Trešdiena, 24.aprīlis

redeem Nameda, Ritvaldis, Visvaldis

arrow_right_alt Viedokļi

Jelgavai – savs Triangula bastions

© F64

Jelgava nav tālu no tā, lai tiktu pie sava Triangula bastiona – iepretim Jelgavas pilij plānots būvēt Depo lielveikalu.

Jelgavas pils ir pilsētas vizītkarte, kas paveras, pietuvojoties pilsētas centram no Rīgas puses. Tagad viesus lepni sveicinās, iespējams, lielākais Depo veikals Latvijā. Milzīga pelēka kaste ar sarkaniem burtiem pirms itāļu arhitekta Rastrelli projektētās pils. Bez Jelgavas vēl Rastrelli pils ir tikai Rundālē, kuru tās ilggadējais aprūpētājs Imants Lancmanis izveidojis par īstenu Latvijas pērli. Jelgavas pils gan nevar lepoties ar greznām telpām, rožu un peoniju dārziem, jo tajā mitinās Latvijas Lauksaimniecības universitāte, bet arī tā ir kultūrvēsturisks mantojums. Pretējā ielas pusē Lielupes krastā pēc cukurfabrikas slēgšanas labiekārtota un vasarā pārpildīta pludmale, pretējā upes krastā atpūtas zona Pasta salā, slavenais Rāviņa līkais jeb gājēju Mītavas tilts. Visā šajā ainavā pa vidu nu solās izplesties milzu lielveikals.

Iedzīvotāji jau bija nedaudz nomierinājušies, kad apmēram pirms gada Jelgavas dome noraidīja Igaunijas nekustamo īpašumu attīstīšanas fonda Eften Capital uzņēmuma SIA Auras centrs lielveikala būves projektu, un iecere jau līdz 2016. gada jūlijam to uzcelt neīstenojās. Domes argumenti bija: tas neiekļaujas jaunizveidotajā pilsētas vides ainavā, kuras izveidē pēdējos gados ieguldīti nozīmīgi resursi, tostarp Eiropas fondu līdzekļi. Uzņēmums pabiedēja vai patēloja, ka taisnību meklēs tiesā, bet pieteikums šā gada oktobra sākumā atsaukts. Izrādās - ar pašvaldību un tās būvvaldi panākta vienošanās, uzņēmums veicis labojumus projektā, kā rezultātā tikšot ievērota nepieciešamība «sabiedrībai iegūt arhitektoniski augstvērtīgu un reprezentatīvu objektu. Nez kā pelēkā kluča papildināšana ar stikla konstrukcijām mainīs ietekmi uz pilsētas vides ainavu un panāks reprezentablumu. Tas jo vairāk atgādinās Triangula bastionu Vecrīgas ainavā, kuru protestējošajai muļķu tautai centās pārdot kā modernu un stilīgu ēku. Tirdzniecība gan diez ko nevedās, un nu tur iemitinājusies Muitas galvenā pārvalde. Tas rāda, cik viegli ir ar idea fix un investoru un projekta atbalstītāju īslaicīgākas vai ilgstošākas peļņas kārojumiem neatgriezeniski sabojāt kultūrvēsturiskas vērtības. Ja vien jelgavnieki nesabuntojas, neizvērš masu pretošanās akciju un neboikotē jauno Depo (Zolitūdes traģēdija rāda, ka tas notiek vien uz īsu brīdi), Jelgavā tam varētu veikties labāk nekā Triangula veikaliem. Pilsētā ir gan vairāki celtniecības preču veikali, bet lielākoties to cenas ir augstākas un izvēle mazāka nekā Depo. Tieši Lielās ielas malās, apmēram kilometra attālumā no plānotā Depo, atrodas trīs būvniecības preču veikali - K-Rauta, Krūza un Mūsu mājai, kuriem, visticamāk, nāksies bankrotēt monstra priekšā. Turklāt Depo pārdod ne tikai preces remontam. Tādējādi, klausoties investora rožainos solījumus, kam nu jau piedzied arī pašvaldība, par 120 jaunām darba vietām, jāatceras arī, cik tās tiks zaudētas, iznīcinot konkurentus.

Kamēr iedzīvotāji sākuši vākt parakstus pret Depo būvniecību, dome no komentāriem atgaiņājas - jaunais projekts vēl nav saņemts, lai gan iepriekš pausts, ka tas pārstrādāts kopā ar pilsētas būvvaldi.

Papētot Jelgavas pilsētas plūdu iespējamības karti, redzams, ka daļa teritorijas, kur varētu būvēt Depo, kartētas kā applūstošās teritorijas ar 10% varbūtīgumu, t.i., tādas, kas var applūst reizi desmit gados. Ja tā tiks paaugstināta, lai pasargātu no plūdiem, lielāks plūdu spiediens būs uz zemākajām teritorijām. Netālu esošais pils parks pēdējos 2013. un 2010. gada plūdos bija teju vai laivojams.

Bet nez vai tas kādu uztrauc, tāpat kā 2003. gada Satversmes tiesas lēmums par Lielā Baltezera applūstošās teritorijas apbūvi Garkalnē, kas to aizliedza, pamatojoties uz Satversmē noteiktajām iedzīvotāju tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē un valsts - plašākā nozīmē - arī pašvaldību - pienākumu rūpēties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.

Ļaut būvēt lielveikalu, sabojājot ainavu un vidi, pilsētnieku vidū nav populārs lēmums. Interesanti, ka pašvaldība grasās dot zaļo gaismu tagad, kad līdz pašvaldību vēlēšanām palicis vien nedaudz vairāk par pusgadu. Bet - varbūt tieši tāpēc?