Viedokļi: Vieta bažām paliek 5 komentāri
 
Viedokļi

Vieta bažām paliek

 
F64

Jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums beidzot pieņemts, bet diskusijas un šaubas turpinās, un Valsts prezidents tūlīt varēs vētīt aicinājumus to neizsludināt. Argumenti: pakalpojumu pieejamības mazināšana, ēnu ekonomikas problēmu uzkraušana uz mediķu pleciem. Bažas ir arī par to, kā praktiski jaunā sistēma strādās klunkurējošās e-veselības un dažādu veselības aprūpes pakalpojumu grozu ietvaros.

Līdz ar veselības obligātās apdrošināšanas ieviešanu līdzšinējo valsts apmaksāto pakalpojumu grozu saņems tikai šim mērķim sociāli apdrošinātie un no nodokļa maksāšanas atbrīvotās kategorijas. Pārējiem būs pieejama tikai neatliekamā palīdzība, ģimenes ārsta konsultācija, dzemdību palīdzība un sabiedrībai bīstamu slimību ārstēšana. Vairākums gan jau tagad daudz vairāk nesaņem un arī nesaņems turpmāk - ja rindas uz valsts apmaksāto pakalpojumu saruks vidēji par 15%, tad nez vai lēmums gaidīt vai iet pie maksas speciālista būtiski mainīsies, ja 100 dienu vietā būs jāgaida 85 vai 60 dienu vietā 51.

Veselības ministrijai pārmetumi birst no visām pusēm. Godīgie nodokļu maksātāji jūtas apdalīti, jo nesaņems daudz vairāk kā nemaksātāji, un nemaksātāji pirmajā sistēmas darbības gadā varēs par simboliskiem 4,30 eiro mēnesī nopirkt dalību tajā. Var saprast, neesam tik bagāta valsts, lai atļautos sociālismu, visiem apmaksātu visu, tostarp tiem, kas neko nepiemet kopējam un paša labumam. No otras puses, mediķi un daļa politiķu kritizē pakalpojumu pieejamības samazināšanu, piesaucot jau tā sliktos veselības rādītājus un cilvēktiesības. Valsts gan šo pieeju nodrošinās tiem, kas nevar nodokļus samaksāt objektīvu iemeslu dēļ, bet tie, kas naudu pelna gan nelegāli, gan valsts pieļautajos nodokļu maksāšanas režīmos, varēs nopirkt līdzdalību sistēmā. Un visas cilvēktiesības ievērotas līdz ar cilvēkpienākumiem. Turklāt dāsnāk nekā citās valstīs visiem pieejamās veselības aprūpes pakalpojumu grozā iekļauta arī ģimenes ārsta vizīte.

Jautājums, vai tas praksē arī tā strādās, vai visi, kam šī apdrošināšana būs jāpērk, par to būs informēti un apzināsies tās nepieciešamību. Vai beigās ārsts nebūs tas, kurš mocīsies ar vainas sajūtu, atsakot palīdzību trūcīgākam nodokļu nemaksātājam, nespējot viņu nosūtīt tālāk pie speciālistiem vai uz manipulācijām, zinot, ka viņš par to nespēs samaksāt? Lai gan, šādus nosūtījumus ārsti jau spiesti dot ar šodien. Plus vēl neskaidrības, kā dati par nodokļu nomaksu nonāks ārsta rīcībā, vai e-veselībā nemitīgi tiks atjaunoti dati no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), vai, atverot pacienta failu, uzreiz parādīsies tā saņemamais pakalpojumu grozs.

Prasās pamatīga informatīvā un skaidrojošā kampaņa, lai izmaiņām sagatavotu sociālā nodokļa nemaksātājus un nomierinātu vairākumu iedzīvotāju, kurus šīs izmaiņas neskars. Katram, kas neiekļausies sistēmā, vajadzētu saņemt vēstījumu: informējam, ka jums turpmāk nebūs pieejami tādi un tādi valsts apmaksāti pakalpojumi, ja vēlaties tos saņemt, iemaksājiet, sākot ar 2018. gada septembri, 51,60 eiro (nav gan skaidrs, kā iemaksas varēs veikt no septembra, ja likums nosaka, ka tās veicamas kalendārā gada sākumā)! Nākamgad summa nav liela, bet 2019. gadā tā jau sasniegs 154,8 eiro, 2020. gadā - 258 eiro, turklāt, lai saņemtu pakalpojumus, iemaksas būs jāveic par diviem iepriekšējiem gadiem! Šīs summas jau konkurēs ar privāto apdrošināšanu, kura sniegs daudz plašāku apmaksāto medicīnas pakalpojumu klāstu.

Sava taisnība tiem, kas saka, ka ar ēnu ekonomiku jācīnās VID, nevis ārstiem. Turklāt lielāka problēma par nodokļu nemaksāšanu ir nodokļu maksāšana tikai no minimālās algas, nevis no reālajiem ienākumiem, - to veselības apdrošināšanas sistēma neietekmēs. No otras puses - vai VID var ar to sekmīgi cīnīties, ja sistēma nerada motivāciju maksāt nodokļus?

Kaislības Saeimā izvērsās arī par aizdomīgi pazudušo, atbildīgās komisijas iepriekš atbalstīto normu, kas paredzēja budžeta līdzekļus prioritāri novirzīt valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm, un tikai tad, ja tās nespēj sniegt pakalpojumu, līdzekļi izmantojami privātajās vai ārvalstu iestādēs. Jautājums diskutabls - vai nauda var sekot pacientam un pacients var pats izvēlēties, kur saņemt pakalpojumu, vai viņš to var darīt tikai par saviem līdzekļiem? Acīmredzot valstij ir bažas par tās sniegto pakalpojumu konkurētspēju, kuras būtiskākais faktors ir zemāka cena, ne kvalitāte. Ja valsts aplēstā pakalpojumu maksa, kas nereti ir zem pašizmaksas, sekotu līdzi pacientam uz privāto sektoru, domājams, daudzi izvēlētos šo iespēju.

No otras puses, šādi tiktu vēl vairāk vājināta valsts veselības aprūpes sistēma, kurā pakalpojumu pieejamība vēl vairāk saruktu, tostarp tiem, kas nevar atļauties privātā sektora pakalpojumus, kura īpatsvars jau tagad sasniedz 30%. Un vai privātā sektora cenas līdz ar valsts līdzmaksājuma ienākšanos nepieaugs? Jārod balanss starp pacienta interesēm saņemt, viņaprāt, labāko pakalpojumu un rūpēm par sistēmas ilgtermiņa dzīvotspēju, kas arī ir pacientu interesēs. Jautājums nav viennozīmīgs, darba grupai būs, ko vētīt, bet nenoliedzami dīvaini, ka pēc premjera un ministres ierašanās jau komisijas atbalstītu priekšlikumu atsaukuši paši tā iesniedzēji!

Apsveicami, ka beidzot lēmums ir pieņemts, bet ar to nekas nebeidzas.



Komentāri [5]
#
Neatkarīgas slimokases jāatjauno! 19.decembris 2017 3:56 atbildēt
Atkal un atkal nonākam pie secinājuma,ka Latvija nedrīkst palikt vienīgā ES valsts bez neatkarīgām slimokasēm,kuru (nevis VM ierēdņu)rokās visās ES valstīs atrodas visa ārstniecības nauda.Tieši neatkarīgās slimokases ar pašu dalībnieku vēlētu valdi un revīzijas komisiju,kā pirmskara Latvijā,tā arī šodien-citās ES valstīs,ir tās apdrošināšanas institūcijas,kuras nodrošina dalībnieku un viņu ģimenes locekļu ārstēšanu un izmaksā pabalstus darba nespējas gadījumos.
 
#
Būtisks jautājums 19.decembris 2017 3:47 atbildēt
Nīderlandē veselības aprūpi un veselības obligāto apdrošināšanu parrauga ap pusotra desmita dažādu valsts un sabiedrisko organizāciju.Vācijā,bez Veselības un sociālās drosības ministrijas ar to nodarbojas vēl Federālā asambleja un Federālā padome. Kas uzraudzīs veselības obligāto apdrošināšanu Latvijā??! Tā pati VM,vai tās tiešajā pakļautībā esošais Nacionālais veselības dienests???
 
#
Vecais 18.decembris 2017 17:05 atbildēt
Labs likums nekad nevar būt visiem pa prātam.
Blēži, kuriem tas traucē, paši nekliedz, bet sakūda vientiešus.
Ir viegli pateikt, kā nevajag, bet grūti pateikt, kā vajag
Budžeta likuma skaidrojumi izlīmēti visās trolejbusu pieturās, bet sabiedrībai joprojām nekas neesot saprotams.
Dievs nepiedod ņaudēšanu - šie Ziemassvētki būs atkal bez sniega.
 
#
opis no laukiem 18.decembris 2017 10:08 atbildēt
Neviens sevi cienošs ārsts nekad nesāks pārliet asinis pašnāvniekam,kurš mēģinājis izdarīt pašnāvību pārgriežot vēnas,pirms nebūs sašuvis pārgrieztās vēnas,bet kāpēc valsts debilie augstie ierēdņi,to izliekas nesaprotam un vienotā apmātībā turpina liet iekšā naudu vaļējā finanšu sistēmā,no kuras tā tūlīt ar nekontrolētu un monetāri lobētu importu aizplūst uz citām valstīm! Kad beidzot liberastu varas elite sapratīs,ka izraujot no kopējā konteksta - tikai medicīnas sistēmas ietvaros, šī problēma nav atrisināma? Tas pats attiecas arī uz skolotāju un visu citu nozaru darbinieku algu problēmu. Kamēr Latvija atradīsies eirokarteļa zonā,par valsts nacionālās ekonomikas attīstību nav ko sapņot un tas ir tik acīmredzams fakts,ka varas elitei drausmīgi jāmelo,lai to visu noslēptu no sabiedrības acīm.
Ja kāds naivi tic,ka šī nodokļu reforma ir pēdējā,tad tas neko nav sapratis par to finanšu murgu ko sauc par globalizāciju,kura balstīta uz parādu piramīdas spēles principiem.
 
#
savādnieks 18.decembris 2017 9:34 atbildēt
Nu re',ja žurnālistei gatavojot rakstu ir vairāk jautājumu kā atbilžu,tad ko var gribēt no ierindas iedzīvotāja,pensionāra,invalīda,lai tas saprastu kurā ''grozā'' rītu ārstēties.Tas apliecina,ka reforma izstrādāta ļoti zemā profesionālā līmenī,bet droši,ka tas netraucēs saņemt prēmijas/piemaksas ''par ieguldījumu...''.Viss akcents likts uz iemaksām soc.apdrošināšanai,bet arī tas nav administratīvi noregulēts,KUR,KAM!!!! maksāt.Arī cilvēktiesības NAV ievērotas pret invalīdiem,kuri pašreizējā likuma pasniegumā pilno grozu nesaņem un to akcentēja tiesībsargs 900''.Tātad,ierastā izpildījumā sanāk-''Gribēju kā labāk,bet sanāca kā vienmēr''.(Černomirdins)
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers