Vērojot Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra uzvārdā nosaukto procesu ap budžetu un īpaši – sociālā un mikrouzņēmuma nodokļa izmaiņām, derētu izvērtēt, kas no iepriekš budžetā solītā un prognozētā piepildījies šogad.
Vēl vēlāk nekā šogad - 17. decembrī pērn tika pieņemts 2016. gada budžets, turklāt - desmit dienas pirms tam par demisiju bija paziņojusi Vienotības premjere Laimdota Straujuma. Budžeta pieņemšanu vien šādos apstākļos jau var uzskatīt par sasniegumu, tomēr svarīgāks par pašu budžeta pieņemšanas faktu ir tā saturs. Ar to jau nācās dzīvot ne tikai ZZS un Māra Kučinska valdībai, bet arī visai sabiedrībai.
Plašu rezonansi pērn raisīja diferencētais neapliekamais minimums, ko svērs un mērīs no visiem gada ienākumiem kopā un atmaksās tikai nākamgad pēc gada ienākumu deklarācijas saņemšanas. Iedzīvotāji gada garumā būs aizdevuši valstij - redz, sanāk šikas durvis Valsts ieņēmumu dienestam par 101 tūkstoti eiro rūpēs par saviem apmeklētājiem, lai viņiem ērtāk pa tām ieslīdēt. Lai atgūtu savu aizdevumu, viņiem drīz būs jāsāk gatavot ienākumu deklarācijas. Cerams, ka varneši neaizmirsīs par to tautai atgādināt un pamācīt tos, kas šādu birokrātisku procedūru veiks pirmo reizi. Protams, strādājošajiem par palielināto birokrātiju, lai šīs neskaitāmās deklarācijas apstrādātu, būs papildus jāsamaksā.
Otrs pēkšņais pārsteigums, ja neskaita milzu algu palielinājumu valdības un parlamenta locekļiem par 600-700 eiro, bija tā dēvētais solidaritātes nodoklis lielo algu saņēmējiem. Par tā izpildi un plāniem informatīvajās annālēs rodama pretrunīga informācija. Sākotnēji ar šo tika pieteikta 41 miljona iekasēšana. Vēl jūlijā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola bija spiesta atzīt, ka solidaritātes nodokļa iekasēšanas plāns nepildās, nodokļa maksātāju skaits sarucis par aptuveni 20% salīdzinājumā ar sākotnēji prognozēto, acīmredzot uzņēmumi pārstrukturējuši savu darbību. Interesanti, ka jau oktobrī tika palaists cits meldiņš - pirmajā pusgadā solidaritātes nodoklī iekasēti 14 miljoni eiro, kas esot par 1,2 miljoniem vairāk nekā plānotie 12,8 miljoni. Nezināju, ka 12,8 ir puse no 41. Toties solījums šo nodokli pārskatīt aizmirsts, tāpat kā solījumi nopietnāk pievērsties dividenžu un citu ieņēmumu no kapitāla nopietnākai notaksēšanai vienkāršo strādājošo izspiešanas vietā.
Raugoties uz kārtējo jezgu ap nodokļiem, grūti saprast, kāpēc tika tērēti 300 000 eiro Pasaules Bankas (PB) pētījumam par nodokļu sistēmu. Ja pamatnodokļu status quo ir tā sausais atlikums, tad tas varbūt nav sliktākais rezultāts. Tikai jautājums, vai tam vajadzēja simtus tūkstošu, jo īpaši, ja ieteikumi tiek, tā teikt, «pieņemti zināšanai» un realitātē tie tāpat tiek zīmēti ekseļa tabulās un politiskajā konjunktūrā. Līdzīgi 1,3 miljoni eiro nu maksājami par PB pētījumu veselības aprūpes jomā, ko eksperti atzinuši par reti nekvalitatīvu, ar virkni kļūdainu datu un pat neizpratni par pētāmā objekta ģeogrāfisko atrašanos.
Par būtisku aizvadītā gada prioritāti bez aizsardzības tika nosaukta sociālā drošība, ienākumu nevienlīdzības mazināšana un uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšana. «Budžetu raksturo drošība, sociālā aizsardzība, straujāka ekonomikas izaugsme nekā vidēji Eiropas Savienībā un ienākumu nevienlīdzības mazināšana,» apmēram pirms gada teica toreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs (V). Jā, šogad noteikts bijis lielāks neapliekamais minimums mazāk pelnošajiem, lielāka minimālā alga un pabalsts par trešo bērnu, bet daļu no šī ieguvuma tiem trūcīgajiem, kas nedzīvo privātmājās, noēduši lielāki rēķini par namu apsaimniekošanu, pateicoties par tiem ieviestajam PVN. Tikmēr Latvijas Bankas rezumējums par aizvadītā gada ekonomiku neapstiprina solījumu realizēšanos: «Latvijas ekonomikā investīcijas ir zemākajā līmenī, kāds pieredzēts kopš iestāšanās ES. Turklāt tas nav vien rezultējies ārējās vides neskaidrības dēļ, jo esam arī zemākajā galā ES valstu vidū. Diemžēl arvien izteiktāka ir ekonomikas atdzišanas tendence. Visticamāk, 2016. gadā ekonomika būs augusi vien par aptuveni 1%, kas ir zemāk, nekā iepriekš prognozējām (1,4%).» Savukārt Eiropas Komisijas rudens ekonomikas prognoze liecina, ka IKP izaugsme eirozonā šogad gaidāma 1,7 % apmērā - lielāka nekā Latvijā. Daudziem pacietības kausiņš jau piepilējis pilns, un šogad īpaši daudz bija dzirdami dažādu jomu pārstāvju dvēseles kliedzieni par skarbo dzīvi Latvijā un domām par savas pakaļas vai biznesa pārcelšanu citviet.
