Vienotībai atņemts valsts budžeta finansējums. Partijas gala sākums? Drīzāk turpinājums.
Valsts finansējuma atņemšanas risks kā Dāmokla zobens karājās virs Vienotības jau kopš 2015. gada maija, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lēma, ka partija pārsniegusi priekšvēlēšanu tēriņus par 43 tūkstošiem eiro, pateicoties atsevišķu deputātu individuālajām kampaņām. Vienotība KNAB lēmumu pārsūdzēja divās tiesu instancēs un, apmēram pusotru gadu tiesājoties, ieguva šajā laikā valsts maksājumu pāri par 200 tūkstošiem eiro. Ja partija nepārsūdzētu KNAB lēmumu, jau ar tā pieņemšanas brīdi valsts finansējums Vienotībai tiktu apturēts. Tiesājoties Vienotība ieguva laiku, kas šajā gadījumā vistiešākajā veidā bija arī nauda. Līdzīgi kā jau ne reizi vien pierādījies, ka vieni - politiskie - dzīvnieki ir vienlīdzīgāki nekā citi, tā arī šoreiz. Atbrīvojot kādu cilvēku no darba, viņam algas izmaksa tiek pārtraukta ar atbrīvošanas brīdi, nevis tikai tad, kad viņš zaudē visos ilgajos tiesu procesos. Ja tiesa atzīst nepamatotu atlaišanu, tad, jā, tiek izmaksāta alga no atlaišanas brīža. Vai līdzīgi kā parlamentārieši nupat prasīja Vienotības deputātam Veiko Spolītim atmaksāt piemaksu par pretkorupcijas izmeklēšanas komisijas vadīšanu, kuras apšaubāmas kvalitātes darbs beidzies ar neko, nevajadzētu mīļi palūgt arī Vienotībai atmaksāt šajos divos gados nepamatoti saņemto finansējumu? Partijas kasē šādas naudas nav, un nez vai to izdosies piedzīt no vainīgajiem, kā iecerējis Vienotības vadītājs Andris Piebalgs un iepriekš arī līdzīgi izteicās partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars. Kampars gan būtu viens no tiem, kas līdzās ar toreizējo partijas vadītāju Solvitu Āboltiņu būtu līdzatbildīgi par šo ķezu. Kampars bija atbildīgs par priekšvēlēšanu tēriņu uzraudzību, tāpat arī Āboltiņa kā partijas vadītāja, kuras atbildība vēl reizināma ar divi, ņemot vērā iniciatīvu uzaicināt Vienotības listei piebiedroties bijušos Zatlera reformistus, pamatā tā sauktā Olšteina sešnieka bundziniekus, kuru individuālo kampaņu dēļ iepriekšējās Saeimas ārkārtas vēlēšanās KNAB atņēma valsts finansējumu reformistiem. Vienotībai vajadzēja savu grābekli, nepietika ar Valda Zatlera pieredzi.
Viens no kandidātiem, kura dēļ finansējumu atņēma abām partijām, bija Vilnis Ķirsis, kuru Vienotība nu izvirzījusi par savu Rīgas mēra amata kandidātu! Galīgi padevusies? Startējot uz Saeimu 2011. gadā no Reformu partijas, Ķirsi neievēlēja, neraugoties uz to, pateicoties Olšteina sešnieka koalīcijas šantāžai, Ķirsis tika pie Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra amata. Kandidējot ar 2. numuru Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā, Ķirsi neievēlēja, bet beidzot viņam izdevās iekļūt Saeimā 2014. gadā no Vienotības listes pēc masīvas individuālās kampaņas. Vai arī Ķirsis šādi sodīts par partijai nodarīto - lai atstrādā kampaņā un pēc tam atsēž? Kā iepriekš atzina Kampars, pirms vēlēšanām kandidāti parakstīja apņemšanos kampaņas noteikumu pārkāpuma gadījumā «morāli» atlīdzināt zaudējumus. Tad nominēšana Rīgas mēra amatam Ķirsim būs šī morālā atlīdzināšana?
Vēl viens individuālais kampaņotājs bija slavenais Jānis Junkers, kurš pēc partijas masāžas saņemšanas pēkšņi izdomāja savu mandātu atdot Solvitai Āboltiņai, iedzenot pēdējo nagliņu Āboltiņas popularitātes zārkā. Līdzīgi pie mīkstā mandāta tika arī eksreformists Viktors Valainis, Jānis Upenieks, arī Valmieras eksmēra Ineša Boķa un deputāta Dzintara Zaķa individuālās kampaņas finansējums pierakstīts Vienotības 43 tūkstošiem eiro jeb 10% pārtēriņam.
Valsts budžeta finansējums ir būtisks partijas ikdienas darba, struktūras - reģionālo biroju un administrācijas uzturēšanai. Vienotībai nāksies uz savas ādas sajust «budžeta konsolidāciju» un ministruktūrā patrenēties «strukturālo reformu» veikšanai, ar kurām valsts līmenī tai nav sekmējies. Pirms vēlēšanām droši vien partijas kasē ieplūdīs nauda, un tās apjomu un kampaņas apmērus ietekmēs ne tik daudz valsts budžeta finansējuma iztrūkums, cik ietekme varā. Sasaiste ar to ir labi redzama. 2015. - pēcvēlēšanu gadā, kas parasti neizceļas ar lielu ziedotāju aktivitāti, Vienotības kā valdības vadītāja partijas kasē ieplūda 221 201 eiro, kamēr ZZS - vien 44 676 eiro, kam gan vēl jāpieskaita 33 592 eiro Zemnieku savienības un 22 925 eiro Zaļās partijas ziedojumi, kopā 101 193 eiro. Mainoties premjeram, mainījusies arī finanšu plūsma - kamēr ZZS kasē ieripojuši 199 530 un kopā ar LZP un ZZS - 348 323 eiro, Vienotība pagodināta vien ar 135 179 eiro. Vara pievelk naudu. Vienotība zaudējusi varu pašā nepiemērotākajā laikā, tāpēc šis tiesas akceptētais KNAB lēmums tai ir dubulttrieciens.
