Māra Kučinska valdības rīcības plāns šoreiz ir biezs, diemžēl no kvantitātes grūti izlobīt kvalitāti. Apjomīgais dokuments sakārtots pēc labākajiem studentu maģistra darbu paraugiem, valdības deklarācijā paustajiem uzdevumiem ailītēs pretī skrupulozi liekot rīcības plāna pasākumus, sasniedzamo rezultātu, beidzot arī Nacionālā attīstības plāna uzdevumu, atbildīgo un līdzatbildīgo institūciju un izpildes termiņu. Par noformējumu un centību varētu ielikt balles astoņas.
Čābīgāk ir ar saturisko pusi. Lasot, bieži rodas sajūta, ka izpildīts valodas vingrinājums, kur uzdevums ir deklarācijas uzdevumu, rīcības plāna pasākumu un sasniedzamo rezultātu ailītēs vienu un to pašu pateikt citiem vārdiem vai pat tiem pašiem vārdiem citā vārdu secībā. Netop skaidrs, kā tiks risinātas konkrētas problēmas un uzdevumi, bet ir skaidrs, ka būs sarakstīti kaut kādi likumi, koncepti, plāni.
Piemēram, ko tad īsti valdība darīs veselības aprūpes jomā? Kur ņems trūkstošos simtus miljonu, lai valsts nodrošinātu to, ko apņēmusies? Valdības deklarācijā vien pausta apņemšanās izstrādāt obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas modeli, nosakot veselības obligāto iemaksu bāzes avotu un likmes. Vai rīcības plāns sniedz atbildi, kāds būs šis modelis, vai būs jauns nodoklis, vai būtisks papildu budžeta finansējums, vai novirzīta daļa sociālā nodokļa iemaksu? Nē! Tajā solīts vien iesniegt konceptuālu ziņojumu par šā modeļa izveidi un veikt tā aprobāciju līdz 2017. gada beigām. Solījumam izskatīt iespēju palielināt veselības nozares finansējuma proporciju no IKP pretī ierakstīta cieta apņemšanās to nesamazināt zem esošajiem 3,02%. Laikā, kad tiek runāts par veselības aprūpes sistēmā trūkstošiem simtiem miljonu, sistēmas krahu, kad vidēji Eiropas Savienības valstīs tai atvēl 7,3% no IKP, mums dāsni sola finansējumu nesamazināt!
Varbūt gribat rast atbildi uz karsto jautājumu – kas tad notiks ar kadastrālo vērtību pieaugumu un tās dēļ draudošo nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmēm? Te nu arī viens no valodas vingrinājumiem! Rīcības plāna ailītē lasām: «Ņemot vērā kadastrālo vērtību strauju pieaugumu, izvērtēt NĪN politiku, paredzot samērīgu nodokļa sloga pieaugumu dzīvošanai paredzētiem nekustamajiem īpašumiem.» Lasām rezultātu: «Samērīga NĪN nodokļa sloga nodrošināšana dzīvošanai paredzētiem nekustamajiem īpašumiem, neskatoties uz straujām kadastrālās vērības izmaiņām.» Palika kas skaidrāks? Vismaz par virsteikumu un palīgteikumu izmantošanu teikuma sākumā un beigās? Kas valdības izpratnē ir «samērīgs» nodokļa sloga pieaugums? Ja jau rīcības plāns konkretizē vispārīgās tēzes, varbūt tad varēja ierakstīt, par cik procentiem gadā šis slogs drīkst pieaugt? Bet tāda konkrētība vairs neļaus voluntāri pielāgot likmes budžeta izdevumu – ieņēmumu sabalansēšanas vajadzībām – spēlēšanās ar nodokļu likmēm līdz šim bijis izmantotākais instruments šim nolūkam. Vieglākais ceļš, kuru nez vai gribēs mainīt.
Mediju politikas jomā lielākais jauninājums, kas pēdējā laikā izskanējis kontekstā ar mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam, ir sabiedrisko raidorganizāciju aiziešana no reklāmas tirgus. Skaidrs, ka reklāmu ieņēmumu aizvietošanai nepieciešami papildu līdzekļi. Vai tie būs, cik un no kurienes? Vai rīcības plāns dod atbildi? Ne pušplēsta vārda! Karstais kartupelis – bēgļu jautājums. Vienīgā rīcības politika – «Latvijas apstākļiem piemērotas sistēmas izveide un tās efektīvas darbības nodrošināšana patvēruma meklētāju uzņemšanai. Uzņemti patvēruma meklētāji». Kā uzņemti, integrēti, pabalstīti?
Viena no prioritātēm šai valdībai esot demogrāfija. Trešā bērna politikas stūrakmens būšot diferencēts ģimenes valsts pabalsts par katru nākamo bērnu. Tāds tas jau ir tagad, tikai tā nelielais apmērs nekāds lielais stimuls nav. Vai turpinās tādā pašā garā vai ieviesīs jūtamākas izmaiņas – zīlējiet labāk kafijas biezumos! Tad jau politiķu priekšvēlēšanu solījumi bija konkrētāki.
Dažas lietas gan definētas cieti. Ja valstī nepalielināsies noslēgto laulību skaits un nesamazināsies šķirto laulību skaits, ja nesamazināsies aptaukojušos septiņgadnieku, pusaudžu – smēķētāju īpatsvars, ja VID klienti 2018. gadā iestādes darbu novērtēs zemāk kā ar astoņām ballēm, ja Doing business indeksa mērījumos nebūsim vismaz 20. vietā un globālās konkurētspējas indekss – 40. vietā, varēsim prasīt ja ne visas valdības, tad atbildīgā ministra demisiju gan!
