Valsts budžeta izskatīšanas laiks tradicionāli ir dažādu decibelu un formu protesta laiks. Budžeta deķītis vienmēr par mazu, kāds cits pastiepis vairāk uz savu pusi, kādam palikusi redzama plika pēcpuse, un šoreiz par to nobažījušies studenti.
Budžeta studiju vietu skaitu mazināšana augstskolās notiek pastāvīgi, bet sāpīgākie cirtieni pat par 40% un līdz ar to arī vērienīgākie studentu protesti notika krīzes laikā, 2009. gadā. Decembra salā ielās izgāja ap 5000 protestantu. Mūsu studentu protesti gan nav tik ilgstoši un graujoši, kā tie pēdējos gados, arī protestējot pret studiju maksas vai budžeta vietu izmaiņām, bijuši, piemēram, Čīlē, Venecuēlā, Dienvidāfrikā, Ungārijā vai pat pirms sešiem gadiem Lielbritānijā, bet tas nav iemesls tos ignorēt. Pēc brīdinājuma protesta studenti solās izvērst plašākas akcijas pirmdien, kad Saeima plāno pieņemt nākamā gada valsts budžetu pirmajā lasījumā. Iemesls - Izglītības un zinātnes ministrijas iecere samazināt valsts budžeta vietas augstskolās nākamgad par 3559 un līdz 2019. gadam kopumā par 5457 vietām. Šajā mācību gadā to skaits kritis no 21 743 līdz 21 447 vietām. Kritums teju par ceturto daļu būtu dramatisks! Vai ir finanšu un ekonomikas krīze, ka cērtam pa nozari, kas plānota un politiķu atzīta kā pamats nākotnes ekonomiskajam izrāvienam?
Kad finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) vadīja Saeimas Izglītības un kultūras komisiju, viņa pauda, ka valstī ar tik zemu sociāli ekonomisko attīstību, kāda ir Latvijā, kad kaimiņvalstīs ir pieejama bezmaksas augstākā izglītība, budžeta vietu skaita samazināšana «būtu vieglākais ceļš, kā jauniešus mudināt pēc skolas pamest valsti». Latvijā finansējums budžeta vietām augstskolās ir teju par trešdaļu mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Iedzīvotāju sociālekonomiskais stāvoklis pa šo laiku nav kardināli uzlabojies, emigrācija pamazām turpinās. Cerams, ministre un viņas partijas biedrs premjers Māris Kučinskis nebūs pārmetuši kažoku uz otru pusi.
Arī valdības deklarācijā minēta valsts apmaksātu studiju vietu skaita palielināšana valsts prioritārajos izglītības virzienos. Pēdējos gados palielināts budžeta vietu skaits dabas un inženierzinātņu studijās un samazināts humanitārajās, sociālajās studiju programmās - vēl vairāk tās apcirpt nav iespējams, tomēr tie pāris pedagogi, zobārsti, filologi un vēsturnieki valstij ir vajadzīgi. Ilustratīvs ir Latvijas Universitātē budžeta un maksas studiju vietu skaita sadalījums atsevišķās studiju programmās: piemēram, dabaszinātnēs, fizikā, matemātikā, optometrijā, bioloģijā ir tikai budžeta vietas, budžeta un maksas studentu attiecība angļu filoloģijā 25 pret 100, farmācijā - 15/80, moderno valodu un biznesa studijās - 10/130, zobārstniecībā - 0/16, pirmsskolas izglītības pedagogiem: pirmā līmeņa studijās - 0/50, bakalauriem - 7/50, psiholoģijā - 9/120, angļu valodas, latviešu valodas, sākumizglītības skolotājiem - 7/50, līdzīgi arī citiem skolotājiem, diplomātijā - 0/30, ekonomikā - 38/120. Humanitāro un sociālo zinātņu studenti iemesti izdzīvošanas šovā - kam nav turīgu vecāku, piestrādā, ņem kredītus, budžeta studenti trīc bailēs par aizrotēšanu uz maksas grupu viena septītnieka dēļ. Ir studenti, kas, šādi nokļūstot maksas grupā, pārtrauc studijas uz laiku vai vispār, labākajā gadījumā aiziet strādāt, cerot turpināt studijas pēc materiālās situācijas uzlabošanās, sliktākajā - emigrē. Valsts šādi iznieko līdzekļus.
Biznesa augstskolas Turība rektors Aldis Baumanis IZM ieceri atbalsta - vidusskolas beidzēju skaits sarūk, tādēļ esot loģiski samazināt arī budžeta studiju vietas. Privātās augstskolas šādi runāt ir ieinteresētas. Bet valstij nevajadzētu būt ieinteresētai zaudēt daļu jaunās, spējīgās paaudzes, kas dodas studēt uz ārzemēm. Ja jāizvēlas arvien augošas maksas studijas Latvijā vai maksas studijas Lielbritānijā, Īrijā, ASV, Vācijā vai pat Igaunijā un Krievijā, tad jaunieši bieži izvēlas studijas ārvalstīs, kur pārsvarā ir prestižāka izglītība un augstāka tās kvalitāte. Jo īpaši, ja mūsu studiju maksa ir neadekvāti uzskrūvēta, lai segtu trūkstošo finansējumu no valsts budžeta studentiem.
Premjers solījis budžeta vietu skaitu saglabāt. Valdība neesot noraidījusi papildu finanšu pieprasījumu, bet nav pieņēmusi lēmumu, ko «varētu norakstīt uz nelielu nesaprašanos». Cerēsim, ka tā ir vien kārtējā «komunikācijas kļūda» un par studiju vietu skaita saglabāšanu netiks sodīti docētāji ar to algu palielināšanas atlikšanu, kā draudējis izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Viņš šādas vienkāršas atņemšanas darbības varētu aizstāt ar vispusīgāku augstskolu un studiju programmu konsolidāciju, administrācijas samazināšanu u. tml.
