Progresīvais ienākuma nodoklis pats par sevi nav nekas slikts, daudzās Eiropas un citās valstīs tas tiek izmantots kā sociāldemokrātiskās sistēmas nodrošināšanas un nabadzības mazināšanas elements. Bet šo funkciju tas veic tad, ja tas ieviests ļoti precīzs – noteiktā nodokļu sistēmā un apmērā, proporcijā no atalgojuma, sabiedrības nodokļu maksāšanas kultūrā utt. Pasaules Bankas (PB) nodokļa progresivitātes ieteikuma ieviešana Latvijā būtu kā ziloņa slāšana pa trauku veikalu.
PB ieteikums ieviest progresīvo ienākuma nodokli nav nekas jauns. To jau dzirdējām krīzes laikā, neskaitāmas reizes to rosinājuši arī pašmāju politiķi, Finanšu ministrijā (FM) iepriekš izveidota ne viena vien koncepcija, kas gan līdz finiša taisnei nav tikusi. Pēdējā, pērn apzelētā, runāja par progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), sākot no 3000 eiro algas, līdz lielo algu saņēmējiem esošo 23% vietā nodoklis varētu sasniegt 35%. Krīzes laikā, kad 2009. gadā budžetu vajadzēja konsolidēt par 500 miljoniem latu, FM bija sagatavojusi vairākus progresīvā nodokļa variantus, sākot jau no 300 latiem (+6%), bet 800 eiro latu alga jau tika uzskatīta par «lielu», kurai varētu piemērot pat 40% IIN. Tik pašnāvniecisku projektu valdošā koalīcija neatļāvās pieņemt.
Tagad PB iesaka progresivitāti gradēt robežās no 19% līdz 29%, kā zemāko slieksni nosakot 360 eiro augstu ienākumu un kā augstāko - 1300 eiro. Tas nozīmētu, ka augstāku likmi kā pašlaik esošie 23% maksātu ne tikai 1300 eiro algu saņēmēji, bet jau pa vidu starp 360 un 1300 eiro saņēmējiem, bet 1300 eiro saņēmējiem jau tiktu piemērota augstākā likme! Cilvēkam bez apgādājamajiem tas nozīmētu uz rokas 913 eiro, ar diviem apgādājamajiem - 993, ar trīs - 1033 eiro. Ja šādas algas saņēmējs ir vienīgais pelnītājs trīs bērnu ģimenē, kur sieva audzina bērnus un nestrādā, uz vienu ģimenes locekli sanāk 205 eiro. Atkarībā no prasībām dzīveslīmenim, protams, izdzīvot var, bet nosaukt par bagātu, veidot uzkrājumu, piemēram, ģimenes mājokļa vai auto iegādei, nez vai.
Jā, daudzās Eiropas valstīs ir lielāks nodoklis labāk atalgotajiem, bet tas ir lielākoties, sākot no pieciem, sešiem, septiņiem, astoņiem tūkstošiem eiro mēnesī. Vēl krīzes laikā, runājot par progresivitāti, ZZS, kas pašlaik vada Finanšu ministriju, runāja, ka progresivitāte būtu pieņemama, sākot no 1000 latiem jeb apmēram 1423 eiro - šī būtu zemākā robeža, no kuras sākt piemērot progresivitāti, nevis augstākā! Interesanti būs dzirdēt, kā ZZS pamatos augstākās likmes piemērošanu 1300 eiro algām, protams, ja FM piekritīs PB ieteikumam. Arī Vienotības pārstāvis, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kas vēl nesen sludināja atbalstu progresīvajam IIN, pērn, būdams FM parlamentārais sekretārs, runāja par progresivitātes iespējamību Latvijā tikai, sākot no 3000 eiro algām. Sākot no, nevis beidzot ar!
Nav arī skaidrs, kas notiks ar diferencētā neapliekamā minimuma sistēmu, kura pērn pieņemta, plānojot progresiju līdz pat 2020. gadam. Tur robeža gada ienākumiem, no kuriem vispār nepiemēro neapliekamo minimumu, plānota 18 000 eiro gadā, vidēji 1500 eiro mēnesī. Dažādos laikos minētie dažādie skaitļi liecina par to, ka savus nodokļu aprēķinus nebalstām kādos ekonomiskos, sociālos rādītājos, bet tie tiek izzīsti no pirksta vai vienkārši grāmatvediski pielāgoti budžeta ailīšu sabīdīšanai.
Nav runa par progresīvā nodokļa kā tāda nederīgumu vispār, bet jāskatās smalkāk kopaina, kopējais nodokļu slogs no algas (ko mums sola mazināt, bet ar šo variantu vidējais nodokļu slogs tiks palielināts), ienākumu līmenis iepretim eksistenciālajiem izdevumiem, ienākumi uz vienu ģimenes locekli, jāskatās, kā progresivitāte saskanēs, piemēram, ar atbalstu ģimenēm, vai ar nodokļu atvieglojumiem par apgādājamajiem spēs kompensēt zaudējumus uz vienu uzturamo ģimenes locekli. Ar PB piedāvāto progresivitātes slieksni neļausim nostiprināties vidusslānim, kas ir viens no valsts attīstības dzinējspēkiem. Jādomā arī, kā jauninājumi atsauksies uz ēnu ekonomiku, ko cer mazināt. Neticu, ka radošā Latvijas tauta, vismaz privātajā sektorā, neizdomās veidu, kā nepazemināt ienākumu un dzīves līmeni. Lai ar burkānu stimulētu vēlmi maksāt nodokļus, ne mazāk svarīgi parādīt, ko par papildu samaksātajiem nodokļiem saņems pretī, kur tie aizies. Jautājums arī, vai no tā ko iegūs mazturīgie (kas nav vienkārši slaisti), ko saņemsim pretī, piemēram, veselības aprūpē, vai arī tur būs jāmaksā vēl viens papildu veselības nodoklis! Turklāt solidārāk būtu piemērot nodokļu progresivitāti nevis no plikās algas, bet no visiem ienākumiem kopumā - par to PB nerunā, tikai rosina palielināt kapitāla nodokļus.
