Aizvadītais gads veselības aprūpē bijis vētrains un daudziem sāpīgas pieredzes piepildīts, un šķiet, tāds tas turpināsies arī nākamgad.
Nozares ministrs varbūt arī kārtējo reizi nedemisionēs, toties gads solās sākties ar ģimenes ārstu protestiem saistībā ar atalgojumu un ilgi muļļāto, pretrunīgi vērtēto, desmitus miljonu vērto e-veselības ieviešanu. To Latvijā nesekmīgi cenšas iedarbināt jau teju 14 gadus, termiņš arī šogad atlikts, un decembrī programma palaista pilotprojekta veidā, savukārt mediķi pēc būtiska atalgojuma pieauguma var turpināt lūkoties rietum-/ ziemeļvalstu virzienā.
No iztukšīša pustukšītis
Lai arī nozarei palielināts finansējums par 66 miljoniem eiro, samilzušo vajadzību gūzmā tas ir piliens jūrā. Kā prognozē eksperti un pacienti, neko kardinālu tas nemainīs un, varbūt izņemot atsevišķas saslimšanas un sociālās kategorijas, veselības aprūpes pieejamību būtiski nepalielinās. Jo vairāk - daļa šīs naudas ir faktiski uzzīmēta. Apmēram puse - uz budžeta deficīta rēķina, daļu vēl tikai meklēs. Veselības ministrija piedāvājusi dažādus variantus, bet katrā ziņā ideja, tostarp Latvijas Bankas aktīvi proponētā, par privāto veselības apdrošināšanu par pāris simtiem eiro gadā izbrāķēta kā daudziem iedzīvotājiem nepaceļama. Paliks universālā valsts apdrošināšana, kas nozīmējot no valsts budžeta finansētu visiem iedzīvotājiem vienādu pakalpojumu grozu. Groziņš gan paliks pustukšs. Ja šogad kvotas uz atsevišķiem izmeklējumiem beidzās jau augustā, septembrī, tad nākamgad cerība, ka tas varbūt notiks kādu mēnesi vēlāk. Novembrī ministrija gan nozari aplaimoja ar iekšējos resursos rastiem 2,5 miljoniem eiro papildu kvotām, kas uz Saeimas deputātu 20 miljonu kvotu fona izskatījās nožēlojami. Lieki cerēt, ka arī nākamgad pietiks ar esošajām, jo mūsu saslimstības rādītāji, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir ļoti drūmi. Eurostat jaunākie dati liecina, ka Latvijā - visvairāk no ES valstīm - 38,4% (33,6% vīriešu un 42,3% sieviešu) vismaz 16 gadu vecumu sasniegušo iedzīvotāju uzskata, ka veselības problēmu dēļ ilgstoši, vismaz pusgadu, nav varējuši iesaistīties ierastajās ikdienas aktivitātēs. Vidējais rādītājs ES ir 25,3%.
Ministra demisija nobāl samilzušo problēmu priekšā
Līdztekus neskaitāmiem stāstiem par kvotām, rindām, tostarp dzīvajām simtiem metru garumā nākamā gada pieraksta atvēršanas dienās, dzirdami stāsti arī par veselības aprūpes kvalitātes problēmām. Ārstniecības riska fonda izmaksātie 2,5 miljoni eiro trīs gadu laikā cietušajiem par medicīnas darbinieku kļūdām, apmierināts katrs ceturtais kompensācijas pieteikums Veselības inspekcijā ir tikai aisberga redzamā daļa. Daļa vēl vīd virknē statistikas datu par dažādām slimībām, zīdaiņu (mātes) mirstību, kas ir viena no augstākajām Eiropā, slimības lapu skaita pieaugumu, kam gan var būt arī citi iemesli. Atsevišķi puzles gabaliņi pavīd sociālajos tīkos, paziņu, radu, draugu stāstos, jo īpaši par ārstēšanās ķibelēm, nespēju ilgstoši noteikt diagnozi, neizmeklēšanu, ārstu nepieejamību, dārdzību, īsti neizārstētu cilvēku izrakstīšana no slimnīcām. Latvijas slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs skumji konstatē, ka, nesaņemot adekvātu veselības aprūpi, mirst 15-17 slimnieki dienā, kurus varēja izārstēt! Latvijā trūkst vairāk nekā divu tūkstošu ārstu. Mediķi neko būtiski no jau sen solītā atalgojuma palielinājuma nesagaidīs, un mediķu zaudēšanas riski nemazināsies.
Šo visu veselības aprūpes sistēmas kolīziju kontekstā par gada notikumu veselības aprūpē būtu grūti nosaukt pretrunīgi vērtētā veselības ministra Gunta Belēviča demisiju, kājas paslīdēšanu saistībā ar dienesta stāvokļa izmantošanu kārpas likvidēšanai. Vieni viņu slavēja par stingro tvērienu un pieņemtiem drosmīgiem lēmumiem, piemēram, saistībā ar atteikšanos no dārga neatliekamās medicīnas automašīnu nomas ārpakalpojuma, citi pēla par neizdarīto, kā nozarē netrūkst - zāļu cenu nesamazināšana, pakalpojumu pieejamības nepalielināšana, bezgalīgās rindas, tostarp bērniem, interešu konflikts, karš pret, ministra ieskatā, nevajadzīgi lielu skaitu nosūtījumu... Sliktākā zīme sabiedrībai demisijas kontekstā bija apstiprinājums viedoklim, ka uz jēdzīgu, kvalitatīvu palīdzību par normālu maksu vai saprātīgā termiņā Latvijā var cerēt vien tad, ja tev ir pazīšanās.
Kas vada ministriju, sabiedrībai ir otršķirīgi salīdzinājumā ar to, kā reanimēs nozari. Veselības ministre Anda Čakša nozares stāvokli raksturojusi kā atrašanos bezdibeņa malā. «Garās rindas un veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamība, fakts, ka Latvijas iedzīvotāji mirst no slimībām, kas pasaulē tiek veiksmīgi ārstētas, un citas samilzušās problēmas norāda, ka mums ir nepieciešamas pārmaiņas,» paudusi ministre.
Robežas meklējumos
Aiz šī nozares raksturojuma slēpjas daudzas personiskas traģēdijas, neticība veselības aprūpes kvalitātei, pieejamībai, ārstu emigrācija un viņu trūkums atsevišķās jomās, Latvijas laukos. Un bažas, ka drīz kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus nevarēsim pat par naudu nopirkt.
Naudas trūkums medicīnā būs vienmēr. Ne tāpēc, ka tehnoloģiju attīstība mums liek mazāk kustēties, bet galvenokārt - pateicoties zinātnes attīstībai, kā dēļ arvien vairāk slimības ir ārstējamas vai vismaz apārstējamas. Tas ir ļoti finanšietilpīgi. Ne tikai pati operācija, bet arī pēc tās nereti mūža garumā lietojamās zāles. Vienlaikus tas nozīmē ilgāku cilvēku mūžu un vairāk veselības aprūpes pakalpojumu kopumā. Latvijas iedzīvotāji šobrīd, salīdzinot ar 1991. gadu, dzīvo par 8,5 gadiem ilgāk. Farmācijas biznesam noteikti ir nākotne, valstij savukārt mūžam aktuāls jautājums - kur novilkt robežu valsts apmaksātiem pakalpojumiem? Bet tā vienmēr būs kaut kur jānovelk, kādi vienmēr paliks aiz strīpas, lai cik nehumāni tas šķistu. Tādēļ vienmēr būs lūgumi palīdzēt sabiedrībai. Jautājums, vai šī robeža pašlaik atbilst tai, ko esam solījuši un akceptējuši savos likumos, atbilst sociāli atbildīgai valstij, kura lepni pievienojusies attīstīto valstu klubiņam? Pasaules Veselības organizācija un OECD mūsu pašlaik nosprausto robežu pamatīgi kritizē - neraugoties uz to, ka esam viena no trūcīgākajām valstīm, pacientu tiešmaksājumi par medicīnas pakalpojumiem ir vieni no augstākajiem, bet valsts izdevumi veselībai - starp viszemākajiem Eiropā.
Tāpēc - lai mazāk paļautos uz to, ko īpaši paļauties nevar, pašiem nāksies vairāk domāt par veselīgu dzīvesveidu, slimību profilaksi. Statistika liecina, ka trešdaļai pieaugušo un piektdaļai bērnu Latvijā ir liekais svars vai aptaukošanās, daudziem mazkustīga dzīvesveida radītas stājas, mugurkaula problēmas un ar to saistītas citas kaites. Joprojām biežākās slimības un mirstība ir no sirds asinsvadu slimībām, kas lielā mērā ir dzīvesveida sekas. Tādējādi, paceļot glāzes uz veselību, vajadzētu arī padomāt, ko konkrēti darīsim paši, lai tā arī turētos. Priekā!
