Ceturtdiena, 23.marts
Viedokļi | 9.janvāris, 7:53
Baiba Lulle

Voldemorta vārdu minot

Potenciālā zaļo Rīgas mēra kandidāta Viestura Silenieka sadarbības pieļāvums ar Saskaņu un tās mēru Nilu Ušakovu pēc pašvaldību vēlēšanām sacēlis vētru ūdens glāzē.

Labējā flanga konkurenti metušies kritizēt šādu nodevību - nepietiek, ka ZZS atteicās veidot kopīgo lūzeru sarakstu uz Rīgas domi, nu vēl tā gatava brāļoties ar spitālīgo un pieminējusi aizliegto Voldemorta vārdu! Dīvaina ir ZZS nostāja - tās šefs Armands Krauze pieļāvis, ka šāda izrunāšanās varētu apgrūtināt Silenieka kā ZZS mēra kandidāta atbalstīšanu, jo ZZS ietilpstošā Latvijas zemnieku savienība sadarbību ar Saskaņu neatbalsta. ZZS Rīgas nodaļa lems par saviem kandidātiem, citastarp minēts arī partijas šefa Edgara Tavara vārds.

Izskatās, ka zemsavieši vārgi mācās no savām kļūdām. Kārtējo reizi politiķi nāk klajā ar iekšēji nesaskaņotām pozīcijām un pat faktiem, kā tas vēl nesen bija jautājumā par Jūrmalas mēra Gata Trukšņa izslēgšanu vai neizslēgšanu no partijas, nostāju par Ivetas Grigules balsojumu Eiroparlamentā un viņas turpmāko vietu partijā, par sociālajām iemaksām no daļlaika strādājošajiem un mikrouzņēmumu nodokli, kur finanšu ministre virzīja vienu, ko premjers beigās bija spiests apturēt... Otra mācībstunda - iepriekšējās pašvaldību vēlēšanas. Uz tām zaļie un ZZS gāja atsevišķi un neiekļuva domē ne viena, ne otra. Tavars zaļo rindās startēja ar trešo numuru, nelīdzēja pat Gunta Belēviča pamanāmais uznāciens un miljoni - zaļie savāca 3,99%, kamēr ZZS ar Krauzi priekšgalā - tikai 1,88%. Nacionāļiem - 12 mandāti, Vienotībai (V) - 9, kamēr Saskaņai&Gods kalpot Rīgai - 39. Vai četros gados spēku samērs varētu būtiski mainīties? Labējā frontē - varbūt, vismaz ZZS ir izvirzījušies līderos ar 6% provizoriska atbalsta. Bet vai tas ietekmētu koalīciju?

Nez vai. Iespējams, Ušakovam& Amerikam nemaz nevajadzēs kādu kompānijā Rīgas pārvaldīšanai. Tomēr - reitingi ir svārstīgi, paša Ušakova reitings pērn manāmi pašļūcis uz leju, Saskaņai&GKR tas balansē uz robežas, lai pietiktu vieniem vai tomēr ne. Decembrī par abām bija gatavi balsot 42,8% rīdzinieku, novembrī, vērtējot tikai izlēmušo nostāju, - 51,8%. Tas gan ir vēl pirms sarakstu nosaukšanas, mēru cīņām un aktīvās cīņas, kurā Ušakovam kā labam oratoram un esošam mēram ar cita līmeņa pieejamo informāciju un darbu bagāžu būs būtiskas priekšrocības pār pārējiem kritizētājiem. Tīri taktiski sadarbības pieļaušana ar Saskaņu&GKR varētu zaļzemniekiem dot kādu balsi klāt - vēlētājiem neliktos, ka viņu balss ir izniekota, nobalsojot par partiju, kas sevi jau iepriekš ir ielikusi opozīcijas laivā.

Rīgas dome ir galvaspilsētas pašvaldība ar citu ietekmi un budžetu nekā citām. Tomēr, tā nenes tādu ideoloģisku slogu kā parlaments visupirms jau tādēļ, ka pašvaldības nepieņem likumus, bet īsteno parlamenta pieņemtos. Šī ir būtiska determinante Saskaņas un citu partiju sadarbībai Saeimā un pašvaldībās. Rīgas dome nemainīs Valodas likumu, valodas proporcijas skolās un pat neieviesīs oficiālas pareizticīgo brīvdienas Lieldienās un Ziemassvētkos. Varbūt vienīgi pilsētas rotājumos dominēs zilā krāsa. Neskatoties uz vadības politisko piederību, pašvaldībām, salīdzinot ar valdību, Saeimu un jo īpaši partijām, sabiedrība uzticas ievērojami vairāk. Ušakovs ir iedzīvotāju trešais pozitīvāk novērtētais politiķis pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ventspils mēra Aivara Lemberga, pilsoņu vidū viņu vēl apsteidz tikai aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Protams, augstāks reitings Ušakovam ir krievvalodīgo vidū, bet nedrīkst nievāt arī tos 37,2% latviešu, kas viņam uzticas, un tas ir krietni vairāk nekā, piemēram, Augustam Brigmanim (uzticas 21,3%), Saeimas spīkerei no NA Inārai Mūrniecei (34,5), nemaz nerunājot par izglītības ministru Kārli Šadurski (V), kam uzticas vien 16,5% (SKDS decembra aptauja).

Turklāt pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām ZZS Saeimas frakcijas šefs Brigmanis aicināja nevilkt nekādas sarkanās līnijas pat nacionālajā mērogā, kas «nesušas tikai postu», savukārt lielais bļāvējs - V mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis bija Zatlera reformu partijas biedrs, kad Valdis Zatlers aicināja veidot kopīgu nacionālā mēroga koalīciju un valdību ar Saskaņu! Nu viņš aicina visus nacionālā līmeņa koalīcijas partnerus ar parakstu apliecināt, ka, lai vai cik caura laiva, viņi visi tajā sēdīsies kopā, t. i., parakstīsies par turēšanos kopā ievēlēšanas gadījumā. Neesot pieļaujama kopdarbība ar partiju apvienību, kas, ak, vai! - tirgojoties par amatiem pašvaldībā un tās pārraudzītajās iestādēs, bīdot savējos naudīgos amatos. Vai tiešām? Vai tas būtu kaut kas jauns? Vai valdības līmenī tā nenotiek? Cik daudz V pati par to saņēmusi pārmetumus? Un citās pašvaldībās arī ne? Un kāds vēl Latvijā ticēs, ka jaunie varas nesēji rīkosies citādi? Turklāt, ja kaut ko vispār te var ietekmēt, tad drīzāk, esot pozīcijā, nevis bezcerīgā opozīcijā.

Priekšvēlēšanu cīņa ir sākusies, un tajā kā parasti ir un būs daudz liekulības, konkurentu klupināšana un kādu viņu izteikumu uzpūšana, vēršanās dažādās institūcijās, lai pievērstu sev uzmanību. Daudz pelavu, maz graudu. Daudz divkosības, kā arī šajā jezgā.