Lai vilks paēdis un kaza dzīva. Tā varētu dēvēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atzinumu par eveselības sistēmas funkcionalitāti. To grūti nekritizēt, bet nevar arī pārāk aizrauties, lai Latvija saņemtu 10 miljonus eiro Eiropas finansējumu un gadiem muļļātā, dārgā un pagaidām neefektīvā projekta kopizmaksas 14 miljonu eiro apmērā nenāktos segt Latvijas nodokļu maksātājiem. Vēl gan brāķu finansiālo ietekmi vērtēs Centrālā finanšu līgumu aģentūra, bet martā Latvijai jāsniedz ziņojums Eiropas Komisijai.
Minot vairāku uzlabojumu nepieciešamību, VARAM kopējais secinājums ir tāds, kādu no tās gaidīja - sistēma ir lietojama, ir pieejama lielākā daļa paredzēto pakalpojumu, sistēmas darbību var turpināt. Tas ir galvenais, kas jāzina eirokrātiem. Birokrātiem birokrātiska atskaite birokrātiskā pārbaudē, nepārbaudot reālu pacientu datus. To apliecina arī veselības ministres Andas Čakšas teiktais, ka eveselība funkcionē, tādēļ ar Eiropas naudu problēmas nebūs, bet rekomendācijas domātas, lai sistēmu padarītu ērtāku lietotājiem. Jāteic, citāds atzinums nav ne vien politiķu, bet arī Latvijas iedzīvotāju, nodokļu maksātāju interesēs. Viņu tāpat kā ārstu, medicīnas iestāžu, pacientu interesēs ir šo nomuļļāto produktu padarīt ērti lietojamu, jēgpilnu un drošu. Pagaidām to par tādu nosaukt grūti.
Par trūkumiem VARAM runā piezemēti. Dažiem pakalpojumiem konstatētas «atkāpes». Kas ir atkāpes? Pakalpojums ir vai nav? Ir sadaļa, bet tā nestrādā? Līdz 10. februārim, kad VARAM beidza pārbaudi, vairāki epakalpojumi vēl nestrādāja, un projekta ieviesējs - Nacionālais veselības dienests (NVD) - to palaišanu solīja no 28. februāra. Virkne no vēl neesošajiem pakalpojumiem, vismaz pacientiem, ir tieši jēgpilnākie, piemēram, vizuālās diagnostikas dati, reģistrēšanās un ekonsultācijas saņemšana no ģimenes ārsta. Kā mazam, mīļam bērnam aizrādīts arī par viņa lēnīgumu: eveselība varētu strādāt nedaudz ātrāk un būt parocīgāka lietošanai. Līdzšinējās lietotāju sūdzībās dzirdēts par lēnu portāla un tā sadaļu atvēršanos, nereti - tā uzkāršanos, pat 25 minūtēm, kas aptiekām vajadzīgas erecepšu izrakstīšanai, citviet pat aptiekās atteikta šī procedūra un zāļu izsniegšana, lai neliktu ilgi gaidīt citiem pircējiem, un par NVD minētajām 10 sekundēm var tikai sapņot. Lielākas aptiekas ierīkojušas atsevišķas kases darbam ar ereceptēm, bet ne visas to var atļauties. Atsevišķi aptieku tīkli pielāgojuši sistēmas tā, ka viss rit ātrāk, bet šīs izmaksas ir uz pašu aptieku pleciem un projekta izmaksās neiekļaujas. Ģimenes ārsti daļu esošo programmatūru nevar savienot ar eveselību. Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide kritizējusi, ka no 1. decembra nekādu būtisku uzlabojumu nav, kad tika atlikta iepriekš plānotā obligāta eveselības lietošana vismaz darba nespējas lapu izrakstīšanā un ereceptēm.
Plānošana un solīšana turpinās. VARAM ieteikusi nekavējoties izstrādāt «sistēmas uzlabošanas pasākumu plānu». Plānotāji esam lieliski, švakāk ar darīšanu. Plānojām kopš 2003. gada, palaist - no 2010. gada, atkal saplānojam eveselības obligātumu no šā gada jūlija. Tikmēr Veselības ministrija (VM) un NVD cenšas piedabūt sistēmu lietot arvien vairāk ārstu un aptieku, jo galvenais rādītājs sistēmas funkcionalitātei ir tās lietošana. Janvāra beigās Saeimas deputāti tika informēti, ka eveselību lieto tikai 11% ģimenes ārstu.
Caur adatas aci būsim izlīduši, formalitātes nokārtotas, laiks piešķirt jēgu un ērtību šim miljonu projektam. Nevajadzētu atmest VM noraidīto, bet atsevišķu IT speciālistu pausto domu par jaunas sistēmas veidošanu, nevis esošās lāpīšanu. Ar sākotnējo nolaidību radīta situācija, kad brauksim ar zaporožecu, kas vēl jāremontē un kura detaļas dabūt arvien grūtāk. Arī Čakša atzinusi, ka jaunās sistēmas rada pilnīgi citādāk nekā šo pirms 10 gadiem uzsākto. Arī VARAM paudusi bažas par sistēmas savietojamību ar ģimenes ārstu un medicīnas iestāžu lietotajām programmām. Bažas par esošās sistēmas drošību rada arī pacientu sensitīvo datu pievienošana no 1. jūlija. Vai NVD varēs garantēt un pacientiem kliedēt bažas, ka viņu dati par dažādām slimībām, medicīniskām manipulācijām, sensitīvām diagnozēm paliks tikai ārsta kabinetā? Un vai nebūs jātērē milzu resursi datu drošībai un tās kontrolei uz novecojušas sistēmas, datu lietotāju nošķiršanai, piemēram, lai VSAA un VID redzētu slimības lapas, bet ne personu diagnozes un citus datus? Un krietni agrāk par 2023. gadu.
Pretējā gadījumā veselības aprūpes sistēma tiek turēta kā ķīlnieks - vismaz atsevišķās sadaļās vajadzīgs, bet slikti saražots produkts jālieto tikai tādēļ, lai pašiem par savu brāķi nebūtu jāmaksā.
