Lai arī jau 2013. gadā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtījuma tika veikts pētījums par mazo lauku skolu tīklu Latvijā (izpildītājs: Baltic Institute of Social Sciences), IZM atkal pētīs skolu tīklu. Šoreiz 90 000 eiro vērts pasūtījums bez konkursa deputātu kvotu ietvaros nodots apgādam Jāņa sēta.
Iepriekšējā pētījuma uzdevums bija «sagatavot informatīvo bāzi Latvijas mazo lauku skolu politikas tālākai veidošanai, .. attīstot dažādus mazo lauku skolu modeļus...». Tajā atzīts, ka skolu darbības kritēriju izvērtējums jāveic pašvaldībām kopā ar skolām, jāanalizē visi kritēriji, ne tikai skolēnu/skolotāju skaits. Mērķis - nodrošināt augstākas kvalitātes izglītību tuvāk dzīvesvietai, vienlaikus domājot par efektīvu līdzekļu pārvaldību. Nez, kur palicis un kā izmantots šis pētījums, bet, klausoties publisko retoriku, rodas iespaids, ka tas neder jaunajai politiskajai virsvadībai un nākamajam pētījumam būs cits uzdevums. Arvien vairāk tiek formēta sabiedriskā doma, tos, kas nevēlas slēgt mazās skolas, uzskatīt par populistiem, kas politisko ambīciju vārdā upurē skolēnu un vecāku iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību, upurē bērnu gaišo nākotni, bet skolu slēdzēji ir progresīvi domājoši. Nevajadzētu tomēr to skatīt tik melnbalti un viendimensionāli. Dziļāk ielūkoties mudina arī mazo skolu pētījuma secinājumi, tostarp, vērtējot skolu darbību no ekonomiskā aspekta: «mazo skolu uzturēšana ir mazāk rentabla nekā ieguldījumi lielākās skolās; no otras puses, šo ieguldījumu sniegtie ieguvumi - dzīvei un darbam sagatavoti cilvēki, kuriem izveidojusies piederība savai ģimenei, dzīvesvietai un valstij - nav nosakāmi īsā vai vidējā termiņā. Konkrētos rādītājos ir iespējams tikai aptuveni novērtēt mazo lauku skolu ieguldījumu līdzsvarotas Latvijas teritorijas attīstībā, kas apgrūtina lēmumu pieņemšanu par mazo lauku skolu saglabāšanu vai slēgšanu, tāpēc jo svarīgāk ir rūpīgi analizēt katras skolas situāciju, nevis piemērot vienotu centralizētu vērtēšanas sistēmu».
Tagad izskatās, ka skolu tīkls tiks veidots no augšas, pēc pašvaldību vēlēšanām. Uz jaunā pētījuma bāzes IZM piedāvās savu skolu kartējumu, kur viens no svarīgākajiem rādītājiem būšot skolu sasniegumi izglītībā. Nemitīgi tiek uzsvērts viens starptautiskā PISA pētījuma aspekts - pilsētu skolās rezultāti vidēji ir daudz labāki nekā lauku. Mazāk runā par to atziņu, ka, izmantojot sociālekonomisko korekciju, lauku skolu rādītāju līmenis būtiski neatšķiras no pilsētu. Skolu tīklu daļēji nosaka arī valsts infrastruktūra, iedzīvotāju teritoriālā izvietojuma īpatnības, sociālekonomiskie faktori. Varbūt vienlaikus jāpapēta arī skolu slēgšanas un teritorijas iztukšošanās saistība? Ja skola ir tālu no dzīvesvietas, nokļūšana līdz tai - apgrūtināta vai ilga, tas var mudināt ģimeni pārcelties uz pilsētu, kur ir arī lielākas darba iespējas. Arī skolas personāls, skolotāji, palikuši bez darba, būs spiesti meklēt nodarbošanos vai emigrēt. Pedagogiem, kas jau skolu reformēšanas dēļ zaudējuši darbu, pretēji solītajam, nav sniegts atbalsts, nauda tam nav iebudžetēta arī šogad. Jau tagad lauku reģionos akūta ir ārstu pieejamība. Tā kļūs vēl izteiktāka. Jau tā nožēlojamais regionālo ceļu stāvoklis kļūs vēl nožēlojamāks, jo vismaz uz skolu to daudzmaz salāpīja. Tā pamazām veļas nebūtības sniega bumba. Šīs ir tās bažas, kas biedē pašvaldības, slēdzot skolas, tāpēc tās arī ilgstoši turas pie acīm redzami dārgām skolām. Vai tādēļ tās lamāt par populistiem?
Skolu tīkls vienlaikus ir jautājums par reģionālo politiku, par to, kā vēlamies redzēt mūsu laukus. Tad valstij vispirms jāformulē valsts, reģionālās attīstības stratēģija, jāpasaka pašai ar savu, nevis investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa muti, ka esam pārāk nabadzīgi, lai uzturētu infrastruktūru laukos, jo, jā, tā maksā dārgi. Ka atbalstām urbanizāciju. Jā, sistēma jāreformē, gan apvienojot skolas, gan uzlabojot saturu un metodiku, pilnveidojot mācību līdzekļus, tālākizglītojot pedagogus, balansējot mācību slodzi, pilnveidojot profesionālo ievirzi u.tml., bet tomēr jāatstāj pašvaldībām iespējas izvērtēt situāciju, kas uz vietas redzama labāk. Kā secināts mazo skolu pētījumā, līdzšinējie finanšu ieguldījumi lauku skolu infrastruktūrā nodrošina tām iespēju strādāt dažādos sektoros, skolas var nodrošināt intelektuālo un materiāli tehnisko bāzi cilvēkkapitāla attīstīšanai laukos.
