Valdība daļu naudas veselības aprūpei, pedagogu algu pielikumam šogad uzzīmējusi uz papīra, jo īpaši mediķu algu palielināšanai 2018. gadā, bet skaidrības, kur ņemt naudu, vēl nav. Līdz aprīlim jāizvēlas veselības aprūpes finansēšanas modelis un naudas avoti, tāpat līdz šim laikam valdība solīja sagatavot priekšlikumus plašākai nodokļu sistēmas reformai. Kā teic premjers Māris Kučinskis, notiek «melnais darbs» pie iespējamajiem finanšu avotiem, ko plašākai publikai varētu prezentēt februārī.
Variantu ieņēmumu palielināšanai nav daudz. Tā kā pie horizonta vēl nav redzamas būtiskas strukturālas valsts pārvaldes reformas, izņemot atsevišķu iestāžu nelielu štatu samazināšanu, ar līdzekļiem no izdevumu samazināšanas nevar rēķināties. Izdevumus gan solīts sistemātiski pārskatīt, bet no pārskatīšanas vien tie paši nemazināsies. Viena deklarēta laba lieta gan ir - sasaistīt finansējumu ar rezultatīvajiem rādītājiem. Finansējuma mazināšana to nesasniegšanas gadījumā būs jauna prakse valsts pārvaldē, ja tā tiešām būs, bet tie nav ieņēmumi, ar kuriem droši var rēķināties un uz kuriem vajadzētu cerēt - jācer jau, ka darbi tiks izdarīti!
Ja vien valsts pēkšņi nesadomā pārdot kādu valsts kapitālsabiedrību, cerams, ne par sviestmaizi, atliek vien iekasēt vairāk - vairāk par aprēķināto ar esošajām, tostarp no 2017. gada ieviestajām, nodokļu likmēm. Pagaidām varam tikai minēt, vai un kā.
Eksperti jau apšaubījuši šā gada budžetā progonozēto ekonomikas izaugsmi 3,5% apmērā. Attiecībā uz ēnu ekonomikas apkarošanu valdībai cerības arī ir rožainas. Lai gan finanšu ministre Dana ReiznieceOzola izteikusies, ka reāli būtu ēnu ekonomiku gadā samazināt par procentu (pēc pētnieku aplēsēm, tas pēdējos divus gadus mazinājies apmēram par 2%), budžeta veidošanā tika lēsts, ka no ekonomikas izaugsmes un ēnu ekonomikas apkarošanas šogad varētu iekasēt teju pusmiljardu eiro vairāk nekā pērn. Lielāko daļu - 200 miljonus eiro - papildus no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tā vismaz cerēja, pirms atcēla plānu par pilnajām obligātajām sociālajām iemaksām arī nepilnu laiku strādājošajiem. Šo nosacījumu mainīja, nemainot kopējo budžeta paketi, tādējādi var gadīties, ka sākotnēji iecerētie ieņēmumi, vismaz sociālā nodokļa, būs mazāki. Ja visu nekompensēs palielinātais mikrouzņēmuma nodoklis vai nepildītos ekonomikas izaugsmes prognozes, nebūtu brīnums, ka valdība jau gada vidū, kā tas jau darīts, mainītu kādus nodokļus. Pagaidām premjers izteicies par darba algas nodokļu nepaaugstināšanu, bet no dažādām pusēm dzirdētas versijas par nekustamā īpašuma nodokļa kārtējo celšanu, spēlējoties ar formulām, kā arī par PVN likmes celšanu no esošā 21 līdz 23%, kas, pēc Kučinska teiktā, esot vēl «ļoti tālu» no pieņemšanas un ir vien Veselības ministrijas ieteikums nozares papildu finansējumam.
Lielas cerības tiek liktas uz līdzekļiem no ēnu ekonomikas mazināšanas. Grūti saprast, vai FM un pārējā valdība pati tic šīm prognozēm vai tikai grib likt tām noticēt sabiedrībai. Neapšaubāmi, šajā jomā tiek kalti un pārkalti plāni, tiek strādāts un ir arī kaut kādi rezultāti. ReiznieceiOzolai stājoties FM vadībā, tika pārstrādāts iepriekšējais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, kurš, viņasprāt, bija pārāk deklaratīvs ar maz konkrētiem pasākumiem un tiem atbilstoši plānotiem resursiem, bez rēķinātas atdeves no konkrētiem pasākumiem. Kā panākums tiek minēta krāpšanās ar PVN mazināšana graudu nozarē, tāpat iepriekš sazēlušajā zelta eksportā. Joprojām pastiprināta uzmanība būs būvniecībai, kurā ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars, aplokšņu algām un nereģistrētai uzņēmējdarbībai arī citās nozarēs. Lielas cerības valdība liek uz sadarbību ar nozaru asociācijām un to vēlmi pašām darboties sakārtotā vidē, kuru tās būs ieienteresētas sakārtot tiktāl, lai nekropļo konkurenci. Bet nāksies uzmanīties, vai pēkšņā mikrouzņēmuma nodokļa palielināšanas dēļ daļa šo uzņēmēju nevēlēsies daļēji ieslīdēt vai atslīdēt atpakaļ ēnu ekonomikā, no kuras tos izvilka pievilcīgi mazie nodokļi. Vai arī nebankrotēs. Tāpēc svarīgi, lai bez represīvajiem pasākumiem būtu arī uzņēmējdarbību atbalstoši pasākumi. Vārdos jaunā VID vadītāja to vismaz servisa līmenī izvirzījusi kā vienu no uzdevumiem, bet pagaidām viss ir tikai vārdi, kādus jau esam atklausījušies.
