikai tāpēc, ka tā nevienu nav aizvedusi līdz «ilgi un laimīgi», bet arī tāpēc, ka kopējais sabiedrības neuzticēšanās līmenis politiķiem un varas institūcijām joprojām ir ļoti augsts. Sevi arī arvien uzstājīgāk piesaka jaunās partijas, bet arī tās nespēj apmierināt jaunās politikas gaidas.
No Vienotības politiķiem augstākais reitings ir iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim - plus 9,2 procentpunkti un 12. vieta no kopumā 43 vērtētām amatpersonām. Līdzīgs reitings viņam bija arī pirms gada, bet, salīdzinot ar 2014., 2015. gadu, viņa spozme ir manāmi apsūbējusi. Vienotība izceļas ar nepopulārāko politiķi - Kārli Šadurski, kurš nekad nav baudījis pozitīvu vērtējumu, bet dīvainā kārtā atkal un atkal ticis ievēlēts Saeimā.
Nacionālās apvienības reitingu līdere ir kultūras ministre Dace Melbārde ar 9. vietu un plus 14,8 procentpunktiem. No amatpersonām augstu vērtēts tiesībsargs Juris Jansons, kura aktivitāte acīmredzot tiek novērtēta, savukārt valsts kontroliere Elita Krūmiņa ne tuvu nav sasniegusi tos reitinga augstumus, kādi bija Sudrabai, ieņemot šo amatu.
Bet Ventspils mēram Aivaram Lembergam un Rīgas mēram Nilam Ušakovam - lai ar kādi vēji pūš, visi pūtīs pāri! Neraugoties uz lielu kritiku, viņi nemainīgi ir populārāko politiķu galvgalī.
