..svētīgi sabrauktie, atpizģītie un nošautie.. visi mana rajona krievi un Mego pārdevējas svētīgas... bļaģ...
Pāris rindas no mūsdienu dzejnieces Agneses Krivades dzejoļa, par kura preparēšanu latviešu valodas un literatūras stundā Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāja un dzejniece Iveta Ratinīka saņēmusi aizrādījumu. Ne no direktores, bet skolas «mācību daļas». Skolotājas ieraksts čivinātavā twitter ar vērtējumu, ka «Saeimas tikumības murgs darbojas», atmodinājis ironizētājus par tikumības sardzi. To netrūka jau vasarā, Saeimai pieņemot grozījumus Izglītības likumā, un šī pasūdzēšanās gaidīta kā ūdensrozes Viktorijas uzziedēšana, kas notiek reizi pāris gados un tikai uz 48 stundām. Ja citkārt šāds atgadījums tiktu norakstīts uz viedokļu atšķirību vai konservatīvo un liberālo vai moderno uzskatu pārstāvju sadursmi, tad tagad vainīga netikumīgo deputātu tikumības cenzūra, lai arī vēl nav apstiprinātas vadlīnijas, kas pieņemto likumu ļautu piemērot.
Tās Izglītības un zinātnes ministrijai vajadzēja izstrādāt līdz šā mācību gada sākumam, taču tā kopš jūnija vidus, kad pieņēma grozījumus, vēl nav spējusi to izdarīt. Pēc ministres Mārītes Seiles domām, tā nav izglītības prioritāte, likuma grozījumi bija nepārdomāti un nu ministrijai jāizstrebj ievārītais. Jāatzīst, uzdevums nav no vieglajiem, ja jautājumam nepieiet tik bezatbildīgi kā bēgļu iemešanai skolās bez nopietniem resursiem un programmām, kā izglītot pusaudzi – analfabētu, kurš saprot tikai persiešu valodu, vai kā pašai ministrei pāris stundas pirms dziesmusvētku gājiena to atceļot – arī tas bija citiem jāizstrebj. Un strebts tiek joprojām, atsakot ilgi gaidītus skolēnu dziesmu pasākumus – ka tik atkal kaut kam nepiesienas! Bet nevar arī izpildvara tā ignorēt likumdevēja gribu parlamentārā valstī! Turklāt, ja vien galva ir uz pleciem, tā var rīkoties radoši, kā vēlētos, lai skolā tiek mācīti arī skolēni.
Viena versija būtu vadlīnijās atstāt plašas likuma interpretācijas iespējas, paļaujoties uz veselo saprātu un jau esošu normu darbību. Tikumiskā audzināšana, izglītošana jau ir ietverta izglītības standartā, atbilstība tām tiek vērtēta, gan ienākoties kādām sūdzībām, gan akreditējot izglītības programmas. Nekādas būtiskas izmaiņas likums un šādas vadlīnijas neieviestu, vien kalpotu par argumentu viedokļu sadursmju gadījumos. Tad arī skolotāja Ratinīka varētu citādi domājošajiem skaidrot, cik svarīgi bērnus iepazīstināt ar mūsdienu dzejnieku izteiksmes veidu un viņu izmantotajiem lamuvārdiem kā mākslinieciskās izteiksmes elementu. Cik ilgi jauniešiem mals Raini, kura piemineklim galvā mauc spaini? Tas rada diskusiju platformu, pārmaiņu vējus, kas bieži ir vajadzīgi, bet dažkārt aizpūš arī labi pārbaudītas vērtības.
Otra versija būtu nospraust robežas, detalizēti reglamentēt tikumības jēdzienu – tur gan varētu aplauzties. Jo tikumība neaprobežojas tikai ar attieksmi pret seksualitāti, uz ko diemžēl vilka arī deputāti, tikumiskās audzināšanas nodrošināšanai piekabinot atbilstību «Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene». Un laulība Satversmē definēta kā savienība starp vīrieti un sievieti, tāpēc arī viens no medijos citētākajiem likuma kritizētājiem ir no skapja izlīdušais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un viņa tvīts par nacionāļu un Saskaņas «kopošanos par tikumību» un nodevām Kremlim. Bet pašā idejā izglītības iestādēm aizsargāt izglītojamos no informācijas, kas neatbilst tikumiskajai attīstībai, nav nekā slikta, ja vien to nepārvērš par farsu vai pārlieku senili fundamentālisti neizmanto doto varu, lai izrēķinātos ar citādi domājošajiem vai bailēs par savu silto vietiņu pārcentīgi interpretē likumu. Bet tur jau vainīgs būs nevis likums, bet nereti cīņa par labāk apmaksātajām metodiķu vai citām amata vietām, kurās daudzi aizsēdējušies. Tur likums tiks izmantots citās kaujās, un atkal būs iemesls «ierēkt» par tikumības sargiem. Tomēr ticu, ka mūsu pedagogu sastāvs, lai arī novecojis, nav tik slimīgs, lai katrā aktā mākslas vēstures stundā vai mīlas dzejā saskatītu draudus tikumībai, bet spētu grozījumus uztvert kā draudzīgu atgādinājumu intensīvās «mācību vielas» apguvē neaizmirst par vērtībām, morāli, emocionālo izglītību jeb, kam labpatīk – tikumisko audzināšanu.
Vakar daudzās skolās, tostarp mana bērna skolā, notika Miķeļdienas tirdziņi, kuros ietirgotos līdzekļus bērni ziedos labdarībai – ļoti tikumiska akcija, kurā bērni mācās ne tikai pelnīt naudu, bet arī ar to dalīties! Tas, ko saredzēsim likumā, lielā mērā būs atkarīgs no katra samaitātības pakāpes.
